Ārsti prognozē, ka varētu palielināties to pacientu skaits, kas meklēs medicīniskus iemeslus, lai nebūtu jāpotējas 67
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākot ar 11. oktobri, ikvienu cilvēku, kuram ir objektīvs ar veselību saistīts iemesls atlikt vakcināciju pret Covid-19, ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts drīkst nosūtīt uz universitātes slimnīcu, kur ārstu konsilijs izskata, vai potēšana patiešām ir jāatliek un uz cik ilgu laiku. Tas norādīts Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Vairāki aptaujātie ārsti prognozēja, ka tagad varētu palielināties to pacientu skaits, kas meklē medicīniskus iemeslus, lai nebūtu jāpotējas, jo bez kovida sertifikāta darba devējs nepielaiž pie darba pienākumu veikšanas.
Kamēr ir atlikta vakcinācija, Covid-19 testi, kas nepieciešami, lai iegūtu sertifikātu, tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem. Darba devējam nav tiesību šādam cilvēkam pieprasīt pilnībā vakcinēties, lai varētu veikt darba pienākumus, kā arī augstskolu vadībai nav tiesību liegt piedalīties klātienes studiju procesā.
Ģimenes ārsts var tikt galā
“Par to, vai pacientam veikt vai neveikt vakcināciju, gala vārdu dod ģimenes ārsts. Arī to, vai vakcinācija būtu jāatliek, pilnībā atbildību var uzņemties ģimenes ārsts. Tikai tad, ja situācija ir tik kritiski smaga, neskaidra un nesaprotama vai arī trūkst kādu datu, pacientu varētu sūtīt uz ārstu konsiliju. Tomēr vairāk nekā 99% gadījumu ģimenes ārsts vienpersoniski var tikt galā ar šo problēmu un dot atļauju vai attiecīgi noliegumu vakcinācijai,” uzskata Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš.
Viņa praksē esot ne viens vien pacients ar ļoti smagām autoimūnām slimībām, hematoloģiskajām saslimšanām, dažāda veida reimatoloģiskajām slimībām. Bet esot bijis tikai viens gadījums, kad uz laiku tika atlikta vakcinācija. Tas noticis pēc reimatologa ieteikuma sakarā ar noteiktu medikamentu lietošanu.
“Ja arī rodas kādas problēmas, izrunājam ar pacientu un rodam risinājumu. Visas manu pacientu vakcinācijas ir noritējušas bez būtiskiem sarežģījumiem,” skaidroja dakteris Siliņš.
Nacionālais veselības dienests iesniedzis Veselības ministrijai (VM) izvērtēšanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas ļautu par valsts naudu testēt arī tos pacientus, kuriem vakcināciju uz noteiktu laiku atlikuši arī ģimenes ārsti vai speciālisti.
Var izvēlēties citas tehnoloģijas vakcīnu
Imunizācijas valsts padome, sniedzot viedokli par personām, kuras nevar vakcinēt pret Covid-19, ir skaidrojusi, ka patlaban pacienta anamnēzē vienīgā kontrindikācija kādai konkrētai vakcīnai ir anafilaktiskais šoks no kādas vakcīnas sastāvā esošas vielas.
Personas, kurām kādreiz ir bijis pastiprinātas kapilāru caurlaidības sindroms, nedrīkst vakcinēt ar “Janssen” ražoto vakcīnu pret Covid-19, paziņojusi Eiropas Zāļu aģentūras Drošuma komiteja.
Šādā gadījumā ārsts drīkst pieņemt lēmumu izvēlēties citas tehnoloģijas vakcīnu.
Imunizācijas valsts padome ir norādījusi, ka, ņemot vērā, ka Latvijā ir pieejamas dažādu tehnoloģiju un sastāvu vakcīnas pret Covid-19, tad, gadījumā ja kādam attīstās anafilakse vai tai līdzīgas smaguma pakāpes alerģiska reakcija pēc konkrētas vakcīnas saņemšanas, lai cilvēks varētu pabeigt vakcināciju pret Covid-19, balstvakcinācijai var tikt piedāvāta un izmantota citas tehnoloģijas vakcīna.
“Tādus cilvēkus, kuriem Latvijā bijusi anafilaktiska reakcija, var uz pirkstiem saskaitīt. Turklāt tam ir jābūt nofiksētam medicīniskajos dokumentos.
Ar to vien, ka pacients ierodas pie ģimenes ārsta un paziņo, ka viņam ir bijis anafilaktiskais šoks, nepietiek.
Ja bijusi šāda reakcija, tas nozīmē, ka cilvēkam ir veikta reanimācija, un tas ir ļoti nopietni, kam jābūt dokumentāli pierādītam personas medicīniskajā izrakstā,” skaidroja ģimenes ārsts Andris Baumanis, kurš strādā Rīgā.
Ārstu konsiliji trijās slimnīcās
Ārstu konsiliji tiks organizēti trijās universitāšu slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Bet RAKUS šāds konsilijs jau ir pieejams, sākot ar jūliju. Tos cilvēkus, kuriem ir izteiktas veselības problēmas un par kuriem ģimenes ārstam ir šaubas, vai viņu nekavējoties drīkst potēt pret kovidu, ārsts var turp nosūtīt.
Līdz šim brīdim konsilijā esot vērsušies vairāki desmiti pacientu, lielākoties ar alerģiskām reakcijām, kas bijušas no citām vakcīnām. Bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad pēc vakcinācijas radies anafilaktiskais šoks, informēja RAKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece.
Šādos šaubīgos gadījumos pacientam ir iespējams vakcinēties dienas stacionārā slimnīcā, lai viņu diennakti varētu novērot pēc vakcīnas ievadīšanas.
“Pacients ar ģimenes ārsta nosūtījumu piesakās vakcinācijai, zvanot uz vienoto tālruņa numuru 27267437 vai elektroniski slimnīcas mājas lapā internetā sadaļā “e-pieraksts”. Vakcinācijas kabinetā ārsts veic pirmsvakcinācijas apskati un noskaidro, vai ir indikācijas, lai pēc vakcinācijas pacientu diennakti novērotu. Ja tādas ir, tad ārsts par to informē slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku un medicīnas māsa viņu uz turieni pavada. Ārsts atkārtoti apskata pacientu un pieņem lēmumu par nepieciešamajām darbībām riska mazināšanai, kā arī veic vakcināciju,” pastāstīja Ilga Namniece.
