Kad 113 pēkšņi nevar sazvanīt un katra minūte izšķir dzīvību. Kā krīzes gadījumā rīkosies mediķi? 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizsardzības ministrijas sagatavotajā informatīvajā bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kurā iedzīvotājiem sniegtas derīgas pamācības, ko darīt pirmajās 72 stundās, ir atgādinājums arī, kā krīzes gadījumā darbosies dažādi dienesti – kas veiks evakuāciju, sniegs medicīnisko palīdzību un atbildēs par sabiedrisko kārtību. Kāda rīcība gaidāma no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem?
Ja vairs nevarēs sazvanīt 113
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Operatīvo dienestu spēja paaugstināt savu gatavību pārvarēt dabas un cilvēku izraisītās katastrofas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) lielākā traģiskā pieredze bija veikala “Maxima” sabrukšana pirms septiņiem gadiem, kad bija nepieciešams ātri mobilizēt spēkus un ļoti operatīvi rīkoties.
Šī traģēdija bija pavisam kas cits nekā pašreizējā Covid-19 pandēmija, ar kuru cīnoties nepieciešamas citas iemaņas. Mēs piezvanām 113 un saņemam vai nu ārstu konsultāciju, vai arī pie mums atbrauc NMPD mediķu brigāde. Bet kas notiks tad, ja krīze būs tik liela, ka sakari pārtrūks vai tiks traucēti tā, ka “ātro palīdzību” vairs nebūs iespējams sazvanīt? Kā mums un dienestam būtu jārīkojas šādā situācijā?
Speciāli punkti pašvaldībās
“Sakaru pārtraukšana ir viena no lielākajām problēmām, kad valsti piemeklējusi kāda liela pavisam negaidīta krīze. Šādā gadījumā NMPD brigādēm nebūs iespējams ierasties pie cietušajiem 10 vai 15 minūšu laikā, iedzīvotājiem nebūs iespējams piezvanīt pa tālruni 113.
Dienests, kuram ir rāciju sakari, sadarbosies ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, kurām būs jāveido speciāli punkti palīdzības nodrošināšanai iedzīvotājiem sadarbībā ar NMPD. Dienesta mediķi sniegs palīdzību arī tajās vietās, kur atrodas slimnīca un kur ir pieejami NMPD punkti,” stāsta NMPD vadītāja Liene Cipule.
Taču, ja situācija būtu tik traģiska, ka būtu ļoti daudz cietušo un viņu glābšanā būtu jāiesaista militārie mediķi, tad tieši viņi pirmie palīdzēs tiem, kas atrodas bīstamajā zonā. Tikai tad, kad cietušie no šīs zonas iznesti, iesaistās civilās mediķu brigādes no NMPD.
Ja nepieciešams, cietušo (saslimušo) medicīniskajā evakuācijā dienests iesaista Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts robežsardzes helikopterus, transportlīdzekļus, tehniku, degvielu, ierīces, kuģus un personālsastāvu, kā arī citu nozaru dienestu, institūciju un komersantu resursus.
L. Cipule: “Dienestam ir izveidoti algoritmi, kādā veidā notiek pacientu šķirošana, kā nodrošina atbalstu un arī informācijas apmaiņu notikuma vietās. Arī pati esmu piedalījusies sadarbības stiprināšanā ar militārajiem mediķiem, piemēram, izspēlējot situācijas, kad ar helikopteri ir jāevakuē cietušie no bīstamajām zonām.”
Iesaistīs brīvprātīgos un dienestus
NMPD vadītāja informē, ka dienestam ir izstrādāts plāns, kādā veidā katastrofu gadījumā tiktu iesaistīti cilvēki, kas apguvuši pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Tā ir nozīmīga iedzīvotāju daļa – autobraucēji, brīvprātīgie, kas apmācīti, dažādi apsardzes pakalpojumu nodrošinātāji. Arī Latvijas Samariešu biedrība un Latvijas Sarkanais Krusts.
NMPD plāno, vada un koordinē katastrofu medicīnas sistēmu un sadarbībā ar ārstniecības iestādēm ir izstrādājis valsts katastrofu medicīnas plānu, ko apstiprinājusi Veselības ministrija. Reizi gadā to aktualizē un saskaņo ar iesaistītajiem citu nozaru dienestiem un institūcijām. Dienestam ir arī iekšējās reaģēšanas plāns ārkārtējām medicīniskām situācijām, kad ir daudz cietušo. Katru gadu dienests sadarbībā ar Zemessardzi, Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu piedalās mācībās – sākot ar teorētiskajām nodarbībām un beidzot ar dažādu bīstamu situāciju izspēlēšanu.
“Reālais darbinieku skaits, ko mēs katru gadu novirzām mācībām, nav pārāk liels – tie ir apmēram 100 darbinieki no 3000 dienestā strādājošajiem. Tiesa, teorētiskajās apmācībās gan piedalās daudz vairāk cilvēku. Laikā, kad valstī nebija noteikti ierobežojumi, mūsu darbinieki bija iesaistīti vairākās mācībās, tajā skaitā lidostā kopā ar zemessargiem. Bija arī plašas teorētiskās nodarbības, kuras vadīja Valsts drošības dienests.
Šovasar tika rīkotas lielas mācības cietumā, kur mēs izspēlējām dažādas situācijas ar cietušajiem. Neskatoties uz pandēmiju un milzīgo darba slodzi, mācības, lai sagatavotos krīzes situācijām, ir neatņemama dienesta ikdienas sastāvdaļa,” skaidro L. Cipule.
Ģimenes ārsti palikuši ārpusē
Taču ir kāda nozīmīga problēma, kura joprojām nav atrisināta, ja valsti skartu dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas, proti, ģimenes ārstu iesaiste. Īpaši pēc kritiskajām 72 stundām, kad situācija nostabilizējas un ir jāveido atbalsta punkti vai teltis, kur arī ģimenes ārsti varētu sniegt steidzamo medicīnisko palīdzību. Kovida pandēmija ir parādījusi, ka tieši primārā aprūpe ārkārtējā situācijā ir svarīga.
L. Cipule norādīja, ka ģimenes ārstiem nav bijušas mācības, lai sagatavotos lielām krīzēm. Šo procesu ir bremzējis tas, ka ģimenes ārstu sadarbības forma ar valsti ir sarežģītāka nekā citiem NMPD sadarbības partneriem, jo viņi neatrodas valsts institūciju pakļautībā.
“Mēs izvērtēsim, kā veselības aprūpes jomā strādājošajiem ir veicies pandēmijas laikā, un, visticamāk, arī primārās aprūpes mediķiem tiks rīkotas speciālas mācības. Jāteic, ka patlaban vēl nav skaidrs, kā uzlabot sadarbību ar ģimenes ārstiem kopējā valsts katastrofu medicīnas sistēmā.”
Palīdzēs “vētra”
Kādas ir dienesta medikamentu rezerves, cik ilgam laikam tās pietiks, ja būtu liela krīze? L. Cipule pastāstīja, ka dienestam paredzēti medikamentu krājumi, pārsienamie materiāli un dezinfekcijas šķīdumi trim mēnešiem. Papildus katrā reģionā esot tā sauktā rezervju sistēma, kuru dēvē par vētru un kurā ir ātri sagatavojami dažādi palīgelementi krīzes situācijām, sākot ar teltīm un dažādām tehniskajām ierīcēm un beidzot ar medikamentiem un infūzajiem šķīdumiem, kurus var lielā daudzumā ievadīt vēnā vai zemādas audos. Tie glabājas atsevišķās telpās, ir ātri iekraujami mašīnā un jau sakomplektēti nogādājami uz jebkuru vietu.
“Ja būtu liels cietušo skaits, mēs piesaistītu valsts materiālās rezerves, kurās arī glabājas noteikts daudzums dažādām ārkārtējām situācijām nepieciešamo medikamentu un medicīnisko līdzekļu,” skaidroja Cipule.
Viena ļoti nozīmīga lieta, kas ir panākta pēc veikala “Maxima” sabrukšanas, ir tā, ka glābējiem būs iespēja cietušajiem ievadīt pretsāpju zāles. “Tas ir ļoti svarīgs algoritms, kas tiks īstenots sadarbībā ar vadības ārstu, lai cietušos atsāpinātu. Zolitūdes traģēdijas laikā šādas iespējas nebija, jo mediķus drošības nolūkā sabrukušajā veikalā nelaida,” sacīja L. Cipule.
Kā šķirotu pacientus
Arī katrai slimnīcai ir savs katastrofu medicīnas plāns kā lielā valsts katastrofu plāna sastāvdaļa.
Kad ir daudz cietušo militāros konfliktos vai dažādās katastrofās, tad parasti cietušie pacienti, kas nogādāti slimnīcās, tiek šķiroti. “Pastāv četras šķirošanas kategorijas. Sarkanajā kategorijā nokļūst tie, kuri, ja tūlīt viņiem nepalīdzēs, ies bojā.
Dzeltenajā tiek iekļauti pacienti, kuriem palīdzība jāsaņem maksimāli vienas stundas laikā, jo, ja tas nenotiks, viņi nomirs. Tos pacientus, kas nonāk zaļajā kategorijā, pēc minimālas medicīniskās palīdzības saņemšanas var nelikt slimnīcā, viņus nosūta pie ģimenes ārsta. Savukārt melnajā kategorijā tiek ieskaitīti visi bojā gājušie,” pastāstīja Viesturs Liguts, RAKUS anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists, kurš iesaistīts slimnīcas katastrofu medicīnas plāna izstrādē.
Ugunsdzēsēji palīdzēs armijai
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā X stundā jārīkojas un ko darīs ugunsdzēsēji glābēji? Stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts: “Mēs darbosimies atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam un iestādes trauksmes plānam, kas izstrādāts visām valsts institūcijām, iestādēm un pašvaldībām un kas nosaka, kas jādara militāra iebrukuma, kara gadījumā.
VUGD daļa no saviem ikdienas pakalpojumiem, visticamāk, būs jāsamazina, lai sniegtu palīdzību armijai. Piemēram, varbūt vairs nenodrošināsim ugunsdrošības pārbaudes. Tas nenozīmē, ka ugunsdrošības noteikumi nebūs jāievēro, bet mēs nepārbaudīsim, savus spēkus novirzot citur, svarīgākiem uzdevumiem – palīdzēsim savai armijai un sniegsim atbalstu sabiedrotajiem – NATO militārajiem spēkiem, kas ieradīsies palīgā. Tas būs pats galvenais. Tajā pašā laikā brauksim uz ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem.
Valsts civilās aizsardzības plāns paredz, ka tiek izveidots civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs, kurā strādā visu ministriju un galveno institūciju pārstāvji. Šis centrs darbosies kā koordinējoša institūcija, kas nodrošinās informācijas un atbalsta saņemšanu un sniegšanu, sākot jau ar pašvaldībām, piemēram, evakuāciju, transportu, ēdināšanu, citas pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus.
VUGD paredzēta liela loma cilvēku evakuācijā. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs būs tas, kas sadarbosies ar armiju, piemēram, sniegs atbalstu transporta jautājumos, ceļu bloķēšanā, savstarpēji plānos infrastruktūras izmantošanu.
Jau notikušajās starpinstitucionālās mācībās mēs, pirmkārt, esam pārbaudījuši, kā strādā informācijas apmaiņa un sakari, jo krīzes situācijās būtiski ir apstrādāt un strukturizēt informāciju, jo skaidrs, ka kara gadījumā būtu daudz dažādas informācijas. Tāpat esam pārbaudījuši kārtību, kā pieprasīt komersantiem un pašvaldībām dažāda veida resursus, piemēram, transporta līdzekļus cilvēku evakuācijai – lai nesadurtos mūsu un armijas plāni uz vieniem un tiem pašiem transporta resursiem.
Mācības ir labas tajā ziņā, lai saprastu, kā ikdienas spējas var noderēt militārā atbalsta sniegšanā un kādas ir institūciju spēju robežas, kā arī palīdz noteikt sadarbības un resursu trūkumus. Piemēram, nepieciešams uzlabot esošo agrīnās brīdināšanas sistēmu.
Bez radio, TV un trauksmes sirēnām nepieciešama sistēma, kas ļautu iedzīvotājiem saņemt brīdināšanas informāciju par notikumu un rīcību konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, gan visā valstī – un atkarībā no situācijas – saņemt ziņojumus uz mobiliem tālruņiem. Tāda sistēma jau strādā Lietuvā, un ceram, kā nākamā gada sākumā valdība atbalstīs šāda risinājuma ieviešanu arī Latvijā. Ir padomāts arī par alternatīviem saziņas līdzekļiem.
VUGD jābūt gatavam strādāt jebkuros apstākļos – tāpat kā jebkuriem svarīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar elektrības, ūdens, siltuma piegādi. Var gadīties tehniskas problēmas – mums ir gadījies, ka pusstundu nevar piezvanīt uz numuru 112.
Tas tika atrisināts, nodrošinot iespēju zvanīt uz papildu numuriem vai izsaukt ugunsdzēsējus – glābējus, zvanot uz citu dienestu tālruņiem. Ir izstrādāti krīzes risinājumi – kas, protams, prasa resursus, bet nestandarta situācijām jābūt gataviem vienmēr.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.
