Padoms zemniekam. Kā novērst kabaču augļu deformēšanos 0
Latvijā agrīno kabaču audzēšana siltumnīcās ir izplatīta nelielajās zemnieku saimniecībās. Kaut gan oficiālo datu par kopējām audzēšanas platībām nav, zināms, ka daudzas saimniecības atvēl kabačiem no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem kvadrātmetru. Domājot par nākamo sezonu, atgādināsim, ka aprīlī un maijā agrie kabači mēdz būt dārgāki par gurķiem, nelaime tā, ka šajā laikā ļoti bieži tiek vērotas augļu deformācijas, proti, spicie augļu gali.
Šī problēma skar audzētājus arī citās valstīs, tostarp Beļģijā un Nīderlandē, tāpēc beļģu konsultāciju firma Inagro sadarbībā ar Gentes universitātes Augsnes zinātņu institūtu divus gadus ir pētījusi šīs problēmas cēloņus un iespējamos risinājumus. Pētījuma rezultāti var būt noderīgi arī mūsu zemniekiem. Jau agrāk tika noskaidrots, ka augļu deformēšanos izraisa nepilnīga apputeksnēšanās. Pētniekus interesēja, kā tas ir saistīts ar vīrišķo (tukšo) ziedu trūkumu un ziedputekšņu kvalitāti.
Temperatūra ietekmē vīrišķo ziedu skaitu
Vīrišķo ziedu trūkumu izraisa stresa apstākļi. Tie ievirza augu ģeneratīvajā attīstībā, proti, sievišķo un vīrišķo ziedu līdzsvars tiek izjaukts par labu sievišķajiem ziediem. Stresu izraisa visas novirzes no optimāliem augšanas apstākļiem: aukstums, karstums, sausums, gaismas trūkums, inficēšanās ar slimībām vai kaitēkļu invāzija.
2016. gada pavasarī tika pētīts, kā vīrišķo ziedu daudzumu ietekmē mikroklimats, šķirne un slāpekļa mēslojums. Kabačus audzēja divās vietās – firmas Inagro siltumnīcās (augsnē) un Gentes universitātes Dārzeņkopības izmēģinājumu stacijas PSKW siltumnīcās (minerālvatē). PSKW kabačus izstādīja 2. februārī, Inagro – 4. martā. Tika uzturēti dažādi temperatūras režīmi. PSKW vienā siltumnīcā kabačus audzēja konstantā temperatūrā (dienā un naktī) 17 oC, otrā uzturēja dienas un nakts temperatūras starpību (DIF) 6 oC, proti, dienā 20 oC un naktī 14 oC. Vidējā diennakts temperatūra abos variantos bija vienāda – 17 oC.
Firmas Inagro siltumnīcās uzturēja vidējo diennakts temperatūru 13 oC, tāpat vienā siltumnīcā tā bija konstanta dienā un naktī, otrā ievēroja dienas un nakts temperatūras starpību 6 oC (dienā 16 oC, naktī 10 oC). Vēdlogus atvēra, ja gaisa temperatūra par 1 oC pārsniedza iestatīto apsildes temperatūru.
Pētījuma rezultāti
– Zema diennakts temperatūra 13 oC kopā ar vēdināšanu nodrošināja vēsu un sausu gaisu, kas varēja radīt stresu subtropiskajiem augiem. Maijā un jūnijā sešu nedēļu laikā vīrišķie ziedi praktiski neveidojās. Vienlaikus ziedu daļas bija viegli deformētas, kas traucēja ziedputekšņu nobiršanai. Laika posms starp pirmā sievišķā un pirmā vīrišķā zieda atvēršanos bija īpaši garš – 10–13 dienas, tādējādi veidojās ziedputekšņu trūkums.
– Audzēšana vidējā diennakts temperatūrā 17 oC veicās nedaudz labāk. Faktiski visu laiku vīrišķo ziedu pietika (to īpatsvars sasniedza vidēji 27% no visu ziedu skaita). 17 oC ziedēšana sākās agrāk un periods starp pirmā sievišķā un pirmā vīrišķā zieda atvēršanos ilga tikai 3–4 dienas. Nakts temperatūra 14 oC nebija par zemu.
– Dienas un nakts temperatūras starpība (0 oC vai 6 oC) neietekmēja vīrišķo ziedu veidošanos. Audzēšana dienas temperatūrā 20 oC ir ekonomiski izdevīgāka nekā 17 oC (jo dienā siltumnīcu silda saule, bet naktī var atļauties uzturēt zemāku temperatūru – 14 oC, nevis 17 oC).
Ieteikumi:
– jāuztur pietiekami augsta vidējā diennakts temperatūra (virs 13 oC);
– uzturot mainīgu apkures režīmu, ir iespējams ietaupīt izmaksas, bet minimālā nakts temperatūra pagaidām nav noskaidrota, tas ir ieplānots 2017. gada pētījumos;
– jānovērš temperatūras šoks, piemēram, nedrīkst intensīvi vēdināt, ja ārā ir auksts.
Šķirnes izvēle
Pētījumā abās vietās tika audzētas vairākas šķirnes: ‘Bengal’, ‘Lanka’, ‘Milos’ un ‘Tosca’. Visām ir tumši zaļi augļi.
Pētījumā noskaidrots:
– ‘Bengal’ (De Ruiter) ir spēcīgi augoša un deva labu ražu abos vidējās diennakts temperatūras režīmos. Arī vīrišķo ziedu daudzums bija lielāks nekā citām šķirnēm. Šī šķirne viegli veidoja vīrišķos ziedus jau pašā audzēšanas sākumā, tai pirmajai sākās ražas novākšana;
– ‘Tosca’ (Hazera) ir tikpat daudz vīrišķo ziedu kā šķirnei ‘Bengal’ (35% PSKW siltumnīcā), bet nedaudz zemāka raža. Temperatūrā 13 oC ievērojami vairāk augstākas kvalitātes (atbilstoši kvalitātes shēmas Flandria prasībām) augļu nekā citām šķirnēm. Savukārt vidējā temperatūrā 17 oC šīs kvalitātes augļu īpatsvars bijā viszemākais no visām šķirnēm;
– ‘Milos’ (Syngenta) pavasarī aug mēreni, bet raža ir laba. Jutīga pret stresiem, pavasarī veidoja mazāk vīrišķo ziedu nekā šķirnes ‘Bengal’ un ‘Tosca’;
– ‘Lanka’ (Hazera) veidoja vismazāk vīrišķo ziedu, tā nav piemērota audzēšanai pavasara apritē.
Ieteikumi: audzēšanai jāizvēlas sezonai piemērota šķirne; vīrišķo ziedu veidošanās ļoti lielā mērā ir atkarīga no šķirnes; ieteicama arī apputeksnētājšķirņu audzēšana kopā ar pamatšķirni, lai palielinātu ziedputekšņu daudzumu.
Mēslošanas nozīme
Pētījumā tika salīdzinātas slāpekļa devas – 130 kg/ha pirms stādīšanas augsnē un 12 mmol/l, audzējot minerālvatē, – ar augstākām devām (250 kg/ha augsnē un 24 mmol/l minerālvatē). Audzējot augsnē, papildmēslojums tika iedots ar T-tape pilienlaistīšanas šļūtenēm. Starp variantiem nebija atšķirības pēc vīrišķo ziedu daudzuma. Slāpekļa deva ietekmē ražību daudz mazākā mērā nekā mikroklimats un šķirne.
Ziedputekšņu dzīvotspējas ilguma atkarība no mikroklimata
Latvijā kabačus reti apputeksnē ar rokām, toties Holandē un Beļģijā tā ir izplatīta prakse – to veic ar mīkstu otiņu. Šajā gadījumā ir svarīgi zināt, cik ilgi ziedputekšņi saglabā dzīvotspēju un kādos apstākļos tos vislabāk uzglabāt. Ziedputekšņu kvalitāti novērtēja vairākas reizes ziedēšanas periodā.
Secinājumi:
– vislabākā ziedputekšņu kvalitāte (dzīvotspēja) ir divu stundu (h) laikā pēc zieda atvēršanās. Pēc tam tā pakāpeniski samazinās. Kvalitātes pasliktināšanās ātrums ir atkarīgs no mikroklimata. Ja temperatūra ir 20 oC un relatīvais gaisa mitrums 60%, vēl 50% visu ziedputekšņu saglabāja dzīvotspēju zieda aizvēršanās brīdī (5 h pēc atvēršanās);
– dienu pēc ziedēšanas dzīvotspējīgi ir tikai 10% ziedputekšņu, bet pēc 48 h tikai 1%;
– interesanti, ka iepriekšējā dienā nogriezti un ūdenī ielikti vīrišķo ziedu pumpuri atveras kā visi citi ziedi, un nodrošina dzīvotspējīgus ziedputekšņus;
– vīrišķie ziedi jāsaglabā kopā ar ziedlapiņām, jo tās nodrošina labāku mikroklimatu un ilgāk saglabā ziedputekšņu dzīvotspēju. Protams, arī ziedlapiņas nav visvarenas;
– zemā relatīvā gaisa mitrumā ziedputekšņi strauji žūst un zaudē dzīvotspēju;
– ļoti augstā relatīvā gaisa mitrumā ziedputekšņi salīp kamoliņos, kas apgrūtina apputeksnēšanos;
– temperatūras šoks nenāk ziedputekšņiem par labu;
– ziedputekšņu saskare ar ūdens pilieniem ir nāvējoša. No ziedputekšņiem iztek to saturs un tie vairs nedīgst.
Ieteikumi:
– ja apputeksnē ar rokām, tas jādara drīz pēc ziedu atvēršanās, kamēr lielākā daļa ziedputekšņu ir dzīvotspējīgi un arī drīksna ir pietiekami mitra ziedputekšņu sadīgšanai. Nedrīkst izmantot vecus ziedputekšņus;
– apputeksnēšanas laikā siltumnīcā jānodrošina pietiekami augsts relatīvais gaisa mitrums (virs 60%). Tas ir svarīgi, arī lietojot kamenes;
– apputeksnējot ar rokām, vīrišķie pumpuri jānovāc pirms atvēršanas un jāuzglabā siltumnīcā vāzē ar ūdeni.
Ko varam izmantot Latvijā
Ne visi no šiem ieteikumiem ir praktiski izmantojami Latvijas siltumnīcās, bet tā ir viela pārdomām un pamats novērojumiem. Latvijā plašāk audzē gaiši zaļos kabaču hibrīdus, audzētājiem pašiem vajadzētu pavērot, kāds laika sprīdis paiet starp pirmā sievišķā un pirmā vīrišķā zieda atvēršanos. Līdz šim šī šķirnes īpatnība netika pienācīgi novērtēta. Turklāt jāpievērš lielāka uzmanība mikroklimata apstākļiem arī tad, ja tos grūti ietekmēt. Jāsāk ar temperatūras un gaisa mitruma kontroli, kā arī ar prātīgu siltumnīcas vēdināšanu aukstā, bet saulainā laikā. Protams, jāizmanto kamenes kabaču apputeksnēšanai, bet nepiemērotos mikroklimata apstākļos arī kamenes nespēs daudz līdzēt.
Ziedputekšņu daudzumu un kvalitāti spēj ietekmēt arī kaitēkļi. 2014. un 2015. gadā kabaču ziedos tika novēroti rapšu spīduļi. Šie kaitēkļi nav raksturīgi ķirbjaugiem, tomēr pamatbarības trūkuma apstākļos barojas arī kabaču, ķirbju un gurķu ziedos un atsevišķās sezonās spēj radīt ražas kvalitātes zudumus.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
