Leons Krivāns: Kad cilvēks smejas, kļūst gaišāks 1
Aktiera Leona Krivāna atveidotie tēli filmās “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Dāvana vientuļai sievietei”, izrādēs “Šerloks Holmss”, “Džons Neilands”, “Plikie un pusplikie”, “Pirmā grēka līcis”, TV3 seriālos “Sirdsmīļā Monika”, “Ugunsgrēks”, kā arī daudzi citi dziļi iespiedušies skatītāju atmiņā, un, tos atceroties, nevar nesmaidīt. Šobrīd Leons Krivāns devies pelnītā atpūtā. Sagaidot savu 80. dzimšanas dienu, kas būs 17. aprīlī, aktieris gan atzīst, ka labprāt vēl darītu to, kas sirdij ļoti tuvs, un kāptu uz skatuves.
Bērnība ar skumju noskaņu
Esmu pilsētas puika, atceroties bērnību, saka Leons Krivāns. Tolaik Krivānu ģimene – mamma Jadviga, kurā plūda poļu asinis, tēvs Aleksandrs un viņu dēls Leons – mita šaurā vienistabas dzīvoklītī Rīgā, Tallinas ielā. Brīvo laiku mazais Leons kopā ar citiem puikām pavadīja Grīziņkalnā un Ziedoņdārzā. Bērnība Leonam saistās ne ar tām priecīgākajām atmiņām. Kad Otrais pasaules karš gāja uz beigām, tēvu Aleksandru vācieši piespieda doties strādāt uz Vāciju. Karam beidzoties, tēvs gatavojās atgriezties Latvijā, bet viņu aizsūtīja uz Sibīriju. Pēc dažiem gadiem mammu Jadvigu un Leonu sasniedza vēsts, ka tēvs it kā vairs nav starp dzīvajiem. Mamma daudz strādāja, lai uzturētu sevi un dēlu, veica vienkāršus darbus – bija apkopēja u. tml.
Ziņas par tēva bojāeju, par laimi, izrādījās nepatiesas. Kad pēc Staļina nāves ļaudis varēja atgriezties no Sibīrijas, pie ģimenes atgriezās arī Aleksandrs. Viņš sāka strādāt Kultūras ministrijas remontu kantorī. Aleksandrs bija prasmīgs amatnieks, santehniķis un metinātājs. Tēvam palīgā skolas brīvlaikos devās arī Leons. Strādāja labi un akurāti, tāpēc vēlāk viņu šajā būvniecības kantorī pieņēma pastāvīgā darbā.
Ģimenes māja pašu rokām
Kad Latvijā pasludināja padomju varu, Krivānu ģimenei, tāpat kā daudzām citām, piešķīra 600 kvadrātmetru lielu zemesgabalu, un nu tēvs un dēls ķērās pie ģimenes mājas celtniecības. Tiesa, tolaik likums noteica, ka mājas dzīvojamā platība nedrīkst būt lielāka par 60 kvadrātmetriem, tajā skaitā virtuve nedrīkstēja būt lielāka par desmit kvadrātmetriem. Māju Leons ar tēvu būvēja pamatīgu – no skaidbetona. Saimnieciski būdami, izmantoja arī pieejamos materiālus no kara laikā sabombardētajiem namiem, kurus tobrīd jauca nost. Leons atceras, ka tolaik vietā, kur tagad slejas Krivānu ģimenes nams un daudzas citas ēkas, bija lauki. Pilsēta sākās krietnu gabalu tālāk – pie Daugavas stadiona. Tā arī pamazām abi uzbūvēja ģimenei māju, pat daļa mēbeļu bija pašu gatavotas, vienīgi logus izgatavoja citi meistari un ķieģeļus nācās pirkt, atceras Leons. Kad nams bija pabeigts, vecāki iekārtojās otrajā stāvā, Leons apmetās pirmajā. Mājas celtniecības laikā gūtās iemaņas Leonam noderējušas visu mūžu. Dzīvesbiedre Guna slavē Leonu par saimnieciskumu: “Viņš pats vienmēr pamanīja, kur mājā vajadzīgs kaut ko pieremontēt, un darāmo paveica bez kurnēšanas. Tagad diemžēl vīram veselība vairs nav tik laba, lai nodarbotos ar mājas remontdarbiem.”
Frīdis no “TV pirts”
Tolaik, kad būvēja ģimenes māju, Leonam bija aptuveni 18 gadi. Puisis pat nesapņoja, ka varētu kļūt par aktieri, bet viņam ļoti patika smīdināt ļaudis. “Kad cilvēks smejas, viņš arī iekšēji kļūst gaišāks,” teic Leons. Kad būvniecības kantora strādnieki pusdienlaikā apsēdās, lai apēstu līdzpaņemtās sviestmaizes, Leons viņus visādi smīdināja.
Brīvajā laikā viņš apmeklēja dažādus pasākumus. Leonu ļoti aizrāva Dailes teātra aktiera un režisora Roberta Ligera vadītā “Rīgas pantomīma”. Leons šo mākslu gribēja izmēģināt arī pats, un viņu uzņēma trupā. Pēc darba viņš kopā ar pārējiem trupas dalībniekiem pulcējās Būvstrādnieku kultūras namā, tautā sauktajos “būvīšos”, un Roberta Ligera vadībā iestudēja “Nopietnos jokus”, tas ir, dzīvās bildēs atveidoja Bidstrupa zīmējumus. Tieši tajā laikā notika uzņemšana Dailes teātra 3. studijā, un visi trupas dalībnieki nolēma pieteikties. Arī Leons. Pavisam pieteikušies bija ap 300 jauniešu. Uzņemšanas komisijai, kurā citu vērtētāju vidū bija pats E. Smiļģis, Leons noskaitīja Ķenča lūgšanu no “Mērnieku laikiem”. Ar to viņš izturēja lielo konkursu un tika uzņemts. Uzņemto vidū bija arī tagad labi pazīstamie aktieri Ilze un Uldis Vazdiki un Juris Strenga.
Viena no pirmajām lomām, ar ko Leons Krivāns ieguva popularitāti, bija Frīdis televīzijas raidījumā “TV pirts”. Droši vien daudzi, kas piedzīvoja tos laikus, atceras humoristiski satīrisko raidījumu, kurā tika omulīgi jokots un smiets par dažādām nebūšanām. “Frīda loma man ilgi vilkās līdzi. Kad Dailes teātrī spēlēju citas, nopietnākas lomas, ļaudis vienalga pieprasīja, lai plēšu jokus kā Frīdis “TV pirtī”,” atceras aktieris.
“Teātrī nekādus varoņus neesmu spēlējis,” uzskata Leons Krivāns, “bet šad un tad man iedeva arī kādu nopietnāku lomu. Piemēram, sagaidot manu piecdesmit gadu jubileju, nospēlēju monoizrādi “Kontrabass”. Ar to uzstājos ne tikai uz Dailes teātra skatuves, bet viesojos arī pie trimdas latviešiem Anglijā un dažās citās valstīs.”
Vislabāk jūtos uz sava teātra skatuves
“Ir partneri, ar kuriem ir viegli saspēlēties un tad var dabūt ārā tādus zemtekstus, ko lugas autors iepriekš pat nevarēja iedomāties. Padomju gados reizēm politiski pareizu tekstu pasniedzām tā, ka pēc tam bija jāiet skaidroties uz “stūra” māju. Man turp nācās doties divas reizes,” atceras L. Krivāns. “Vislielāko gandarījumu uz skatuves guvu, kad izrādē gāju publikas pavadā, bet tad pēkšņi savu lomu strauji iegriezu nopietnās sliedēs. Neviens skatītājs vairs nesmējās, iestājās klusums, tikai pēc brīža sekoja aplausi. Šādi brīži dziļi saviļņo,” stāsta L. Krivāns.
“Reizēm teātrī gadījās, ka partneris pateica tekstu ar dziļu zemtekstu, es tajā brīdī nevarēju izdomāt, ko viņam atbildēt, bet nākamajā izrādē spēru pretī frāzi ar zemtekstu. Tā mēs, aktieri, izrādes laikā mēdzam spēlēties. Reizēm gadās, ka no tevis gaida kaut ko komisku, bet tu negaidīti šo vietu nospēlē dziļi nopietni. Reizēm man skatītāji pēc izrādes ir nākuši klāt un teikuši, ka to nu gan no manis negaidīja. Arī šobrīd cilvēki mani uz ielas nereti sveicina, nāk klāt un grib aprunāties. Tā ir aktiera sūtība,” teic L. Krivāns.
Jautāju, kur aktierim vislabāk patika spēlēt lomas – uz skatuves teātrī, filmās vai televīzijā? “Centos profesionāli labi paveikt darbu visās jomās, bet vislabāk tomēr jutos uz sava teātra skatuves, jo tikai tur varēju just skatītāju attieksmi un atkarībā no tās saprast, kā spēlēt tālāk,” teic aktieris.
Kura no daudzajām lomām Leonam Krivānam ir sirdij vistuvākā? “Viena no tām ir monoizrāde “Kontrabass”, otra – J. Druces luga “Mūsu jaunības putni”,” atbild aktieris. Šobrīd viņš uz skatuves vairs nekāpj, jo viņam likts saprast, ka veci cilvēki teātrī nav vajadzīgi. Par to Leonam sāp sirds. “Ja ilgus gadus “zobratiņi” ir strādājuši un cilvēks darījis darbu, ko viņš mīl, tad ir grūti apstāties un vairs nekāpt uz skatuves. Un te nav runa par atalgojumu naudas izteiksmē,” teic Leons. “Šobrīd priecājos par katru piedāvājumu. Viens no maniem pēdējiem veikumiem ir darbs reklāmā,” stāsta aktieris.
Kopā ar Gunu 57 gadus
Leons Krivāns 57 gadus ir nodzīvojis kopā ar savu dzīvesbiedri Gunu. Kā Leons un Guna iepazinās? Tas esot noticis ballē. “Gunai ļoti patika dejot, tāpēc viņa mācījās deju kursos. Kādu dienu Gunas draudzene viņu uzaicināja līdzi uz balli, ko rīkoja mana darba vieta. Tajā arī abi iepazināmies. Var teikt, ka mēs abi sadejojāmies,” stāsta Leons. Arī viņš esot beidzis deju kursus. Tiklīdz Gunu uzlūdzis uz deju, sajutis, ka šī ir meitene, ar kuru gribētos būt kopā uz mūžu. Kāzas svinējuši 1960. gada 27. augustā. Lai gan tie bija padomju gadi, abi laulājušies arī baznīcā. “Ja es esmu baznīcā devis vārdu un apsolījis ar šo sievieti dzīvot kopā līdz mūža galam, tad tā tam arī ir jābūt,” teic Leons.
Jokojot Leons Gunu dēvē par savu pirmo sievu, un nav jau melots, jo citas viņam nav bijis. “Tagad gan nav modē visu mūžu dzīvot kopā ar vienu partneri, viens otrs paspēj nomainīt sešas septiņas,” spriež Leons, “bet es savā kundzē esmu ielicis tik daudz naudas un brīvā laika, ka man vienkārši nav izdevīgi no viņas šķirties,” atkal joko Leons un turpina: “Mana sieva pārvietojas pa veikalu ar 40 eiro stundā,” tas, protams, atkal ir joks.
Kur slēpjas Gunas un Leona ilgās laulības noslēpums? “Mūsu attiecībās ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi,” stāsta Guna, kura lielāko daļu darba mūža pavadījusi, strādājot juvelieru veikalā. “Ja par kaut ko sastrīdamies, parasti izskaitu līdz desmit, un tad jau dusmas ir noplakušas un strīds izgaisis. Laikam tagad es esmu kļuvusi nervozāka, reizēm nevaru vairs līdz desmit izskaitīt.” “To gan droši varu apgalvot, ka mana sieva rokas nav palaidusi,” atkal joko Leons.
Sirdi priecē bērni un mazbērni
Leons un Guna ir vecāki divām meitām – Vivitai un Beatai. “Kādreiz te bija meitu māja, pat suņi bija meitenes,” bez jokiem, kā vienmēr, nevar iztikt Leons. Toties mazbērni Gunai un Leonam visi ir vīriešu kārtas. Vivitai ar vīru ir trīs dēli, Beatai – viens. Beata strādā tirdzniecībā, bet Vivitas nodarbošanās saistīta ar internettirdzniecību un reklāmu. No mazdēliem patlaban Latvijā dzīvo tikai viens – Oskars Grigals (29). Viņš ir plānošanas inženieris enerģētikas jomā. Jaunākais mazdēls Gustavs Dāvis Grigals (19) spēlē hokeju Ziemeļamerikā. Divi mazdēli – Pēteris Frīdenbergs (30) un Artūrs Grigals (26) – dzīvo un strādā Anglijā. Pēteris – vienā no vecākajiem veloveikaliem servisiem Oksfordā. Artūrs ir inženieris programmētājs. “Priecājos, ka katrs no mūsu bērniem un mazbērniem ir atradis to darbu, kas viņiem patiešām patīk,” teic Leons. “Gan meitas, gan mazdēli ir čakli un centīgi, mums raizes nesagādā. Par viņiem mums ir liels prieks,” piebilst Leona dzīvesbiedre. Svētku reizēs visi cenšas būt kopā. “Lieldienās Vivita mūs visus vienmēr aicina uz brokastīm, arī Ziemassvētkos visi sanākam kopā pie Vivitas vai Beatas. Īpaša diena ir 27. augusts, mūsu kāzu jubileja, kad visi pulcējamies dārzā uz kafiju un saldējumu,” stāsta Guna. Viņa atklāj arī to, ka Leonam ļoti labi padodas ēst gatavošana, īpaši garda izdodoties soļanka. Tā tiek vārīta vienmēr, kad kāds atgriežas mājās no ceļojuma – Krivānu ģimenē jau gadiem ilga tradīcija. Arī tagad, kad kāds no mazbērniem atgriežas mājās no savas mītnes zemes, Leons vāra lielu katlu ar soļanku. Ikdienā gan pie plīts biežāk stāv Guna, bet, piemēram, pildītās gaļas pankūkas abi meistaro kopā – Guna cep plānās pankūkas, bet Leons gatavo pildījumu.
Lai turas veselība!
Jautāju, vai humors palīdz vieglāk tikt pāri nesaskaņām ģimenē? “Ģimenes dzīve ir ļoti nopietna lieta, tur humora ir maz,” ar nopietnu sejas izteiksmi jokot turpina ģimenes galva. “Mana sieva ir tik kārtīga, tīrīga. Piemēram, es naktī ap četriem pieciem pieceļos, lai aizietu uz tualeti, nāku atpakaļ – gulta jau saklāta,” bez joku plēšanas nevar iztikt Leons. Guna gan teic, ka Leons jokošanu lielākoties atstāj darbā, mājās viņš esot nopietns. “Labi, ka viņa tā domā. Ja es to visu, ko sieva runā, ņemtu nopietni, tad būtu galīgā tūtā,” Leons nerimstas jokot.
Vai ir kas tāds, kas aktieri skumdina? “Nesaprotu, kāpēc diezgan bieži dažādos vērtējumos Latvija Baltijas valstu vidū ierindojas pēdējā vietā. Otra lieta, ko nesaprotu, – kāpēc cilvēki, kas nonāk valdībā un Saeimā, pēkšņi strauji izmainās?” Kas Leonu Krivānu iepriecina? “Tās reizes, kad uzstājos uz skatuves un redzu, ka cilvēkos spēju izraisīt smaidus un smieklus. Šajos brīžos sajūtu, ka esmu kādam aizvien vajadzīgs.”
Ar kādām domām aktieris gaida savu 80 gadu jubileju? “Šis gadskaitlis man diemžēl saistās ar dažādām kaitēm, kas lien ārā. Apmeklējot medicīnas iestādes, priecājos par to, kā šī joma Latvijā ir attīstījusies.”
Kas būtu jaukākā dāvana, ko aktieris gribētu saņemt dzimšanas dienā? “27. aprīlī mani un vēl dažus jubilārus, kam pēdējā laikā bijušas apaļas dzimšanas dienas, sveiks Dailes teātra Mazajā zālē. Manai jubilejai veltīts pasākums notiks arī E. Smiļģa muzejā. Priecājos, ka pasākuma apmeklētājiem varēšu ko pastāstīt un atbildēt arī uz viņu jautājumiem par to, kas viņus interesē. Labākais novēlējums, ko vēlos saņemt jubilejā un mēdzu novēlēt arī citiem, – lai turas veselība un būtu arī naudiņa… zālēm,” pasmaida aktieris.
