Kad ir jāsāk pieskatīt savu sirdi? 0
Nav noslēpums, ka daudzi, kamēr jūtas labi, medicīnas iestādēm met līkumu, un savai veselībai pievēršas tikai tad, kad nepārprotami simptomi signalizē par to vai citu problēmu. Velti! Sirds un asinsvadu slimības mēdz piezagties nemanāmi.
Kad tad sākt pieskatīt savu sirdi un kam pievērst uzmanību, lai saglabātu labu veselību?
“Mēness aptiekas” un “Norstat” veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka tādiem sirds veselības uzraudzīšanas pasākumiem, kā asinsspiediena mērīšana un holesterīna līmeņa asinīs kontrole vairums aptaujāto uzskata par nepieciešamu pievērsties vien aptuveni 40 gadu vecumā. Nav slikti, tomēr medicīnas nozares speciālisti uzsver, ka par sirds veselību jāsāk rūpēties krietni agrāk.
Par šo un citiem jautājumiem eksperti – kardiologs, profesors Andrejs Ērglis, internās medicīnas ārsts rezidents Valdis Ģībietis, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Veselības centru apvienībā Guna Vītoliņa, Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza, pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa – apmainījās viedokļiem “Mēness aptiekas” rīkotajā diskusijā “Kā laikmets var iebelzt pa sirdi.”
Lūk, ekspertu novērojumi un atziņas, kurās vērts ieklausīties, lai attālinātu vai pat novērstu nonākšanu pacienta lomā!
Laikmets var iebelzt ne tikai pa sirdi
Pēc divu gadu pandēmijas maratona beidzot iestājas atslābums, ko apstiprina arī saslimstības statistika, tomēr karadarbība, kas risinās tepat kaimiņos, uztur, iespējams, pat lielāku spriedzi. Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa atklāj, ka viņas izjautātie cilvēki sajutuši ne tikai šo notikumu bliezienu pa sirdi, bet vispirms – pa smadzenēm. Pandēmija, traģiskie notikumi pasaulē, bažas par ekonomisko situāciju – tas viss rada lielu trauksmi, neziņu, stresu, un stress, kā zināms, nelabvēlīgi ietekmē veselību. “Tie sirds un asinsvadu slimību pacienti, kuri regulāri veic mērījumus, atzīst: paātrinās pulss, paaugstinās asinsspiediens, turklāt pat tad, ja apzinīgi lieto zāles,” saka Inese Mauriņa.
Profesors Andrejs Ērglis piekrīt, ka šis laikmets patiešām var iebelzt pa sirdi, taču uzskata, ka ir arī otrādi – ar sirdi iebelžam laikmetam. “Mūsu gaidas par to, cik ilgi un cik labi dzīvosim, tagad ir pavisam citādas. Kad sāku strādāt, pastāvēja uzskats, ka pacienti vecumā virs 85 gadiem neizturēs sirds operāciju. Tagad operēt pacientus gados ir ikdiena.”
Profesors uzsver, ka ikviens savus dzīves gadus vēlas nodzīvot veselīgi, bet, lai tā būtu, kaut kas lietas labā ir jādara, un viens no pasākumiem – asinsspiediena korekcija.
Kas jaunam bēdas!
Farmaceite Ieva Virza aptiekā ik dienu novēro klientus, kuru attieksme pret veselību nebūt nav nopietna. “Bieži saskaramies ar kļūdām, ko pieļauj sirds un asinsvadu slimību pacienti, – nelieto izrakstītos medikamentus, pārtrauc tos lietot vai lieto nepareizi. Taču līdzestībai ir ļoti liela nozīme!” Farmaceite atklāj, ka, nelietojot zāles, visbiežāk grēko gados jauni, pašpārliecināti vīrieši.
“Uzzinot, ka medikaments būs nepieciešams visu mūžu, parādās noliegums, nevēlēšanās to darīt, jo jūtas labi. Tātad neatpazīst simptomus vai nespēj tos uztvert kā signālu par veselības pasliktināšanos. Reiz aptiekā ienāca aptuveni 35 gadus vecs vīrietis ar sāpēm sirds apvidū, reiboņiem. Izmērot asinsspiedienu, atklājās, ka tas ir paaugstināts – 145/90. Simptomu dēļ nācās izsaukt neatliekamo palīdzību. Ārsta izrakstītās zāles sāktu iedarboties, lietojot vismaz nedēļu, savukārt optimāla iedarbība būtu pēc trim, četrām nedēļām, taču medikamentus vīrietis pat nebija iegādājies.”
Sirds kā daļa no organisma
Svarīgi paturēt prāta, ka cilvēka ķermenī viss ir savstarpēji saistīts un, pavirši izturoties pret vienu orgānu sistēmu vai veselības rādītāju, var nodarīt ļaunu visam organismam. To uzsver internās medicīnas ārsts rezidents Valdis Ģībietis: “Augsts asinsspiediens, holesterīns, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, virssvars – tas viss izraisa aterosklerozi, kas bojā sirdi, nieres, galvas asinsvadus, kāju asinsvadus, arī acis. Sirdsklauves un tūskas parādīšanās liecina par to, ka jau ir noticis daudz kas slikts.
Ķermenis ir jāsaudzē – nesmēķējot, veselīgi ēdot, esot fiziski aktīvam. Tā ir grūtākā daļa, vieglāk ir katru dienu izdzert tableti, lai gan arī tam daudziem ir jāsaņemas. Svarīgi slimību kontrolēt, un pirmais solis ir spiediena un holesterīna rādītāju uzraudzība. Pat ja tie ir normas robežās, jāieklausās sevī. Ja parādās nespēks, elpas trūkums fiziskas slodzes laikā, tūska vai citi simptomi, uzreiz jādodas pie ārsta.»
Ieguldījums veselības bankā – jau no bērnības
Dažkārt cilvēks piedzimst ar kādu sirdskaiti, tomēr vairumā gadījumu sirds un asinsvadu slimības ir iegūtas dzīves laikā. Tas, vai izdosies saprast veselības svarīgumu un arī sistemātiski un laikus rīkoties tās uzturēšanai, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Visi eksperti ir vienprātīgi – veselība jāsaudzē un jāstiprina jau no agras bērnības.
Profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka sabiedrības sirds veselība ir atkarīga no izpratnes un zināšanām. “Ir jāsaprot: pat ja darām vienkāršās darbības – regulāri mērām asinsspiedienu, nosakām holesterīna līmeni –, ar to nepietiek. Ir mazāk jāēd, vairāk jākustas, un nedrīkst smēķēt.”
Savukārt fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa uzsver, ka var nodarboties ar jebkādām fiziskām aktivitātēm, bet kontrolēti un atbilstoši vecumam, jo katram vecumam ir sava fizioloģija un pieļaujamā slodze, tādēļ viņa aicina ikvienu konsultēties ar speciālistu, lai izvelētos vecumam un veselības stāvoklim piemērotāko aktivitāšu veidu un slodzi. Guna Vītoliņa saka: “Jau mazotnē bērnam ir jāiemāca būt fiziski aktīvam, jo ir iespējams izvairīties no saslimšanas un panākt kvalitatīvu, jēgpilnu un ilgu dzīvi.”
Sagatavoja Zanda Jankevica
