Māris Antonevičs: Kad “čoms” bez darba, plaukst aizkulišu darījumi 9
Virsraksts varbūt ir mazliet nekorekts (un pat diskriminējošs), jo apzīmējums “čoms” parasti tiek attiecināts uz vīriešiem, bet šajā gadījumā dzimumam nav nekādas nozīmes. Tieši pretēji, pēdējā laika spilgtākā politiskā “čomisma” izpausme attiecināma tieši uz sievieti – bijušo Ministru prezidenta Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku. Līdz ar priekšnieka demisiju viņa bija palikusi bez darba, kad pēkšņi – ne čiku, ne grabu – izrādās jau iekārtota labi apmaksātā darbavietā Rīgas lidostā. Gadījums sacēla nelielu vētru plašsaziņas līdzekļos, un par Augustovskas gadījumu tika iztaujāti daudzi augstu stāvoši politiķi, ieskaitot valdības vadītāju Laimdotu Straujumu un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Ne viena, ne otra notikušajā neko nepiedienīgu nesaskatīja. Nē, viņām tas nemaz neatgādināja Šlesera un Kalvīša laiku izdarības, sak, amatos jau neliek bīdīti kaut kādi “šofera dēli”, bet cienījami ļaudis. L. Straujuma vien atzina, ka “sabiedrībai vairāk jāskaidro amatpersonu iecelšanas kārtība”.
Bet nupat parādījusies jauna ziņa par “čomu”, kurš palicis bez darba. Var jau teikt, ka viņam to vienkārši noskauduši. Valdības veidošanas procesā Reformu partija virzīja Danielu Pavļutu ekonomikas ministra amatam, taču “Vienotība” lika saprast, ka viņš to nedabūs. Par ministru kļuva Vjačeslavs Dombrovskis, bet D. Pavļuts ar visu jauniegūto RP biedra karti kabatā it kā pārgāja uz privāto biznesu. Taču no avīzes “Diena” uzzinām, ka drīz viņš varētu kļūt par ārlietu ministra biedru un būtu tieši atbildīgs par nākamgad paredzēto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Kāda sakritība – Ārlietu ministrijā pie stūres ir Pavļuta partijas biedrs Edgars Rinkēvičs. Jau iztālēm dzirdami apgalvojumi, ka ar “čomismu” jeb savējo būšanu tam nav nekāda sakara, vienkārši Pavļuts ir “zinošs profesionālis”, “pārzina jomu”, “labs organizators” un tā tālāk. Bet vai tad tā nav vienmēr, kad jāiekārto kāds partijas biedrs?
Kā noprotams, šis varētu būt arī tālejošs aizkulišu darījums starp Reformu partiju un “Vienotību”. Lai gan abas partijas vienojušās par sadarbību, šķiet, ka tas vairāk noticis aiz aprēķina, nevis mīlestības. Piemēram, nevienam ievērojamam RP biedram nav atradusies vieta “Vienotības” Eiroparlamenta kandidātu sarakstā, un izskanējis pieļāvums, ka RP pat varētu iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā savu sarakstu. Tādā gadījumā RP pirmais numurs būtu tieši D. Pavļuts un, ļoti iespējams, viņam izdotos aizvilināt daļu “Vienotības” vēlētāju. Piedāvājot Pavļutam amatu un atrunājot viņu no kandidēšanas, pirmsvēlēšanu spriedze nedaudz samazinās.
Tagad atliek tikai tas, par ko satraucās valdības vadītāja, – kā to paskaidrot sabiedrībai.
