Pātaga un pīrāgs 12
Rakstnieki tolaik dzīvoja ar pātagu un pīrāgu – cenzūra un labi apstākļi. Daiļrades nami pa visu savienību. Taču, atceras Pe-ters, pareizi tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas reiz izsmējīgi teikusi Kanādā augusī režisore Baņuta Rubesa – kur tad ir tie jūsu pagrīdes romāni? Kāpēc neviens neko nevelk no atvilktnes laukā? Izņemot Melāniju Vanagu, kas nebija profesionāla rakstniece, neviens drosminieks nebija uzdrīkstējies… Bet Krievijas izcilākie dzejnieki Vozņesenskis, Okudžava, Ahmaduļina, Jevtušenko kliedza Hruščovam pretī – zina stāstīt Peters. “Viņi brauca pie mums, lasīja pie Raiņa savus dzejoļus un mēs no viņiem smēlāmies brīvības tuvības sajūtu, ko viņi savukārt bija saelpojušies ārzemēs. Jevtušenko bija pieņēmis pats Amerikas prezidents Kenedijs un slavenais mākslinieks Pikaso.” Taču par pasauli arī pie mums daudz kas bija dzirdēts… Piemēram, par nabadzību Indijā. Saklausījies, ko tēvs stāstīja par trūkumu šajā zemē, mūsu dēlēns Krišjānis bija gatavs skriet pēc rīsiem, lai iebērtu tos saujā indiešu dzejniekam, ar smaidu atceras dzejnieka dzīvesbiedre Baiba Petera.
