Mikrouzņēmumus varētu saglabāt 4
Tikmēr FM aizsteigusies priekšā Ekonomikas ministrijai (EM) mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) lietā. Kamēr EM strādā pie jauna mazo komersantu nodokļa, FM paziņojusi, ka MUN varētu tikt saglabāts, samazinot apgrozījumu no 100 000 eiro līdz 40 000 eiro, kā arī MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi, tādējādi cerot krietni samazināt MUN skaitu, kas šobrīd ir ap 100 000.
EM pārstāve Margrieta Ulmane man sacīja, ka darbs pie mazo uzņēmēju nodokļu regulējuma norit veiksmīgi un atbilstoši plānotajam. “FM ir viens no mūsu stratēģiskajiem partneriem, tāpēc ir detalizēti informēta par darba grupas paveikto, kā arī turpmākajiem plānotajiem soļiem. FM viedoklis tiks izvērtēts EM darba grupā,” sacīja M. Ulmane, sīkāk paziņojumu nekomentējot.
M. Kazāks gan nav pārliecināts par MUN saglabāšanu šādā veidolā. “Tas neizskaudīs sociālo garantiju problēmu. Turklāt vēl jau ir autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie u. c., kuri pensijai un sociālajai aizsardzībai neko neuzkrāj. Viņi par savu nākotni nedomā, un tas ir ļoti riskanti. Kad viņi pensionēsies, viņi negribēs saņemt savas mazās pensijas. Tā vietā viņi balsos par to partiju, kas solīs palielināt pensijas. Bet naudas jau nebūs, no kā tās pensijas samaksāt,” sacīja ekonomists, uzsverot, ka vairāk jādomā par to, kā likt maksāt sociālo nodokli. Taisnības labad gan jāsaka, ka Finanšu ministrijas priekšlikumos pieminēti arī autoratlīdzību saņēmēji, kuriem varētu piemērot 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī vēl 5% būtu jāiemaksā sociālajā budžetā.
Mazāki nodokļi, lielāks budžets?
Latvijas Bankas priekšlikumu prezentācijas pasākumā bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs arī nekautrējās paziņot, ka, ieviešot ieplānoto nodokļu stratēģiju, 2020. gadā valsts budžets iegūtu papildu 700 miljonus eiro. M. Kazāks man sacīja, ka tas ir sasniedzams skaitlis. “Nezinu aprēķinu gaitu, bet tie noteikti nav rauti no zila gaisa. Varam paskatīties uz igauņiem, kuri ar ļoti līdzīgu vai pat mazāku nodokļu sistēmu iekasē 32 – 33% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Mēs iekasējam 29 – 30% no IKP ar vienādiem vai augstākiem nodokļiem. Zināms, ka 1% ir apmēram 250 miljoni eiro. Ja reforma būs efektīva un uzņēmumi legalizēsies, tad šie 2 – 3% arī būs 700 miljoni eiro. Vēl jāņem vērā Eiropas Komisijas teiktais, ka Latvijai ik gadu gar degunu aiziet 600 – 700 miljoni pievienotā vērtības nodokļa,” norādīja ekonomists. Iekasējot kaut pusi vai trešdaļu izkrāptā PVN, valsts jau iegūtu dažus simtus miljonus. Viņaprāt, tas būtu daļēji risināms ar reversā PVN plašāku izmantošanu.
