“Kad dibināja Latvijas valsti, Dānija visos rādītājos bija vienā līmenī ar Latviju,” Streičs velta skarbus vārdus valstsvīriem 100
Latvijas kino industrijā arvien biežāk izskan runas par neizmantotām ārvalstu investīcijām, kas veicinātu vietējo ekonomiku un radītu jaunas darba vietas. Kamēr mūsu kaimiņi lietuvieši veiksmīgi piesaista lielas investīcijas, piemēram, starptautiskās kompānijas “Netflix” projektus, Latvijā šāds investīciju apjoms joprojām ir niecīgs. Režisors Jānis Streičs TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum.” nesaudzīgi kritizē Latvijas valsts pārvaldi, minot iemeslus, kas kavē valsts attīstību kopumā.
Latvijas kino industrijas potenciāls – neizmantotās iespējas
Pēdējos gados lietuvieši ir pratuši piesaistīt aptuveni 70 miljonu eiro finansējuma, kas ļauj Lietuvai veidot gan vietējos, gan starptautiskos projektus. Latvijā šādas iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas. Streičs norāda, ka fakti runā paši par sevi, tomēr, viņaprāt, ir lieki salīdzināties: “Ko tas dos? Pavaimanās un viss! Ir jāiet un jādara. Vaimanāt nav manā garā. Es tā nevaru. Darīt vajag. Mēs varam.”
Kā veicināt valsts attīstību? Streiča vīzija par valsts vadītāju pienākumiem
Jānis Streičs, atsaucoties uz vēsturiskām paralēlēm ar citām Eiropas valstīm, atgādina, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt par pārticības zemi, tomēr valstsvīri šo ideju neizvirza kā prioritāti. “Kad dibināja Latvijas valsti, Dānija visos rādītājos bija vienā līmenī ar Latviju,” atgādina Streičs. “Valsts vīram ir visiem spēkiem jādomā, lai Latvija kļūtu par pārticības zemi! Bet vai par to kāds domā? Vai deputātu partiju solījumos kaut kas tāds izskan?”
Streičs izsaka kritiku mūsdienu partiju retorikai, kura, pēc viņa domām, ir virspusēja un vērsta tikai uz iekļūšanu Saeimā, nevis uz ilgtermiņa valsts attīstību. Viņš skarbi norāda: “Viņiem nav kauna teikt, ka uzdevums ir tikt Saeimā. Un tālāk kas? Sēdēt tur?”
Partiju un izpildvaras loma Latvijā – vai pietrūkst līdzsvara?
Streičs uzskata, ka politiķiem būtu jāatgādina, ka izpildvara ir nodalīta no likumdevējvaras, kā tas ir citās attīstītajās valstīs. Latvijā viņš saskata pretēju tendenci – ministrija saglabā ciešas saites ar partijām, kas, pēc viņa domām, rada šķēršļus objektīvai un kompetentai lēmumu pieņemšanai.
“Visādi respektējama dāma, kas tagad ir ārlietu ministre, ieņem šo posteni un uzreiz iestājas partijā,”
kritiski piebilst Streičs, norādot, ka ministriem ir jāaizstāv valsts intereses, nevis partijas.
Viņaprāt, šī tendence ir novedusi pie tā, ka Latvijā valsts tiek sadalīta tā saucamajās hercogistēs, kurās katra partija pārstāv savas individuālās intereses.
“Latvija ir hercogiste, nevis valsts. Ir tikai partiju hercogistes,”
Streičs šo situāciju salīdzina ar padomju laikiem: “Tas atgādina tādu padomju ģerevņu.”
Kur paliek Latvijas pārticības ideāls?
Viens no galvenajiem Streiča pārmetumiem Latvijas politiķiem ir ilgtermiņa vīzijas trūkums. Viņš norāda, ka nekad nav dzirdējis deputātu izteikumus par vēlmi padarīt Latviju par pārticības valsti. “Partijas ir vajadzīgas, bet ir jāievēlē no dažādām vietām. Un tad tur augšā viņi ‘saostās’. Kas tagad ir? Tagad ir iecelšana un nozīmēšana amatos. Ja tauta to neredz, tad ko var darīt?”
