Kad darba vietā ir par karstu. Ko drīkst pieprasīt no darba devēja? 0
“Darbavietā nav kondicionētāja un nav arī iespējas telpu vēdināt. Karstajās dienās bija 32 grādi. Prasījām darba devējam nopirkt vismaz ventilatoru, bet viņš attrauca, lai paciešamies. Kā vajadzēja rīkoties? Cik biroja telpā vajadzētu būt temperatūrai, lai kantori varētu slēgt?” LINDA P. Cēsīs
Prasības telpu mikroklimatam ir noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumos Nr. 359 Darba aizsardzības prasības darba vietās (turpmāk – 359. noteikumi), kuru 15. punktā tieši noteiktas prasības telpu mikroklimatam darbavietās. Darba telpās jānodrošina mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums) atbilstīgi darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Veicot darbu, kas nav saistīts ar fizisku piepūli (I kategorija), relatīvais gaisa mitrums gan gada siltajā periodā, gan gada aukstajā periodā ir pieļaujams no 30 līdz 70%, gaisa temperatūra no 20 līdz 28 grādiem pēc Celsija. Taču jāņem vērā, ka saskaņā ar 359. noteikumu 32. punktu attiecībā uz darba vietām, kas izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, t.i., līdz 2010. gada 1. janvārim, prasībām par mikroklimatu un apgaismojumu ir ieteikuma raksturs, tātad tās nav obligātas.
Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību.
VDI ieskatā, gadījumos, kad darba telpās gaiss ir ļoti sauss un karsts, un tas kļuvis par apgrūtinājumu pilnvērtīgam darbam, vispirms būtu ieteicams vērsties pie darba devēja, darba aizsardzības speciālista, vienojoties par, piemēram, iespēju strādāt attālināti vai diennakts vēsākajās stundās. Darba devējs, lai nodrošinātu atbilstīgus darba apstākļus, var nodrošināt nodarbinātajiem dzeramo ūdeni, ventilatorus. Gadījumā ja tas ir tehniski iespējams, darba devējs var izvērtēt kondicionēšanas sistēmas selektīvu darbību, t.i., darbināt sistēmu, izvērtējot temperatūru darba vietās. Ja darba devējs nav veicis pasākumus darba apstākļu uzlabošanai, tajā skaitā karstuma samazināšanas pasākumus darba vietā, darbinieks ar rakstisku iesniegumu var vērsties reģionālajā VDI, norādot konkrētu darbavietu un darba apstākļus. Reģionālā VDI, pamatojoties uz iesniegumu, lems par nepieciešamību veikt pārbaudi norādītajā darbavietā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība tieši darba devējs ir atbildīgs par darba vides iekšējo uzraudzību.
Tas nozīmē, ka darba devējs kopā ar darba aizsardzības speciālistu un darbiniekiem konstatē pastāvošos riskus un pēc to identificēšanas veic pasākumus to mazināšanai.
Ja tiek konstatēts, ka darba telpās netiek nodrošināts nepieciešamais gaisa mitrums, darba devējam jāizvērtē nepieciešamība iegādāties gaisa mitrinātājus vai jāatrod citi tehniskie risinājumi.
Uzziņa
Papildu informāciju par darba aizsardzības jautājumiem var iegūt Darba inspekcijas mājaslapā (www.vdi.gov.lv) vai Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājaslapā (www.osha.lv), kā arī pa Darba inspekcijas konsultatīvo tālruni: 67186522, 67186523.
