Kad dzīvība mediķa rokās – risks 0
Vairāk pacientu – lielāka iespējamība mirt?
Autore: Agija Kalve, speciāli Veselam.lv
Kā darba ilgums ietekmē mediķu precizitāti, spriestspēju un veselību? Vai tas vienmēr saistāms ar izdegšanas sindroma rašanos?
2002. gada pētījumā (skat. zemāk) par medicīnas māsu noslogojumu, izdegšanu atklāti šokējoši dati: pievienojot vienas medmāsas aprūpei vēl vienu pacientu, varbūtība pacientam nomirt 30 dienu laikā, sākot no iestāšanās brīža, paaugstinās par 7%…
Tomēr nav viennozīmīgas atbildes par to, kā izdegšana ietekmē, ko varētu pamatot ar diviem vai trim zinātniskiem pētījumiem, ņemot vērā pētījumu trūkumu un tajos rodamās pretrunas. Taču ir skaidrs, ka ārstniecības personāla izvēle var glābt dzīvību un gandrīz vienmēr kaut kādā mērā izmainīt pacienta nākotni. Tomēr mums izdevās rast vairākas atbildes.
Turpinām aizsākto tēmu par mediķu pārstrādāšanos.
Izdegšana tiek definēta kā garīgs un fizisks nogurums, kas saistīts ar darba vai aprūpes aktivitātēm. 2009. gadā Journal of Graduate Medical Education (JGME) apkopoja 51 pētījuma rezultātus par izdegšanu no 1974. līdz 2009. gadam. Literatūras analīze atklāja, ka izdegšana prevalē medicīnas studentu (līdz 45% gadījumu), rezidentu (27% – 75%, atkarībā no specialitātes), kā arī praktizējošu ārstu vidū, un uzmanība tika pievērsta tieši pirmajām divām kategorijām. Izdegšanu mērīja pēc tās noteikšanas “zelta standarta” – The Maslach Burnout Inventroy (MBI), kas ir visbiežāk lietotā aptauja ar šādu mērķi un radīta, lai izvērtētu trīs primārās izdegšanas komponentes: emocionālo nogurumu, depersonalizāciju un personiskos sasniegumus. Apskatītie pētījumi rosināja domāt, ka rezidentus, sevišķi agrīnajā apmācību posmā, izdegšanas sindroms skar ļoti bieži.
