Kad ābolus žēl izmest. Kā Sabilē top vietējais sidrs 0
Braucot cauri Sabilei, ceļa malā nevar nepamanīt māju ar lielu uzrakstu – “Sabiles sidra nams”. Omulīgajā kafejnīcā saimnieko Circeņu ģimene, tāpat kā “Sabiles sidra darītavā”, kas atrodas pavisam netālu – izsenis slavenajā zaļo zirnīšu, augļu un dārzeņu kombinātā. “Nāciet! Iesim pa ābolu ceļu,” laipni aicina azartiskā saimniece Baiba, kas kopā ar vīru Aldi Kurzemē ražo dzirkstošu un vieglu dzērienu, kas darināts no Latvijas dārzos izaudzētiem āboliem.
Sidrs piestāv pankūkām
“Tāpat kā šogad, arī tajā gadā, kad radās ideja par sidra darināšanu, bija ļoti liela ābolu raža. Mūsu piemājas dārziņā zeme bija pilna ar āboliem, bija žēl tos mest ārā. Kopumā Latvijas klimats un augsne ir īpaši piemēroti ābolu audzēšanai, tie izaug ļoti labi un garšīgi. Sakrita tā, ka dzīvē pienāca brīdis, kad kaut kas bija jāmaina, un tā nu mēs nolēmām – ražosim sidru,” atminas Baiba.
Gan Baiba, gan Aldis ir arhitekti pēc izglītības, taču mīlestība uz kulināriju un vīna kultūru atvedusi pie savas ražotnes izveides. Tieši sidrs izrādījies trūkstošais elements dzērienu veikalu plauktos, lai papildinātu maltīti, kas gatavota no vietējiem produktiem latviešu virtuvei raksturīgajā manierē. “Sidru ļoti labi var kombinēt ar latviešu virtuves ēdieniem, baudot gan kā aperitīvu, gan dažādos kokteiļos. Gatavojot maltīti ģimenei, jādomā par piemērotu dzērienu tai klāt. Ne visiem ēdieniem piestāv vīns. Alus ir gana specifisks un ne visiem garšo. Kefīrs? Tas nav īpaši smalks, un uz svētku galda to netīkas likt. Sidram laba saderība ir latviešu iecienīto ēdienu – pankūkām. Taču to var piekombinēt teju ikvienam ēdienam, to izmantot kā vīna alternatīvu.”
Pirmo sidra pudeli Circeņu ģimene pārdeva 2013. gadā, lai gan ideja radās krietni agrāk. “Bija nepieciešami lieli priekšdarbi. Rekonstruējām cehu, jo tas bija pagalam bēdīgā stāvoklī.” Pirms fabrikā sāka ražot sidru, te kādreiz atradās sērkociņu ražotne, kartupeļu kalte, augļu, dārzeņu un arī zivju konservu rūpnīca.
Izvēlas gan sievietes, gan vīrieši
“Sabiles sidrs” tiek gatavots, kombinējot dažādas ābolu šķirnes. “Izmantojam profesionāli audzētās šķirnes, uzreiz no dārza ņemtos ābolus, kas ļauj radīt īpašo, Latvijas āboliem raksturīgo garšu buķeti. Iepērkam ābolus no saimniekiem Kurzemē, jo ar to daudzumu, kas aug pašu dārzā, vien nepietiek.”
Tieši šobrīd “Sabiles sidra darītavā” ir pats ražīgākais laiks. “Salīdzinājumā ar citiem gadiem šogad viss notiek agrāk un arī straujāk. Tam mums jāspēj pielāgoties.”
Lai gan galvenā sidra izejviela ir un paliek ābols, saimnieki piedāvā dažādas garšu kombinācijas, piemēram, pievienojot upenes, apelsīnu un pat Itālijas vermutu
.
“Šī ir “Sidrella” – spirdzinošs sidra kokteilis,” dodot nogaršot, skaidro Baiba. “Āboliem esam pievienojuši Itālijas vermutu, kas padara dzērienu mazliet rūgtenu.” Garša laba, un šķiet, tas vislabāk piestāvētu karstas vasaras vakaram, pievienojot tam ledu un kādu citrusaugli. Savdabīgi šķiet arī karstie sidri, kas piemēroti aukstākam laikam. Ir gan karstais ābolu sidrs ar apelsīnu un ingveru, gan ar upenēm un kanēli. Sākot ražot sidru, Baiba ar vīru sprieduši, ka lielākā daļa viņu klientu būs tieši sievietes. Taču maldīgs bijis šis priekšstats, jo sidru labprāt izvēlas arī stiprā dzimuma pārstāvji.
Nav salīdzināms ar lipīgo dzērienu kārbās
“Sākumā gāja grūti, jo lielākajai daļai cilvēku Latvijā nebija izpratnes par to, kas ir kvalitatīvs sidrs. Vienīgais sidrs, ko kādreiz cilvēki bija provējuši, bija lipīgais, saldais alkoholiskais dzēriens skārda kārbā, kas diez vai tiek ražots no svaigiem āboliem. Taču pamazām šis priekšstats tiek lauzts.”
Baiba stāsta, ka ir divas sidra gatavošanas lielvalstis – Francija un Anglija. “Ražošanas procesu esmu apguvusi Apvienotajā Karalistē. Francijā sidrs ir vīna alternatīva, taču tur šie dzērieni pārsvarā ir ar ļoti mazu alkohola saturu. Tādēļ nereti ir tā, ka tas tiek izvēlēts kā dzēriens, ko pasniedz bērnu ballītēs. Savukārt Anglijā sidru pasniedz bārā kausos līdzīgi kā alu. Šajā valstī ir ļoti izteiktas un spēcīgas sidra ražošanas un dzeršanas tradīcijas. Iekārtoti speciāli sidra ābeļu dārzi, kādu pie mums Latvijā nav. Angļiem ir ļoti daudz un dažādi sidra veidi – sausāki, saldāki, skābāki – ar milzīgu garšu diapazonu.”
Problēmas ar elektroapgādi apstādina darbu
Otro gadu Circeņu pārvaldībā ir vēl viens īpašums – “Sabiles sidra nams”, kas darbojas vasaras sezonā. Te var ieturēt maltīti, kā arī degustēt mūsu zemē ražotos vīnus un sidrus. “Atverot kafejnīcu, bijām pasteigti, cik daudz un dažādi cilvēki brauc pa šo ceļu. Pie mums iegriežas cilvēki gan no Rīgas un citiem Latvijas reģioniem, gan no ļoti tālām vietām – Jaunzēlandes, Taivānas, Sibīrijas, Japānas un, protams, visām Eiropas valstīm.”
Lai ražotu sidru, jābūt lielai pacietībai un laikam, jo darbs nemaz nav viegls un ātrs. “Sidra darināšanas process sastāv no vairākiem posmiem. Katra detaļa un nianse tiek pārdomāta. Tas prasa resursus. Piemēram, “Sabiles sidra” etiķetes tiek ražotas no īpaša materiāla, kas ļauj pudeles atdzesēt, piemēram, ledus spainītī, nesabojājot to izskatu. Tāpat esam padomājuši par to, lai pudeles būtu ērti atveramas ar rokām, neizmantojot korķviļķi vai citus palīglīdzekļus.”
Tomēr ir arī daži bremzējoši apstākļi, kas traucē uzņēmuma attīstībai. Viens no tiem – trūkst darbinieku. “Šis ir maizes darbs ne tikai man, bet arī tiem, kas strādā kafejnīcā un arī sidra darītavā. Taču darbinieku trūkumu izjūtam ļoti spēcīgi. Īpaši sezonas laikā.” Otrs – ik pa laikam remontdarbu dēļ Sabilē tiek atslēgta elektrība. Tas apstādina ražošanas procesu. “Īpaši tas traucē šobrīd, kad ir aktīvākā sezonas daļa. Pašā ražas laikā esam spiesti darbiniekiem piešķirt brīvdienu, tādējādi darbs apstājas.” Par spīti tam, cīņasspars ir liels. “Sezonas laikā sidra darītavā var saražot aptuveni 50 000 sidra pudeļu, taču potenciāls augt lielākiem mums ir,” optimistiski noteic Baiba.
