Kad emocijas padara slimu… 28
Autors: Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Veģetatīvā distonija jeb somatoformā veģetatīvā disfunkcija ir sajūtu un organisma funkciju traucējumi, kuri izpaužas ar dažādām slimībām līdzīgiem simptomiem, piemēram, smakšanas sajūtu, sirdsklauvēm, sāpēm krūtīs, svīšanu, reiboņiem. Ne izmeklējumi, ne analīzes nekādas izmaiņas neuzrāda. Cilvēks ir fiziski vesels, lai gan tā nejūtas.
Somatizācija – kas tā tāda
Veģetatīvā nervu sistēma sastāv no divām daļām – simpātiskās un parasimpātiskās, no kurām pirmā rosina organismu uz aktīvu darbību, piemēram, briesmu gadījumā bēgt vai aizstāvēties. Šādās situācijās mums paātrinās sirdsdarbība, muskuļi saspringst, paātrinās vielmaiņas procesi. Parasimpātiskā nervu sistēma turpretī organismu atslābina, lai tas varētu atpūsties, sagatavo miegam. Nepatīkamas emocijas, ilgstoša emociju apspiešana, stress, pārslodze, izdegšana darbā var izjaukt veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvaru, izraisīt somatizāciju.
“Somatizācija ir psihes aizsargmehānisms pret ļoti nepatīkamām, nevēlamām jūtām, galvenokārt trauksmi, uztraukumu, ko šīs jūtas cilvēkā izraisa. Tā var būt dažādos līmeņos, sākumā izpaužoties ar psihosomatisku reakciju. Piemēram, par kaut ko kaunoties, kādam piesarkst seja, bet, nokļūstot neveiklā situācijā, cits var sākt kāsēt. Nākamajā līmenī jau var parādīties ķermeniski simptomi, to skaitā elpas trūkums, sirdsklauves, vēdera vai galvas sāpes,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzējs, psihoterapeits Artūrs Miksons.
Ķermeniskās jeb somatiskās izpausmes atkarīgas no orgānu sistēmas, kuru skar veģetatīvās sistēmas līdzsvara traucējumi. Visbiežāk tie ir sirdsdarbības traucējumi, svīšana, elpas trūkums, trīce, klepus, vēdera pūšanās, caureja, dažreiz var parādīties arī muguras vai citu ķermeņa daļu un orgānu sāpes. Šos simptomus bieži pavada trauksme, nemiers, bezpalīdzības izjūta, bailes.
“Paātrināta, neregulāra sirdsdarbība vienlaikus ar elpas trūkumu, trīci raksturīga panikas lēkmei. Tajā brīdī, kad cilvēks pamana somatiskās reakcijas un sāk uz tām koncentrēties, pievienojas arī bailes zaudēt samaņu, sajukt prātā vai pat nomirt. Iemeslu, kāpēc sirds sāka sisties straujāk, cilvēks vairs neatceras. Bieži vien panikas lēkmes piemeklē sabiedriskajā transportā. Nereti palaidējmehānisms ir apspiestas, konfliktējošas emocijas, piemēram, dusmas par to, ka autobuss kavējas vai tik ilgi stāv pieturā, kuras nevar tikt izpaustas, jo cilvēks nevēlas saskarties ar negatīvu, noraidošu apkārtējo reakciju,” norāda psihoterapeits.
Panikas lēkmes ir neprognozējamas, sākas pēkšņi, bez ārēja iemesla un ilgst no vairākām minūtēm līdz pusstundai.
Trauksmi pavada ne tikai fiziski simptomi, bet arī realitātes izjūtas zudums, bailes zaudēt kontroli, piedzīvot miokarda infarktu vai vēl ko ļaunāku.
Panikas lēkme bieži saistīta ar bailēm no nākamās lēkmes, tādēļ cilvēks sāk izvairīties no vietām, kur piedzīvota iepriekšējā lēkme, piemēram, lielveikaliem vai sabiedriskā transporta.
Palīgā nervu sistēmai
Par efektīvu līdzekli veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvara atgūšanai tiek uzskatīta psihoterapija, piemēram, psihodinamiskā un kognitīvi biheiviorālā terapija. Psihoterapija palīdz pacientam izprast savas emocijas un slimības mehānismu, tādēļ tās izpausmes kļūst arvien retākas, zaudē intensitāti un izzūd pavisam. Pirms psihoterapijas sākšanas jāveic rūpīga izmeklēšana, jāapmeklē neirologs un citi speciālisti, lai pārliecinātos, ka aiz veģetatīvās distonijas simptomiem neslēpjas citas organiskas saslimšanas. Reizēm papildus jālieto medikamenti, piemēram, antidepresanti, nomierinoši līdzekļi, jāapgūst relaksācijas tehnikas.
Fitoterapeits Artūrs Tereško teic, ka veģetatīvās nervu sistēmas darbību var sakārtot, lietojot adaptogēnus – vielas, kuras tonizē organismu un paaugstina tā pielāgošanās spējas nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, stresam, fiziskai un psihiskai slodzei. Tādas īpašības piemīt žeņšeņam, leizejai, eleiterokokam, Ķīnas citronliānai, rodiolai. Aptiekās pieejami jau gatavi šo augu preparāti, piemēram, eleiterokoka ekstrakts.
“No rīta lieto augu preparātus ar nedaudz tonizējošu iedarbību, piemēram, adaptogēnus, bet vakarā peonijas, dižzirdzenes vai ķiverenes preparātus. Lieti noder arī nomierinošas zāļu vannas. Ar šo kaiti tikt galā nav viegli, bet tas ir iespējams, ja izpilda visus ārsta norādījumus. Jānovērš tas, kas traucē dzīvot, turklāt nevis ar tabletēm, bet dzīvesveida maiņu, fiziskajām aktivitātēm un augu valsts līdzekļiem. Ar nosacījumu, ja aiz veģetatīvās distonijas maskas neslēpjas kāda cita, fiziska saslimšana,” norāda fitoterapeits, kurš uzskata, ka uz šo problēmu jāraugās kompleksi, izvērtējot, kas ikdienā tiek darīts nepareizi, un to labojot.
Kā mazināt panikas lēkmi
• Fokusēt uzmanību uz elpu, cenšoties nedomāt ne par ko citu.
• Neizvairīties no bailes raisošām situācijām vai lietām, mācīties tās pakāpeniski pieņemt.
• Apgūt dziļo diafragmālo elpošanu.
• Izveidot rīcības plāna kartītes – uzrakstīt visus panikas simptomus ar atgādinājumiem sev, ka tie pāries.
• Mācīties izstāstīt citiem savas emocijas – nekrāt un neturēt sevī dusmas, aizvainojumu.
Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs
