“Jo krutāks džips, jo tālāk pēc traktora!” Kā tagad izkļūt no sniega kupenas? 4
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Šoziem netrūkst ne sala, ne sniega. Pandēmijas ierobežojumu dēļ bieži vien dodamies baudīt dabu tur, kur cilvēki citkārt brauc salīdzinoši reti, bet auto, kas patiešām piemērots braukšanai bezceļa apstākļos, ir retajam.
Lauku ceļš, kas no rīta vēl bija izbraucams, pēcpusdienā jau var būt aizvilkts ar pamatīgu sniega segu. Savukārt atziņa – “jo krutāks džips, jo tālāk pēc traktora” – atnāk vien tad, kad pēc traktora patiešām jāmēro daudzi kilometri.
Lāpsta un sniega ķēdes
Kā rīkoties, ja auto iestrēdzis sniegā un pēc traktora patiešām būtu jāiet tāls ceļš. Šādai situācijai vēlams sagatavoties jau pirms brauciena. Jāsāk ar sniega lāpstas ievietošanu automašīnas bagāžas nodalījumā.
Ziemā šis darbarīks pat vēlams auto ikdienas aprīkojumā. Neliela plastmasas sniega lāpsta ar izturīgu alumīnija kātu maksās ap 10 eiro, toties grūtā brīdī ietaupīsiet daudz vairāk, īpaši laiku.
Tiem, kuri ekstrēmos izbraucienos dodas biežāk, noderēs arī sniega ķēdes. Divu šādu ķēžu vidējās cenu kategorijas komplekts ar spriegošanas atsperēm internetā nopērkams par nepilniem 30 eiro.
Attiecīgi priekšpiedziņas automašīnām ķēdes liekamas uz priekšējiem riteņiem, aizmugures piedziņas – uz aizmugurējiem. Ķēdes palīdzēs riteņiem veidot saķeri, un auto labāk virzīsies uz priekšu.
Pilnpiedziņas auto īpašniekiem vēlams iegādāties divus ķēžu komplektus.
Kā izkļūt no kupenas
Ja tomēr auto iestidzis kupenā, ap to jānorok sniegs pietiekami garā posmā, lai auto varētu pabraukt uz priekšu un atpakaļ. Jānotīra viss sniegs, kas augstāks par auto zemāko vietu.
Jāpārliecinās, vai automašīnas izpūtējā nav iekļuvis sniegs.
Pirms sāk braukt, vēlams izslēgt auto vilces kontroli, jo riteņi noteikti sāks buksēt, bet sistēma samazinās motora apgriezienus.
Nedaudz jāmēģina pabraukt uz priekšu, tad atpakaļ, veidojot rises. Ja kāds no riteņiem izbuksē un auto uz priekšu vai atpakaļ nevirzās, var mēģināt zem riteņa palikt krūmu vai egļu zarus, kas uzlabos saķeri. Ja pieejamas smiltis vai pelni, situācija jau ir pavisam cerīga.
Priekšpiedziņas automašīnai var nedaudz pagriezt riteņus uz vienu vai otru pusi, tas arī var ļaut iegūt lielāku saķeri.
Ja ir palīgs, vērts izmēģināt stumšanu – tradicionālu un bieži vien efektīvu veidu, kā izkustināt auto. Ja izdevies izkustināt auto, jāpabrauc tur, kur ir mazāk sniega, un tikai tad jāapstājas. Kamēr auto pārvietojas, tam ir inerce, kas palīdz pārvarēt šķēršļus.
Bet, ja no minētā nekas nepalīdzēja, būs jāizsauc autoevakuators. Pieredzējuši speciālisti palīdzēs izkļūt no ķibeles, un arī auto nebūs jālabo.
Virve un zāģītis
Grūtāku situāciju var glābt arī zāģītis un dažus desmitus garš izturīgas virves ritulis. Nozāģē divus aptuveni 1,5 m garus un 5–6 cm diametra koka gabalus.
Viens virves gals jāpiestiprina pie auto velkamās cilpas, savukārt nozāģēto koku vieni gali jāsaliek krusteniski, izvijot tiem cauri virvi (attēlā).
Otrs virves gals jāatsien pret tuvāko koku. Noderēs vēl cilpa no drāts gabala, kas fiksēs vienu no kokiem pie virves. Atliek ieslēgt neitrālo pārnesumu, atbrīvot rokas bremzi un uztīt virvi uz improvizētās vinčas.
Pusotra metra garie koki ir pietiekami lielas sviras, lai vienlaikus ar virves uztīšanu auto izvilktu praktiski no jebkuras kupenas. Jo garāki būs koki, jo mazāks spēks pašam būs jāpieliek.
Kā rīkoties tālāk? Vienu koku rotē par 180 grādiem attiecībā pret otru, tad otru koku par 180 grādiem attiecībā pret pirmo. Savukārt pirmo rotē par 180 grādiem pretējā virzienā nekā pirmo reizi. Rezultātā virve uztinas uz otra koka. Ērtībai koku, kuru nerotē, otra koka rotācijas laikā pie virves fiksē ar drātiņu.
Ja tuvumā nav koka, pret ko atsiet virvi, var izlīdzēties ar resnāku mietiņu, kuru pietiekami stingrā vietā iedzen zemē ieslīpi pret vilkšanas virzienu, lai virve to nevarētu izcelt.
Vai zvanīt glābējiem?
Situācijas mēdz būt dažādas. Auto var būt ne tikai iestrēdzis sniegā, bet arī ieslīdējis grāvī.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļā skaidro, ka dienesta specializētie transportlīdzekļi nav domāti tehniskās palīdzības sniegšanai. Primārais mērķis ir glābt un palīdzēt cilvēkiem, ja viņu veselība vai dzīvība ir apdraudēta.
Taču situācijās, ja auto ieslīdējis grāvī un ir apdraudējums cilvēka veselībai vai dzīvībai, jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruni 112, un ugunsdzēsēji glābēji dosies palīgā.
UZZIŅA
VUGD statistika liecina, ka ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vidēji 800 izsaukumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem un palīdzības sniegšanu pēc tiem: iespiestu cilvēku glābšanu, ceļa braucamās daļas sakārtošanu pēc negadījumiem vai, piemēram, degvielas noplūdes likvidēšanu.
