Kad būs vakcīna pret koronavīrusu? 0
Pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas daudzās valstīs un starptautisko braucienu ierobežošanas vai atcelšanas, kas draud ar nopietnu saimniecisko lejupslīdi pasaulē, arvien biežāk tiek uzdots jautājums, cik ilgu laiku prasīs vakcīnas izstrāde pret koronavīrusu.
“Vakcīna būs,” mierina Pensilvānijas universitātes medicīnas ētikas profesors Džonatans Moreno, piebilstot, ka “galvenais jautājums ir, kad tā būs pieejama”.
“Labākais, ko mēs šobrīd varam pateikt, ir cerība, ka aptuveni 2021. gada sākumā tiks izstrādāta vakcīna, iespējams, varbūt nedaudz agrāk, ņemot vērā tehnoloģiskos sasniegumus,” viņš teica intervijā ziņu vietnei “Yahoo News”.
Arī tad, kad vakcīna būs izstrādāta, tās izplatīšana ASV pacientiem prasīs laiku,” atzīmē zinātnieks.
“Šā brīža situācijas ironija ir tāda, ka mūsu valstī nav tādas ražošanas jaudas. Kur tā ir? Galvenokārt Ķīnā,” atzīst profesors Moreno. “Mēs ceram, ka saņemsim miljoniem vakcīnas devu no Ķīnas nākamo astoņu līdz 10–12 mēnešu laikā, līdzko mēs būsim izstrādājuši vakcīnas formulu.”
ASV medijiem ziņojot par miljardieriem, kas savās privātlidmašīnās dodas uz izdzīvošanas bunkuriem pazemē, dāsni maksājot kalpotājiem un ārstiem, sabiedrībai ir pamats bažīties, kas pirmais saņems jauno terapiju vai vakcīnu.
“Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai pārliecinātu sabiedrību, ka vakcīnas izplatīšana, kad tā būs pieejama, tiek veikta taisnīgi un neviens nav netaisnīgi privileģēts, izmantojot naudu vai ietekmi tās saņemšanai,” teica profesors Moreno, kurš nesen uzrakstījis grāmatu “Katrs grib nokļūt debesīs, bet neviens negrib mirt”.
Moreno atzīmē, ka Kongresa likumdevēji varēja veikt koronavīrusa testu laikā, kad pārbaudes piederumu bija nepietiekami. “Tas nav labi, jo viņiem nebija, cik mēs zinām, inficēšanās simptomu, tāpēc iespējams, ka viņiem izdarītās pārbaudes, vismaz teorētiski, tika atņemtas cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem un daudz ievainojamākiem nekā viņi,” atzīst profesors.
Viņaprāt, tikko vakcīna ir pieejama, tā vispirms būtu jālieto akūtajiem slimniekiem un profesionālajiem mediķiem, kas noteikti ir jāaizsargā.
“Ne tikai tāpēc, ka mums viņi vajadzīgi, lai rūpētos par mums, bet arī tāpēc, ka mums viņi vajadzīgi veseli un darbspējīgi un lai viņi būtu droši, ka neaiznesīs vīrusu mājās savām ģimenēm,” uzsver Moreno.
Nākamie vakcinācijas rindā varētu būt militārpersonas, īpaši tad, ja Aizsardzības ministrija palīdz civilajam medicīnas dienestam.
“Es nebūtu pārsteigts, ja Aizsardzības ministrija sāks veidot slimnīcas, kā tas notika Libērijā 2014. gadā ebolas vīrusa krīzes laikā,” uzskata profesors. Tā kā līdz vakcīnas izstrādei vēl jāgaida, iespējams, viens gads, galvenais uzdevums ir ierobežot vīrusa izplatību, kā tas bija iepriekšējās paaudzēs, piemēram, ar polio slimību, pirms bija pieejama vakcīna. “Tas bija 1955. gadā, tāpēc mūsu valstī mēs to vairs neatceramies,” atgādina profesors Moreno.
ASV brīvprātīgie pārbauda pirmo vakcīnu
Vakar ASV rietumkrasta pilsētā Sietlā medicīnas pētniecības centrā “Kaiser Permanente” pirmajiem 45 brīvprātīgajiem, kam nav “Covid-19” slimības pazīmju, tika veiktas injekcijas ar vakcīnu pret koronavīrusu.
Vakcīna nevar izraisīt “Covid-19”, bet satur nekaitīgu ģenētisko kodu, kas nokopēts no slimību izraisošā vīrusa, atzīmē raidsabiedrība BBC. Eksperti uzskata, ka vēl būs vajadzīgi daudzi mēneši, lai uzzinātu, vai šī vai kāda cita vakcīna, kas arī tiek pētīta, iedarbosies pret koronavīrusu.
Šajā vakcīnas pirmajā izmēģinājumā, ko finansē Nacionālais veselības institūts, ir izlaista parasti notiekošā pārbaude, vai vakcīna izraisa imunitāti dzīvniekos. Biotehnoloģijas firma “Modern Therapeutics”, kas iesaistīta pētījumos, apgalvo, ka vakcīna izgatavota, izmantojot “pārbaudītas” metodes.
Londonas Impēriskās koledžas infekcijas slimību eksperts Džons Tregonings uzskata, ka vakcīnā izmantota jau pastāvoša tehnoloģija.
“Tā izgatavota visaugstākajā līmenī, izmantojot materiālus, kas ir droši lietošanai cilvēkiem, un pārbaudes dalībnieki tiks ļoti cieši pārraudzīti,” viņš teica intervijā BBC. “Viss notiek ļoti ātri,” atzina doktors Tregonings, “taču tā ir sacensība ar vīrusu, nevis vienam zinātniekam ar otru, lai ieguvēja būtu cilvēce.”
Parasti vakcīna pret vīrusa izraisītām slimībām, piemēram, masalām, tiek veidota no novājināta vai iznīcināta vīrusa. Vakcīna “mRNA-1273” nav veidota no vīrusa, kas izraisa “Covid-19”. Tajā ir ietverts īss segments no ģenētiskā koda, kas nokopēts no vīrusa, ko zinātnieki ir izveidojuši laboratorijā. Eksperti cer, ka vakcīna pamudinās organisma imūno sistēmu cīnīties pret reālu infekciju.
Brīvprātīgajiem ir injicētas dažādas eksperimentālās vakcīnas devas.
Katram augšdelma muskulī tiks izdarītas divas injekcijas ar 28 dienu atstarpi. Pat ja sākotnējie drošības testi būs pozitīvi, vēl varētu paiet līdz 18 mēnešiem, līdz tiktu izstrādāta vakcīna plašam lietojumam. Šā eksperimenta mērķis ir pārbaudīt, vai vakcīnai nav nevēlamu blakusparādību, pirms to izmantot tālākiem testiem, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
“Vakcīnas izveide nereti ilgst 15–20 gadus, taču šoreiz tas nav pieņemams,” uzskata Marks Feinbergs, Starptautiskās AIDS vakcīnas iniciatīvas prezidents un izpilddirektors. Daži eksperti prognozē, ka ar koronavīrusu varētu saslimt no 160 līdz 214 miljoniem cilvēku, aptuveni 2,4 miljonus līdz 21 miljonam nāktos ievietot slimnīcā, bet aptuveni 200 000 līdz 1,7 miljoniem cilvēku nomirtu, ja vīruss netiks apturēts, atzīmē laikraksts “The New York Times”.
Pasaulē vairāki desmiti pētnieku grupu cenšas radīt vakcīnu pret koronavīrusu “Covid-19”, izmantojot tehnoloģijas, kas ir ātrākas un iedarbīgākas. Firma “Inovio Pharmaceuticals” aprīlī plāno testēt tās izveidoto vakcīnu vairākiem desmitiem brīvprātīgo no Pensilvānijas universitātes. Līdzīgi pētījumi tiek veikti citviet ASV, Ķīnā un Dienvidkorejā.
