Kad ieviesīs risinājumus eID pārrobežu izmantošanai Ziemeļeiropā un Baltijā? 0
Ir vērojams liels progress darbā pie elektroniskās identifikācijas (eID) pārrobežu izmantošanas iespējām starp Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm, un tehniskajiem risinājumiem jābūt gataviem līdz 2020.gadam, trešdien Ziemeļvalstu Padomes samitā pavēstīja Somijas Transporta un komunikāciju ministre Anne Bernere.
Viņa norādīja, ka Ziemeļeiropas valstu sadarbība ir ļoti attīstīta, bet nu ir pienācis laiks to attīstīt arī digitālajā līmenī.
“Mūsu iedzīvotāji to sagaida, un mēs strādājam, lai izpildītu viņu vēlmes. Ziemeļeiropas valstīm ir iespēja uzņemties vadību eID attīstībā un izmantošanas iespēju paplašināšanā visā Ziemeļeiropas un Baltijas reģionā. Tāpēc ir lieliski dzirdēt, ka pirmie pārrobežu risinājumi iedzīvotājiem būs pieejami līdz 2020.gadam,” sacīja Bernere.
Kā viens no piemēriem šādas sistēmas nepieciešamībai tiek minēta recepšu medikamentu iegāde citās valstīs.
Ja ar vienā Ziemeļeiropas valstī izrakstītu recepti papīra formā šobrīd ir iespējams iegādāties medikamentus citā Ziemeļeiropas valstī, tad ar elektroniski izrakstītu recepti tas nav iespējams, jo starp valstīm nenotiek šāda veida datu apmaiņa.
Ziemeļeiropas un Baltijas valstu eID projekts (NOBID) tiek īstenots Norvēģijas un tās Sabiedrības vadības un e-Valdības aģentūras vadībā, bet sadarbības pamatā ir Ziemeļvalstu un Baltijas ministru deklarācija “Digitālie Ziemeļi” (“Digital North”), kuras fokusā ir nacionālās eID pārrobežu izmantošana. Šim projektam ir atvēlēti vairāk nekā 5,5 miljoni Dānijas kronu (~737 tūkstoši eiro) tā īstenošanas periodā no 2018. līdz 2020.gadam.
Projekta mērķis ir identifcēt digitālos pakalpojumus, no kuriem Ziemeļeiropas iedzīvotāji gūtu lielāko labumu, izmantojot eID pārrobežu iespējas,
īstenot iniciatīvas, lai novērstu normatīvo aktu un tehniskās barjeras un nodrošinātu sistēmas operatīvu darbu visās iesaistītajās valstīs.
Savukārt NOBID projekta vadītājs Tors Alviks norādīja, ka jau ir panākts liels progress attiecībā uz tehniskajiem risinājumiem, taču vienlaikus atzīmēja, ka nākotnē, kad būs iespējams pievienoties sistēmai, svarīgs būs katras iesaistītās valsts darbs.
“Ziemeļvalstis rādīs ceļu eID pārrobežu izmantošanā. Šobrīd mēs strādājam pie nepieciešamajiem [tehniskajiem] risinājumiem, taču, lai mums tas izdotos, ir svarīgi, lai iesaistītās valstis arī pievienotu savu eID kopīgajam risinājumam un ļautu nepieciešamo informācijas apmaiņu, kas vajadzīga, lai vispār sniegtu attiecīgos pakalpojumus,” sacīja Alviks.
