Kā ZZS atliek neērtos jautājumus un Reizniece-Ozola vairs nejūt Lembergu 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pētījums par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rezultātiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir pasūtīts neatkarīgam vērtētājam un vēl tiekot gaidīts.
Arī šoreiz ZZS nedaudz pietrūka, lai iekļūtu Rīgas domē. Viens no apvienības līderiem, ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis “Latvijas Avīzei” trešdien atzina, ka viņš jau šādu iznākumu esot prognozējis, jo – “ja kaut ko grib sasniegt, tad ir jāsāk laikus strādāt, nevar iespringt pēdējā brīdī, bet tā ir mūsu visu atbildība”.
Viņaprāt, Rīgas mēra kandidāts Viktors Valainis “šīs vēlēšanas izvilka, viņš ir pozicionējies kā spēcīgs līderis”. Taču U. Auguli nepārliecina atrunas, ka ZZS Rīgā nav vēlētāju bāzes, jo “par vēlētāju ir jācīnās”.
Mācoties no Rīgas vēlēšanu kļūdām, ZZS dalīborganizācijas – Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija (LZP) – jau sākušas gatavoties nākamā gada 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Jautājums par to trešdien bija gan ZZS, gan Latvijas Zemnieku savienības valdes sēžu darba kārtībā.
Par gatavošanos pašvaldību vēlēšanām runā arī LZS reģionālajās konferencēs, kādas parasti organizē pirms partijas kongresa. Taču šogad Latvijas Zemnieku savienības kongress nenotiks, “Latvijas Avīzei” apstiprināja LZS priekšsēdētājs Armands Krauze, atsaucoties uz partijas statūtiem.
Tie nosakot, ka gadskārtējais kongress jāsasauc līdz 1. aprīlim, kas šogad neesot bijis iespējams ārkārtējās situācijas dēļ. LZS nav vienīgā, kurai Covid-19 dēļ neizdevās pulcēties kongresā ierastajā laikā, taču citi politiskie spēki savas sapulces sasauc tagad, kad pulcēšanās atļauta.
Līdzīgā situācijā ir arī Latvijas Zaļā partija, kuras līderis, arī ZZS priekšsēdētājs Edgars Tavars “Latvijas Avīzei” teica, ka LZP negaidīs līdz nākamā gada aprīlim, bet cer sanākt kongresā šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, kam viens no iemesliem ir arī gatavošanās pašvaldību vēlēšanām.
Reizniece-Ozola vairs nejūt Lembergu
Aptaujātie reģionu pārstāvji vēl nebija informēti, ka šogad LZS kongress varētu nenotikt. Viens no viņiem atzina, ka partijas biedriem esot liela vēlme sanākt kopā, jo esot gan jāizrunā stratēģija vietējās vēlēšanās, gan beidzot būtu skaidri jāformulē attieksme pret sadarbību ar partiju “Latvijai un Ventspilij”, kuras līderis ir Aivars Lembergs.
No valdības partijām esot saņemti signāli, ka ZZS neesot cerības izkļūt no opozīcijas, pat ja būtu valdības krīze, kamēr ZZS sadarbosies ar minēto politisko spēku. No vairākiem ZZS biedriem esot arī izskanējis ierosinājums izvērtēt turpmākās LZS un LZP attiecības, kas esot abpusēji, jo tās vairs neesot tik ciešas.
Zināms, ka arī vairākās pašvaldībās – piemēram, Talsu un Saldus novadā – abas partijas startēs katra ar savu sarakstu. Vēl viena identificētā ZZS problēma esot tā, ka neesot skaidrs tās varas centrs un līderis, kurš nestu apvienības vēstījumu sabiedrībai.
ZZS rotācijas kārtībā tagad vada LZP priekšsēdis E. Tavars, bet viņš nav ievēlēts Saeimā un pat nevar ienākt parlamenta ēkā, kurā kopš pavasara tiek ielaisti tikai deputāti un Saeimas darbinieki.
Kad pagājušā gada nogalē A. Lembergs tika iekļauts Magņitska sankciju sarakstā, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola publiskā paziņojumā aicināja viņu aiziet no politikas. Šim viedoklim pievienojās arī LZS Vidzemes nodaļu biedri, kurus toreiz nomierināja, bet zinātāji teic, ka “nekas tur vēl nav beidzies un viņi atkal var sacelties”.
Savukārt D. Reizniece-Ozola “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka “Lemberga jautājums nav aktuāls, jo viņa [Lemberga] nav – viņu nejūt un par viņu nerunā”. D. Reizniece-Ozola uz partijas nākotni raugās cerīgi, ja tā spēs veidot skaidru darba kārtību.
Administratīvi teritoriālā reforma bija viena no tās tēmām, bet ZZS esot ne tikai jācīnās pret kaut ko, bet ir arī kaut kas jāpiedāvā. Tad būšot redzami arī līderi. Saeimā viņa un V. Valainis ir redzamākie ZZS deputāti.
D. Reizniece-Ozola to skaidro ar šai paaudzei raksturīgo enerģiju, bet varot saprast kolēģus, jo – “cik liela motivācija ir cīnīties, ja tā cīņa ir bez rezultāta”, ar ko opozīcijas partijai ir jārēķinās.
Atbalstītāju loks stabils
Tajā pašā laikā ZZS reitings ir stabils, arī atrodoties opozīcijā. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā pēdējā SKDS aptaujā ZZS ir otrs populārākais politiskais spēks aiz “Saskaņas”, par ZZS Saeimas vēlēšanās balsotu 10,7% aptaujāto. E. Tavars uzskata, ka daļēji tas varētu būt Rīgas vēlēšanu kampaņas ietekmē – tā atstājusi lielāku iespaidu uz atbalstītājiem reģionos, ne uz Rīgas vēlētājiem.
Taču E. Tavars atzina: “Šoreiz mēs gājām uz iekļūšanu domē, rezultāts gan ir labākais, kāds ZZS Rīgā ir bijis.” Rīgā par ZZS nobalsoja 4,07%, 2017. gadā – 3,20%, bet 2013. gadā LZS saņēma 1,88%, bet LZP – 3,99% balsu. E. Tavars par lielāko kļūdu uzskata to, ka ZZS nebija novērotāju vēlēšanu iecirkņos.
Iekšējās partijas lietas E. Tavars nebija gatavs komentēt, bet par A. Lembergu atkārtoja jau iepriekš teikto – kamēr kāda cilvēka vaina tiesiski nav pierādīta, nav pamata pret viņu vērsties. Par LZS iebildumiem pret LZP esot dzirdēts, bet neviens nesagaidīšot, ka zaļie Latvijā varētu sākt līdzināties Eiropas zaļajiem.
Neoficiāla informācija gan liecina, ka zemsaviešiem nav saprotama atsevišķu LZP vadošo personu, piemēram, ģenerālsekretāra Pētera Dimanta, aktivitātes. Taču gan U. Augulis, gan A. Krauze uzskata, ka abu partiju sadarbība jāturpina. A. Krauze novērtējot tieši to, ka zaļie aizstāvot konservatīvās vērtības un esot par tradicionālo ģimeni. Viņš kā bioloģiskās zemnieku saimniecības īpašnieks redzot zaļajos domubiedrus.
Bijušais Saeimas deputāts Edgars Putra tagad strādā topošajā Dienvidkurzemes novadā un plāno startēt arī pašvaldību vēlēšanās, bet ne ar pirmo numuru. Viņš tās problēmas, ar kurām ir nodarbināti kolēģi Rīgā, tik ļoti neizjūt. Kurzemē gatavošanās pašvaldību vēlēšanām jau noritot pilnā sparā – esot apzināti sarakstu potenciālie līderi, kas veido komandas.
Uz vietām Liepājas domē LZS nepretendēs, jo neplāno konkurēt ar LZS sadarbības partneriem no Liepājas partijas. To, ka ZZS ir opozīcijā, gan izjūtot arī reģionos, jo vairāki kolēģi pašvaldībās stāstījuši, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija “pastiprināti skatās uz pirkstiem, tā cenšoties iebiedēt pašvaldību vadītājus”, lai viņi nevērstos Satversmes tiesā.
Taču par iespējām saglabāt ietekmi Kurzemes pašvaldībās E. Putra bija pārliecināts. Viņš apstiprināja, ka vairākos novados LZS un LZP nav spējušas vienoties un startēs katra ar savu sarakstu, kas neesot labi.
