Viedoklis 6
Tiesībsargs Juris Jansons:
“ANO Konvencijas par bērna tiesībām 6. pantā ir nostiprināts viens no četriem bērna tiesību pamatprincipiem: “1. Dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvību. 2. Dalībvalstis nodrošina maksimāli iespējamo bērna izdzīvošanas pakāpi un viņa veselīgu attīstību.” Šis vispārējais princips, kas garantē bērnam tiesības uz dzīvību, ir ieviests nacionālajos tiesību aktos – Latvija Republikas Satversmē un Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un nacionālajiem tiesību aktiem bērna tiesības un tiesiskās intereses ir prioritāras. Tādēļ valstij jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu bērna tiesības uz dzīvību, t. sk., jāveic pozitīvi pasākumi, lai dzīvību aizsargātu. Valstij ir jāsabalansē atsevišķa indivīda un visas sabiedrības intereses, taču valsts ierobežotās budžeta iespējas un centieni nodrošināt pēc iespējas lielākas sabiedrības daļas tiesības uz veselības aizsardzību nedrīkst atņemt bērnam tiesības uz dzīvību. Šāds cilvēktiesību ierobežojums nekādā gadījumā nav samērīgs. Latvijā ir izstrādāts normatīvais regulējums, lai nepieciešamības gadījumā bērns saņemtu valsts finansētu medicīnisko palīdzību citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijas ietvaros. Atļauja doties uz citu dalībvalsti tiek noformēta kā S2 veidlapa, kas ir vienota parauga dokuments visās dalībvalstīs, un Latvijā to izsniedz Nacionālais veselības dienests. Nacionālais veselības dienests S2 veidlapu izsniedz, ja vienlaikus ir izpildījušies trīs pamatnosacījumi:
personai nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta;
iesnieguma izskatīšanas laikā neviena no ārstniecības iestādēm Latvijā, ar kuru valstij ir noslēgts līgums, nevar nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu;
šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību.
Situācija konkrētajā gadījumā ir sarežģīta ar to, ka Dāvis ir pirmais pacients, kam ir nepieciešama ārstēšana ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas – piekrišanu Dāvi ārstēt devusi tikai bērnu slimnīca ASV, Filadelfijā. Konkrētajā gadījumā valsts ir apņēmusies veikt pozitīvus pasākumus, lai bērna tiesības uz dzīvību aizsargātu.
