Kad Alpi niķojas 0
Alpi arvien biežāk niķojas – vai nu sniega par maz, vai snieg tā, ka lāgā neredz trases. Slēpotājam vai snovbordistam, kas ceļojis pat vairākus tūkstošus kilometru, lai nedēļu kārtīgi nodotos ziemas priekiem, dīkstāves dienas ir kā belziens zem jostasvietas. Vietējie ļaudis līdzjūtīgi nopūšas, kā kad justos vainīgi pie kalnu kaprīzēm, taču patiesībā viņiem tas nav nekāds jaunums, ka pasaules klimata pārmaiņas skārušas arī Alpus.
Ar trīs dienu sniegputeni šogad mūsu slēpotāju komandu sagaidīja Alleges apkārtnes nogāzes Dolomītu kalnos. Kad snigšana norima, atklājās saules apspīdēts slēpošanas kūrorts ar cēlām kalnu ainavām un lieliskām trasēm.
Alpu ledāji kūst, ziema kavējas
Pirmos trauksmes signālus no Itālijas kalnu kūrorta Allegē februāra sākumā saņēmām no draugiem – trases gluži vai zaļas, visi gaida sniegu. Pēc pāris dienām ziņa – lūgšanas uzklausītas, sācis snigt.
Uz Alpu augstajiem kalniem vairāk nekā desmit gadu braucam ne tikai slēpot, bet arī pēc saules. Ziemas atvaļinājuma laiks un vieta tiek izvēlēta, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un laika apstākļu statistiku – kur vairāk sniega un saulaino dienu. Līdz šim Dolomītu kalnu rajons nebija pievīlis. Ja nu gadījās pa kādam miglainākam rītam, bet citādi – atgriezāmies Latvijā izslēpojušies un nosauļotiem, laimīgiem ģīmjiem.
Alleges sporta piederumu veikala un slēpju nomas īpašnieks Fabricio Fontanive – sirsnīgs un runātīgs, gados jauns vietējais itālis – jau pirmajā dienā, kad debess jums rādās vēl skaidrs, pabrīdina par tuvojošos sniega gāzi. Arī paši esam izpētījuši laika prognozi, taču allaž paliek klusa cerība, kazi, meteorologu paredzējums nepiepildīsies. Veikalnieks tik nošūpo galvu – lai nu tā būtu. Pēdējo gadu novērojumi rādot, ka Alpos ziema kļuvusi untumaina un kavējas. Parasti slēpošanas sezona sākusies novembra beigās, decembra sākumā, bet pāris gadu Civetas augstienes trases tiek vērtas vaļā gandrīz par mēnesi vēlāk. Vasaras nākot ar neparastu karstumu pašā rīta agrumā, stāsta Fabricio.
Nesen veiktā klimata pētījumā noskaidrots, ka Eiropas lielākajā kalnu grēdā pēdējo simts gadu laikā temperatūra paaugstinājusies par diviem grādiem, un tas esot divreiz vairāk nekā vidēji pasaulē. Rezultātā kūst ledāji, kopš 1850. gada tie zaudējuši aptuveni pusi no apjoma. Pētnieki norūpējušies, kā šīs pārmaiņas ietekmēs dzeramā ūdens piegādi – Alpi nodrošina 40 procentus no Eiropas saldūdens krājumiem.
Allege – bez burzmas un skaļiem “apres ski”
Alleges iedzīvotāji par otru svarīgāko notikumu pēc 1771. gada 11. janvāra, kad milzīgs Monte Piz nogruvums, nosprostojot Kordevolas upes straumi, uz līdzenas vietas radīja ezeru, nosauc pirmā kalnu pacēlāja izbūvi 1979. gadā. No nabadzīga miestiņa, kurā ļaudis pārtikuši no liesas lauksaimniecības un mežu ciršanas, tas kļuvis par mīlīgu kūrortu, kas ziemā uzņem slēpotājus, bet vasarā kalnos kāpējus, riteņbraucējus un citus atpūtniekus. Ciemu līdzās jau pieminētajai Civetai apņem vēl divas Dolomītu virsotnes. Trašu kopgarums sasniedz 80 kilometrus ar 25 pacēlājiem, tās piemērotas, sākot ar iesācējiem līdz pat slaloma un sniegadēļu asiem, divas “sarkanās” un “melnās” grūtību pakāpes nogāzes braucamas arī naktī, jo – apgaismotas.
Fabricio vecaistēvs viens no pirmajiem ciemā uzķēris tūrisma āderi un nekavējoties atvēris sporta preču veikalu. Mazdēls izstudējis augstskolā un atgriezies uz dzimto vietu, lai kopā ar sievu turpinātu Fontanives ģimenes biznesu. Klāt veikalam nākusi arī slēpju un sniegadēļu noma un serviss. Pirms trīs gadiem līdzās kalnu velosipēdiem sākuši iznomāt elektriskos kalnu velosipēdus, palepojas veikalnieks.
Fontanives nomas vieta atrodas iepretim pacēlājam, tāpēc klientu te netrūkst. Īpašnieks stāsta, ka ziemā kūrortu iecienījuši slēpotāji un snovotāji no tuvām un tālām pasaules valstīm, pat Austrālijas, Japānas un Kanādas. Arī mūsu tautieši te manīti – šosezon vien viņa nomas vietā pabijuši ap diviem desmitiem latviešu. “Allege piemērota visu veidu slēpotājiem, taču jo īpaši tiem, kam netīk burzma un skaļa uzdzīve,” skaidro Fabricio. Par tradicionālo “apres ski” jeb pēcslēpošanas burziņu ar spirgtiem dzērieniem, skaļu mūziku un dejām smagiem slēpju zābakiem kājās šeit aizmirstiet. Varat ienirt omulīgajā vinotēkā, kas atrodas iepretim baznīcai, un pasūtināt kādu “Aperol spritz” – Itālijā radītu kokteili koši oranžā krāsā, kurš pirms dažiem gadiem kļuva par Rietumeiropas kulta dzērienu.
Ko darīt sniegputenī?
Kad, labākus laika apstākļus gaidot, apnīk galda spēles un rimtas sarunas, laiks pastaigai pa Alleges gājēju takām, kas aizvijas līdz pat ciemata centram ar mazajām bodītēm, saldumu veikaliem un restorāniem. Uz tilta, kas ved pāri strautam, ciema ļaudis ierīkojuši vairākus fotostendus ar attēliem, kas atgādina par dramatiskajām Pirmā pasaules kara laika cīņām Alpos starp Itālijas un Austroungārijas armijām. Grūti pat iedomāties, ar kādiem pārbaudījumiem bija jāsastopas karotājiem kalnos, taču zināms, ka pirmajā ziemā tūkstošiem vīru aizgāja bojā aukstuma dēļ. Austrieši sākuši cirst ledū tuneļus un barakas, lai kareivjiem būtu kur paslēpties no bargā sala un sniegavētrām. Tās tomēr nespēja pasargāt no milzīgajām lavīnām, kas abu pušu karotājus pārsteidza otrajā ziemā – simtiem cilvēku palika zem sniega.
Mūsdienās senās vēstures pēdas atklājas, arī kūstot Alpu ledājiem – pirms četriem gadiem Trentino kalnos vairāk nekā trīs tūkstošu metru augstumā tika uzieta Pirmā pasaules kara munīcija.
Pēcpusdienā par laika kavēkli ar slidām kājās varat izmēģināt nesen būvēto, lielo ledus halli. Allege lepojas ar savu profesionālo hokeja komandu, kas deviņdesmito gadu sākumā par pārsteigumu visai Itālijai izcīnīja uzvaru augstākajā līgā. Vietējiem faniem vēl atmiņā laiks, kad komandā spēlējuši divi hokejisti no Latvijas. Fabricio pats savulaik bijis aktīvs spēlētājs. “Kas tad puišeļiem atliek – vai nu hokejs uz ezera, vai ar slēpēm kalnos,” viņš nosmej. Fabricio joprojām pāris reižu nedēļā ar draugiem uzspēlē hokeju, ar slēpošanu esot grūtāk – biznesa dēļ atliekot laiks uzkāpt uz slēpēm vien pusdienlaikā vai pa nakts melnumu – apgaismotajās trasēs. Viņa puikas gan esot aktīvi slēpotāji, gluži tāpat kā tēvs savā bērnībā.
UZZIŅA
Allegē ar auto nedaudz ilgāk kā stundas laikā var nokļūt no Venēcijas lidostas. Ja lidojat līdz Veronai, jārēķinās ar vairāk nekā trīs stundām ceļā uz slēpošanas vietu.
Mainīgo dabas apstākļu dēļ ieteicams nesteigties ar slēpošanas kartes iegādi uzreiz visai nedēļai.
