Kā var paspēt vienlaikus strādāt gan Saeimā, gan valdībā, pēta “LA” 22
Pašreiz pieci Saeimas deputāti paralēli darbam parlamentā strādā arī izpildvarā – četri ministriju parlamentārie sekretāri un viens ministrs. Tāpat vairāki parlamentārieši turpina strādāt savās pamatprofesijās par ārstiem, pasniedzējiem, mūziķiem un tamlīdzīgi. “Latvijas Avīzes” lasītāji šo praksi vērtē skeptiski. “Vai tie, kas apvieno amatus Saeimā un ministra vai parlamentārā sekretāra amatā, saņem pusi algas tur un tur? Kā vispār var atļauties tik sarežģītā nozarē apvienot divus darbus? Kā to var paspēt astoņu stundu laikā?” jautā mūsu lasītājs Kārlis Ozols Latgalē.
Divi darbi, viena alga
Deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS) nesen kļuvis par Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru, bet viņa frakcijas biedrs deputāts Edgars Putra šādu amatu ieņem Finanšu ministrijā. Deputāts Viktors Valainis (“Vienotība”) būs Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, bet Jānis Upenieks (“Vienotība”) strādās Izglītības un zinātnes ministrijā. Pašreiz pieci Saeimas deputāti paralēli darbam parlamentā strādā arī izpildvarā – četri ministriju parlamentārie sekretāri un viens ministrs.
Interešu konflikta novēršanas likums šādu amatu savienošanu pieļauj. Taču šis pats likums arī nosaka, ka šādos gadījumos atalgojumu amatpersona var saņemt tikai vienā valsts iestādē. Tādēļ deputāti, iegūstot papildu amatu valsts pārvaldē, parasti izvēlas, kur saņems algu. Putra, Upenieks un Valainis atalgojumu saņem parlamentā. Savukārt Belēvičs un Trupovnieks – ministrijā.
Parlamentāro sekretāru gadījumā naudas izteiksmē īpašas atšķirības nav (ministrijās viņu algas “griesti” ir aptuveni 2700 eiro, bet Saeimas deputāts saņem 2448 eiro plus daži simti piemaksās un kompensācijās). Ministram gan izdevīgāk saņemt algu valdībā, jo pēc šogad notikušās palielināšanas tā sasniegusi aptuveni 3500 eiro.
“Parlamentārā sekretāra pienākums ir informēt ministriju par Saeimā notiekošo, kā arī pārstāvēt ministrijas nostāju parlamenta sēdēs un komisijās. Tas lielā mērā pārklājas ar deputāta pienākumiem, tādēļ nav problēmu ar savienošanu,” stāstīja V. Valainis. Kļūstot par EM parlamentāro sekretāru, viņš Saeimā pārgājis strādāt uz Budžeta un finanšu komisiju, jo tās darba kārtība vairāk sakrīt ar ministrijas aktualitātēm. Pēdējā laikā partijas arvien vairāk piekopj praksi parlamentārā sekretāra amatu uzticēt nevis “cilvēkam no malas”, bet kādam no deputātiem. Parasti šo pienākumu uztic jauniem politiķiem, kuriem netrūkst enerģijas rauties vairākos amatos un ir ambīcijas sevi pierādīt.
