Ministrs – kavējumu rekordists 22
Deviņdesmito gadu sākumā ministriem bija ierasta prakse, strādājot valdībā, saglabāt arī Saeimas deputāta mandātu. Pašreizējā sasaukumā šādi rīkojas tikai veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņš atzīst, ka divi amati rada papildu slodzi, bet nenožēlo savu izvēli. “Veselības ministram ļoti nozīmīgi saglabāt deputāta mandātu, ja viņam tāds ir bijis. Tas man palīdz veidot attiecības ar kolēģiem deputātiem un aizstāvēt savu nostāju jautājumos, kas attiecas uz sabiedrības veselību. Nesen Saeima pieņēma aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem. Esmu pārliecināts – ja es nebūtu deputāts, bet tikai kā ministrs atnāktu uz sēdēm parunāt, tad šis likums nebūtu aizgājis,” uzskata Belēvičs, kuram iepriekšējās valdības laikā nemaz nebija parlamentārā sekretāra. Tagad saiknes uzturēšanā ar Saeimu ministram palīdz viņa frakcijas biedrs Trupovnieks. Belēvičs arī piebilst, ka, nenoliekot deputāta mandātu, ietaupa valsts līdzekļus. Ja politiķis dotos strādāt tikai uz ministriju, tad viņa vietā Saeimā nāktu jauns deputāts ar tā saukto mīksto mandātu, bet pilnu parlamenta locekļa algu. Skeptiķi gan spriež, ka Belēviča motivācija nav nemaz tik nesavtīga, kā viņš apgalvo. Daži uzskata, ka viņš mandātu saglabājis ZZS politiskās taktikas dēļ – lai Saeimā neiekļūtu skandalozais Valdis Kalnozols (to gan tāpat neizdevās novērst, jo Kalnozols tagad Saeimā ieguvis “mīksto mandātu” premjera Māra Kučinska vietā). Savukārt citi spriež, ka Belēvičs mandātu saglabājis deputāta tiesiskās imunitātes dēļ (ministriem tādas aizsardzības nav). Spriežot pēc Saeimas oficiālās statistikas, Belēvičs šī sasaukuma laikā ir kavējis 23 no 60 parlamenta sēdēm. Tas ir viens no lielākajiem kavējuma rādītājiem. Viņš pats gan apgalvo, ka patiesībā kavējumu ir daudz mazāk. Politiķis esot piedalījies gandrīz visās sēdēs, bet reizēm neesot piereģistrējies.
