Kad galvassāpēm jāpievērš īpaša vērība? 2
Teju ikviens no mums kaut reizi dzīvē ir saskāries ar nepatīkamām un mokošām galvassāpēm. Taču tikai retais ar sūdzībām par galvassāpēm vēršas pie speciālista, lai noskaidrotu to izcelsmi. Bieži vien cilvēki, kuri mokās ar regulārām galvassāpēm pat neapzinās, ka cieš no migrēnas, lai arī to ir itin viegli noteikt, veicot rūpīgu slimības vēstures un sūdzību analīzi pie ģimenes ārsta vai galvassāpju speciālista. Kā izprast savas galvassāpes un to, kad tām būtu jāpievērš īpaša vērība, stāsta galvassāpju speciāliste dr. Daina Jēgere.
Vismaz reizi savā dzīvē galvassāpes ir pieredzējuši apmēram 70% cilvēku. Ja tās ir retas un nelielas, cilvēki tām īpašu vērību nepievērš, jo zina, ka pēc laika sāpes mitēsies. Taču, ja galvassāpes uznāk regulāri un turpinās vairākas dienas vai pat nedēļas, šīs sāpes nedrīkst uzskatīt par “normālu parādību” un ir jāvēršas pie speciālista pēc palīdzības.
D.Jēgere norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad līdz ar galvassāpēm parādās arī citi simptomi – notirpums, samaņas zudums, lēkmes, krampji vai paaugstināta temperatūra. Ja kombinācijā ar galvassāpēm tiek novēroti šie vai citi simptomi, noteikti ir jāvēršas pie speciālista, lai izprastu sāpju iemeslus, kas var liecināt arī par kādu nopietnu saslimšanu.
Ja biežas galvassāpes piemeklē mazus bērnus vai jauniešus, arī šajā gadījumā nevajadzētu gaidīt, bet gan noskaidrot šo sāpju iemeslus. Piemēram, migrēna var attīstīties jau bērnībā un pusaudžu gados. Galvassāpju speciāliste aicina pievērst uzmanību jebkurām jauna veida galvassāpēm arī pēc 50 gadu vecuma – šajā dzīves periodā galvassāpju “scenārijs” var mainīties, un ir būtiski to laikus pamanīt.
Speciāliste stāsta, ka bieži vien cilvēki no vienas galējības – galvassāpju ignorēšanas – nonāk otrā: iedomājas ļaunāko galvassāpju iemeslu (audzējs, insults u.tml.), taču dzīvo neziņā un pie ārsta nevēršas, baiļojoties uzzināt iespējami biedējošo diagnozi. D.Jēgere šādos gadījumos aicina nemocīt sevi ar šādām domāt un saņemt drosmi aiziet pie ārsta. Iespējams, sāpēm ir ļoti vienkāršs izskaidrojums, piemēram, tās izraisa muskuļu apsaldējums, kas rada spēcīgas sāpes, pret kurām nepalīdz pat pretsāpju medikamenti. Savukārt spēcīgas, pulsējošas galvassāpes deniņos, ko pavada vēl citi simptomi, var liecināt par migrēnu. Zinot diagnozi un sāpju cēloni, tālāk jau iespējams sāpes ierobežot vai no tām atbrīvoties pavisam.
Kas ir migrēna, un kā tā izpaužas?
Nereti galvassāpju iemesls ir migrēna. Šo slimību ierosina ģenētiski noteikta gēnu kombinācija, kuru iespējams arī pārmantot no vecākiem. Tiesa, tas nenozīmē, ja migrēna ir mammai, tad tā būs arī bērniem. Tomēr, ja šī kombinācija gēnos ir un papildus tam ikdienā regulāri nākas saskarties ar stresu un pārgurumu, ir liela iespējamība, ka migrēnas lēkmes var piemeklēt.
Visbiežāk tipisku migrēnu raksturo pulsējošas galvassāpes deniņu un pieres rajonā. Lai arī migrēnas lēkme lielākoties sākas ar galvassāpēm vienā pusē, tās var izplesties un pāriet uz galvas otru pusi. Šo sāpju laikā parasti ir grūti veikt fiziskas darbības, pat uzkāpt pa trepēm vai aiziet līdz sabiedriskā transporta pieturai. Ikkatrs solis galvā atbalsojas kā spēcīgas sāpes, kas kļūst tik intensīvas, ka reizēm šķebina – kļūst slikti ap dūšu, retumis tās pat izraisa vemšanu. Galvassāpes rada arī nepatiku pret gaismu (glābiņš ir tikai biezi aizkari, kas aiztur gaismu), kā arī pastiprina jutību pret skaņu – neciešams var šķist pat klauvējiens pie durvīm, mūzika blakussēdētāja austiņās vai apkārtējo čalas. Līdzīgi ir arī ar smaržu – lēkmes laikā pat tik ierastā kafijas smarža var šķist ļoti uzmācīga, nemaz nerunājot par nepatīkamām smakām. Visbiežāk migrēnas lēkme pieaugušajiem ir no četrām līdz pat 72 stundām, savukārt bērniem – vienu līdz divas, maksimāli četras stundas.