Kabilē bijušos ieslodzītos rehabilitē, iesaistot lauksaimniecībā 0
Kuldīgas novada Kabiles pagastā izveidojusies gluži neparasta saimniecība. Gleznaino, bet ilgus gadus aizaugušo Kabiles mācītājmuižas parku, lielo mācītājmāju un visu 60 ha saimniecību kopj reliģiskās organizācijas “Zilais krusts” cilvēki un bijušie ieslodzītie, kas šeit vairākus mēnešus iziet rehabilitāciju.
Te dzīvo un strādā arī krīzes situācijā nonākuši cilvēki, tostarp viena ģimene ar diviem bērniem, kas palikuši bez pajumtes. “Zilā krusta” Kabiles filiāles vadītājs Agris Reinis atceras, ka sākumā pirms sešiem gadiem vietējie, uzzinot, ka te dzīvos vīri ar kriminālu pagātni, iebilduši un vākuši parakstus pret viņu saimniecību. Tomēr patlaban attieksme ir mainījusies – visi redz, ka šie cilvēki vēlas mainīties un centīgi strādā, kamēr starp pašiem novada iedzīvotājiem daudzi ir degradējušies un neko nevēlas darīt savā un citu labā. Pēc noteikta rehabilitācijas laika, sadarbojoties ar pašvaldību, Agris Reinis saviem iemītniekiem palīdz sameklēt pastāvīgu dzīvesvietu, uzmanību veltot arī videi – lai kaimiņos nedzīvotu dzērāji un tādi, kas vīrus atkal mudinātu krist alkohola kārdinājumā un vecos ieradumos.
No kafejnīcas uz mācītājmāju
Ikdiena mācītājmājā sākas ar lūgšanām septiņos no rīta, tad noteikti lauku darbi – katram ir savs pienākums uz lauka vai kūtī. Tiesa, vīru veselība neesot pārāk stipra, un jārēķinās, ka viena kārtīga laukstrādnieka darbu spēs paveikt tikai trīs šejienieši.
Pats viņš kādreiz strādājis Rīgā par bārmeni, zāles pārzini smalkos restorānos, bijis uzņēmējs un nebija iedomājies, ka kādreiz sēdēs uz traktora. Taču pēc pārdzīvojumiem ģimenē, kad meita bijusi smagi slima un gandrīz sev padarījusi galu (sieva nelaimi intuitīvi sajutusi, un meiteni izdevies glābt), nopietni pievērsies ticībai, piedzīvojis gandrīz vai neticamu meitas izveseļošanos, pārdevis savu kafejnīcu un pēc sludinājuma pieteicies par šefpavāru “Zilā krusta” patversmē.
Vēlāk abi ar organizācijas vadītāju Kārli Dreimani domājuši, ka būtu vajadzīga lauku saimniecība tālāk no Rīgas, kur vīriem pēc ieslodzījuma pastrādāt un atgūties, lai pēc tam mēģinātu iekļauties normālā dzīvē. Saņēmuši piedāvājumu no Kabiles pagasta vadības apsaimniekot stipri nolaisto mācītājmāju.
Tā ar vietējo luterāņu draudzi, kam pieder mācītājmājas saimniecība, noslēguši nomas līgumu uz 50 gadiem.
“Dievs mūs uzklausa un palīdz,” nosaka Agris un stāsta, ka no kāda kristīga zviedru saimnieka, kurš pensijas gados likvidējis savu saimniecību un meklējis, kam atdot visu tehnikas parku, saņēmuši traktoru, arklu, kultivatoru, kartupeļu stādītāju, mēslu ārdītāju un citus agregātus. Patlaban ir ar ko apstrādāt lauksaimniecības zemi un ar pašu pirkto siena ruļļu presi arī sagatavots mājlopiem siens – šogad jau satīti 440 ruļļi. Agrim lauku darbi un lopu audzēšana sākumā bijusi pilnīgi sveša, tāpēc pašvaldība kā pieredzējušu mājdzīvnieku kopēju un palīgu ieteikusi kabilnieci Annu Kuštani. Viņa katru mācītājmājas mājlopu zina saukt vārdā un uzreiz sajūt katra vēlmi vai satraukuma iemeslu.
Iesaistās lauksaimniecības kooperatīvā
Attīstot saimniecību un pētot tirgu, Agris Reinis rēķina, ko un cik audzēt, lai varētu paēdināt šeit dzīvojošos cilvēkus un samaksāt rēķinus, turklāt jāpaēdina arī Rīgas pa-tversmes iemītnieki. Agrāk audzēts kupls pulks Zānes šķirnes kazu, bet nav bijis pieprasījuma pēc kazas piena un pajukusi iecere izveidot siera cehu (bijis pat noslēgts līgums par mācībām pie slavenā franču siera meistara Lisjēna Eribēra…), tāpēc nu atstātas ragaines vien pašu vajadzībām – lai vīriem, dzerot kazas pienu, uzlabotos plaušu veselība, kas cietumā stipri cietusi. Saimniecībā aug arī būru kazas, kuru gaļa ir ļoti pieprasīta Norvēģijā, tomēr Agris sapratis, ka vajadzīgo daudzumu nespēs piegādāt, bet citas saimniecības izrādījušās slinkas uz kooperēšanos. Patlaban saimniecībā tur vien četras būru kazas un āzi Korsi pašu priekam, bet kazlēnus pārdod.
Perspektīvu saimnieks saskata gaļas šķirņu liellopu audzēšanā – kļuvuši par kooperatīvās sabiedrības “ABC projekts” biedriem, lai kopējiem spēkiem uzbūvētu pieņemšanas punktu Lutriņos. Pagaidām Kabiles saimniecībā aug septiņas teles, kuru lecināšanai ar kooperatīva starpniecību iznomāšot bulli. Pēc tam izaudzētos gaļas liellopus paredzēts eksportēt uz Šveici, jo kooperatīvs “ABC projekts” noslēdzis līgumu par liellopu liemeņu piegādi Šveices tirgum.
Ar lepnumu Agris un Anna ved pie neparastajām, izteikti spalvainajām aitu cūkām mangalicām (šī šķirne radusies Ungārijā un izceļas ar biezu speķa slāni). Savas trīs dāmas uzpasē pelēcīgais kuilis Osis, kas esot arī uzmanīgs cūku paps – šovasar visām trim cūciņām pa kārtai atskrējuši sivēni, no kuriem jau pirmie divi metieni pārdoti. Vienu nesen dzimušo mazo svītraino siventiņu Anna iznes parādīt un apbrīnot viesiem no “Latvijas Avīzes”.
Bioloģiskie mājputni pieprasīti
Katram iebraucējam mācītājmājā uzreiz redzams, ka te ir daudz mājputnu – vairāk nekā 50 zosis, 25 tītari, dažas pērļu vistas un aptuveni 100 vistu. Pēc bioloģiski augušiem mājputniem, kas ganās savā vaļā, esot liels pieprasījums. Visas zosis jau aizrunātas – tās rudenī varēšot nopirkt Liepājas Pētertirgū. Arī tītariem pircēji vairs nav jāmeklē.
Pagaidām tītari pa speciāli būvētu trapu ieiet mītnē pēc kārā kumosa, bet labā laikā labprātāk staigā un atpūšas pagalmā un tuvējā apkārtnē, kas ar “Zilā krusta” vīru rokām sakopta un nu jau iegūst gleznainas ainavas aprises. Ir atjaunota kūts, tai piebūvētā akmens mūra ēka, kur bija plānots siera cehs, kam jau uzliktas spāres, tagad tik jāklāj jumts.
Dzīvojamai ēkai vecie dakstiņi padrupuši un ar steigu prasās nomainīt. Saimniecības iemītnieki cer, ka atradīsies ziedotāji vai kā citādi izdosies tikt pie līdzekļiem.
Agris Reinis, kas no rīdzinieka jau kļuvis par rūdītu lauksaimnieku, Kabiles mācītājmājā ir ne vien saimniecības pārzinis, traktorists, bet arī mācītājs, tāpēc uzmanību velta arī garīgiem jautājumiem. Mācītājmājā un Kabiles pagasta centrā nereti notiek dažādi reliģiski pasākumi, jo “Zilais krusts” sadarbojas ar Rīgas starptautisko Bībeles institūtu, kura speciālisti brauc šurp lasīt lekcijas. Kopējos pasākumos notiek arī rehabilitācijas saimniecības iemītnieku atgriešanās sabiedriskajā dzīvē, bet vietējie iedzīvotāji pārliecinās par savu kaimiņu labo gribu un centieniem.
Fakti No nomātajām platībām pirms sešiem gadiem apstrādāti 3 – 5 ha, patlaban jau 60 ha, kur audzē kartupeļus, bietes un citus dārzeņus, kā arī iekopj pļavas. Pļavas siena vākšanai – 27 ha platībā, par to apsaimniekošanu saņemti arī ES platību maksājumi. Saimniecībā audzē 30 kazas, 7 gaļas un 4 slaucamas piena govis, 4 mangalicas cūkas, vairāk nekā 50 zosis, 25 tītarus, 100 vistas un 4 pērļu vistas. Reliģiskajai organizācijai “Zilais krusts” ir divas lauku filiāles – Kabiles pagasta mācītājmājā un Lēdmanes pagasta “Druvās”, kur tūristu apskatei audzē kazas, pīles, pāvu, izveidota arī “trušu karaliste” un iekārtots atpūtas parks. |
{gallery id=”2060″}
