Kad gribas palikt mājās . Dzīvojam 7. stāvā 0
Tālāk ir tikai piesnidzis mežs un debesis. Bet pirms tam vēl šī māja, kuras 7. stāvā nu jau vienpadsmito gadu dzīvo ģimenes ārste Inese Krastiņa ar meitu Diānu, takšu kucīti Džeinu un runci Bocmani, sauktu par Buci. Ar namamātes laipnu atļauju ejam lūkot, kā iespējams sērijas projekta dzīvokli iekārtot ērti un mājīgi, turklāt neiekuļoties mūža parādos.
– Dzīvoklis ir remontēts pakāpeniski, baidījos ņemt kredītu, jo zināju, ka aizņemšos svešu naudu, bet jāatdod būs sava, turklāt ar procentiem. Tādēļ te viss noticis lēnām un soli pa solim, – smaidot skaidro Inese. Un tūdaļ pat piebilst: – Pa šiem gadiem ir mainījusies mode, ja viss būtu uzreiz izdarīts, tagad būtu ne tikai parādi jāatdod, bet arī remonts no jauna jātaisa. Bet tā viss kopumā ir mūsdienīgs un atbilst ne vien manai rocībai, bet arī mājīguma izjūtai.
Arhitektu Inese talkā nav aicinājusi, jo nav vēlējusies dzīvokli pārplānot, tikai iespējami racionāli izmantot to, kas te bijis. Tā tikuši iebūvēti vairāki skapji ar bīdāmām durvīm un saglabātas visas palīgtelpas, jo ir taču jābūt vietai, kur novietot pārtikas krājumus, skrituļslidas, divriteņus un pat tās grāmatas, kurām plauktos kļuvis par šauru.
Tomēr kādā brīdī Inese sapratusi, ka bez speciālista padoma galā netiks vis: – Man ļoti gribējās, lai uz skapju bīdāmo durvju stikliem būtu kaut kas. Kas tieši – nezināju. Meita, kas kopš 7. klases dejo hiphopu, vēlējās, lai viņas istabā uz sienām būtu grafiti. Kā to īstenot, nebija ne jausmas. Ja tev nav mākslinieciskā redzējuma, talanta un izdomas, bez dizainera nevar iztikt. Tas jau būtu tāpat kā pašam ārstēt sev zobus – ar analgīnu. Kādu brīdi var, bet ilgi tas nedarbosies.
Taču ģimenes ārstam mākslinieciskā fantāzija nav nepieciešama, pietiek ar spēju novērtēt, kurš interjers acij šķiet tīkams. Un dzīvokļu iekārtojumus mājas vizītēs ārsts var ieraudzīt gana daudzus. Tā nu Inese sapratusi, ka pacientes Barbaras Freibergas idejas viņai šķiet tuvas un mīļas. Un tad noskaidrojies, ka Barbara ir profesionāla dizainere.
– Īstenībā nav nemaz tik viegli atrast īsto interjera dizaineru, – atzīstas Inese. – Ne jau katrs spēs saprast, ko es gribu. Un ne katrs mācēs palīdzēt man saprast, ko no manis iztēlotā var īstenot, bet ko nemaz nevajag.
Dzīvojamās istabas skapju bīdāmo durvju dekoram Barbara iedvesmu smēlusies puķēs, kas uz pretējās sienas tapetes. Pēc tam Inese izlūgusies Barbarai vēl vienu dekoru – tagad dzīvojamā istabā ziedi ir ne vien uz skapja durvīm, bet arī uz vienkrāsainās sienas.
Kad izrādījās, ka grafiti māksliniekus atrast nav nemaz tik vienkārši, Barbara izdomājusi lielisku alternatīvu – daļu sienas nolīmēt ar tapeti, uz kuras naksnīgas Ņujorkas skats, bet iekaramajos griestos izmantot spoguļus. Diāna ar šo risinājumu ir apmierināta.
– Agrāk man vienmēr gribējās kaut kur skriet, ar kādu satikties, braukt ciemos pie draugiem, bet nu man gribas ātrāk atgriezties mājās. Tagad ciemiņi nāk pie mums. Prieks, ka arī Diānas draugiem te patīk, ik pa laikam kāds bariņš paliek pa nakti, lielākais nakšņotāju skaits ir bijis astoņpadsmit. Bet pašai man nekur vairs negribas aulekšot. Mans nams ir mana pils. Mēs visi te labi jūtamies, un tas taču ir pats svarīgākais, – pirms atvadāmies, smaidot teic Inese.
Interjera dizainu veidojusi Barbara Freiberga
Aizkari un žalūzijas no veikaliem “Alan Deko” un “Maison”
Mēbeles no veikaliem “Maison” un “Taps”
Lampas no veikaliem “Elis” un “Meistars”
