Kā zviedru bankas atmazgā naudu 2
Fakti par “Swedbank” iesaisti naudas atmazgāšanā, ko 2019. gada februāra beigās atklāja Zviedrijas sabiedriskās televīzijas 1. kanāla žurnālisti, nāca kā zibens no skaidrām debesīm.
Žurnālistu rokās nonākusī mapīte atklāja pierādījumus par aizdomīgām liela apjoma summām caur “Swedbank” kontiem, par kuru īpašniekiem bankai ir maz vai gandrīz nav nekādu datu.
Pēc raidījuma iznākšanas par bankas darbību šobrīd ieinteresējušās ne tikai Igaunijas Finanšu policija, bet arī ASV Finanšu departaments un Zviedrijas Noziedzības apkarošanas pārvalde.
Liedzas, taisnojas,zaudē uzticību
Kāpēc banka, kas sevi identificēja kā vietējo uzņēmumu, kā tautas banku, ir ierauta skandālu virpulī? Kā banka varēja pieļaut aizdomīgus darījumus desmit gadu garumā? Turklāt “Swedbank” nav vienīgā, pār kuru klājas aizdomu ēna. Kā norāda laikraksts “Expressen”, aizdomās par naudas atmazgāšanas darījumiem, tiek izmeklētas “Nordea”, “Danske bank”, SEB.
Pēc raidījuma “Uppdrag. Granskning” (“Uzdevums. Izpēte”) “Swedbank” vadība noliedza jebkādu saistību ar naudas atmazgāšanu. Pēc tam kad tika veikta kratīšana bankas galvenajā ēkā un atklājās jauni fakti par bankas iesaisti naudas atmazgāšanā, marta beigās bankas pilnsapulce izteica neuzticību izpilddirektorei Birgitai Bonesenai.
Vēl pēc nepilnas nedēļas no darba bija jāatvadās bankas valdes priekšsēdētājam Larsam Idemarkam. 3. aprīlī akciju turētāju pārstāvis Joakims Olsons atzina, ka situācija bankā ir ļoti nopietna: “Bankas darbība balstās uz klientu uzticību. Tā ir iedragāta. Otrkārt, “gaisā ir izkūpējuši” 60 miljardi kronu akciju turētāju naudas.”
Laikraksts “Sydsvenskan”, atsaucoties uz Zviedrijas kvalitātes indeksa pētījumiem, secināja, ka uzticība “Swedbank” ir krietni samazinājusies – pat par 44% pēdējo trīs gadu laikā vien. Jaunpieņemtais izpilddirektors Jens Henriksons paziņoja, ka bankai ir jādara viss, lai atgūtu bankas klientu uzticību, – ir jāmaina bankas kultūra.
Pēc TV raidījuma policija, veicot kratīšanu bankas galvenajā ēkā, atrada norvēģu advokāta Erlinga Grimsteda ziņojumu augstākajai bankas vadībai, kur advokāts izsaka brīdinājumus par aizdomīgajām transakcijām un riska klientiem, piedāvājot bankai “15 soļu programmu”, lai apturētu noziedzīgos darījumus.
Žurnālisti vēlāk, 27. martā, norādīja: bankas vadība, saņemot šo ziņojumu janvāra sākumā, nolēmusi neziņot par atklātajiem faktiem nedz sabiedrībai, nedz akciju turētājiem. Vēl 2018. gada oktobrī pēc “Danske Bank” naudas atmazgāšanas skandāla savā intervijā Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izpilddirektore Birgite Bonesena ar pārliecību apgalvoja: “Mēs esam banka vietējiem cilvēkiem, vietējo uzņēmumu banka, kuri darbojas attiecīgajā valstī.” Piebilstot, ka profesionāla banka strādā ar savu klientu naudu, tāpēc ir svarīga klientu uzticība.
Kādi tad ir bankas riska klienti, kuru esamību banka noliedz? Raidījuma žurnālisti savos pētījumos atrod, ka šai klientu grupai pat ir savs nosaukums “augsta riska nerezidentu portfolio”.
2009. gada beigās no 900 nerezidentu klientiem tādi bija 653, starp tiem skaļākie vārdi ir Krievijas oligarhs Iskanders Makhmudovs, Ukrainas eksprezidents Viktors Janukovičs, kā ar Magnitska nāvē iesaistītie Krievijas augsta ranga politiķi.
Saskaņā ar atklātajiem faktiem, tie ir klienti, par kuriem trūkst datu, uzņēmumi, kuri uzņēmumu reģistrā skaitās kā neaktīvi vai reģistrēti kādā no nodokļu paradīzēm, uzņēmumi ar fiktīviem gada pārskatiem. Interesants ir fakts, ko atzīmē televīzijas žurnālisti, ka šo augsta riska klientu skaits ievērojami pieauga no 2011. līdz 2014. gadam, laikā, kad Bonesena pati bija Baltijas nodaļas vadītāja.
Asins nauda
Zviedrijas TV žurnālisti atklāja, ka viens no “Swedbank” Lietuvas filiāles konta turētājiem bija Viktora Janukoviča uzņēmums “Vega Holding Limited”. Uz šo kontu 2011. gadā Ukrainas izdevniecība pārskaitīja 34 miljonus kronu par “grāmatas izdošanu”. Par grāmatu, kura, jāpiebilst, nekad netika uzrakstīta. Saskaņā ar prokurora apsūdzību tā ir nauda, ko Janukovičs saņēma kā kukuli.
Jūlija Maruševa, kas ir viena no protesta demonstrācijas dalībniecēm Ukrainā, teic, ka tā nav vienkārši nauda, tā ir cilvēku dzīve un dzīvība, jo tā ir nozagta Ukrainas skolām, slimnīcām, ceļiem. Kā minēts materiālā, Janukovičs kopumā ir nozadzis Ukrainas valstij apmēram 200 miljonus kronu (ap 19 milj. eiro).
Uz Zviedrijas TV jautājumu, vai “Swedbank” ir zinājusi par naudas izcelsmi, bankas vadība atbildēja noraidoši, taču kratīšanas laikā atrastie dokumenti liecina par to, ka Ukrainas valsts iestādes tai sūtījušas informācijas pieprasījumu par uzņēmumu “Vega Holding Limited” kontu Lietuvā.
Iesaistās ASV
ASV valsts iestādes izmeklēšanā pret “Swedbank” iesaistījās pēc tam, kad raidījuma “Uzdevums. Izpēte” žurnālisti atklāja, ka zviedru banka ir pieļāvusi naudas pārskaitījumus starp Krieviju un ASV tajā laikā, kad Amerika bija izsludinājusi sankcijas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas.
Žurnālisti analizējot norādīja, ka netiešā veidā caur dažādām transakcijām pastāv saistība starp Krievijas Kalašņikova rūpnīcu un Kalašņikova rūpnīcas kontiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Sankciju laikā Kalašņikova rūpnīcai ASV tika atļauta darbība ar nosacījumu, ka netiks veikti nekādi finansiāli darījumi ar Krieviju. Juridiskais birojs “Clifford Chance”, kas veica bankas darījumu izmeklēšanu, pierādīja, ka attiecīgā informācija bija zināma bankas vadībai ilgi pirms TV raidījuma.
Magņitska lieta
Dokumenti žurnālistu rīcībā uzrādīja, ka īsi pirms 2007. gada Ziemassvētkiem viens no Maskavas nodokļu nodaļas vadītājiem izdomājis, ka 230 miljonu dolāru tiks falši izmaksāti kā nodokļu atmaksa. Investīciju uzņēmuma “Hermitāža” īpašnieks amerikāņu finansists Bils Brovders, kas šo naudu bija iemaksājis kā nodokļus, vēlējās noskaidrot, kur palikusi nauda.
Viņš uzaicināja nodokļu ekspertu Sergeju Magņitski, kurš atklāja, ka nauda ir nozagta un iesaistīti augsta ranga politiķi, prokurori, policisti. Par šo atklājumu Magņitskis nonāca cietumā, kur viņu pēc kāda laika atrada mirušu 37 gadu vecumā. Nozagtās naudas ceļi ved arī uz “Swedbank”.
“Swedbank” izpilddirektors intervijā “Ekspressen” 28. augustā solīja jaunu ēru bankas darbībā – strādāt atklāti un sadarboties ar policiju, varas iestādēm un citiem nozares dalībniekiem.
Arī SEB
27. novembrī raidījuma “Uzdevums. Izpēte” žurnālisti nākuši klajā ar jaunu un tikpat šokējošu informāciju par SEB banku. Šoreiz žurnālistu ceļi atveda arī uz Rīgu, kur Matīsa ielā dzīvo Ēriks Vanagels. Viņa vārds saistīts ar kontiem bankā, simtiem uzņēmumu un daudzmiljardu apgrozījumu. Minētajā adresē žurnālistu aptaujātie iedzīvotāji nepazina cilvēku ar šādu vārdu vai arī minēja, ka viņš šeit esot dzīvojis ļoti sen.
Ar ko tas beigsies SEB bankai? Šobrīd SEB bankas vadība noliedz jebkādu saistību ar naudas atmazgāšanu, lai arī žurnālistiem pieejamos materiālos redzams, ka no 2008. līdz 2016. gadam klienti, kurus var uzskatīt par augsta riska klientiem, caur bankas kontiem atmazgāja 80 miljardus zviedru kronu (7,6 mljrd. eiro).
Kā min TV raidījuma žurnālisti, līdz šim sazināšanās ar banku par šo faktu bijusi neveiksmīga – caurspīdīgums un atklātība ir vienīgā atslēga ceļā uz panākumiem, jo tas attiecas ne tikai uz “Swedbank”, bet arī uz SEB, uzskata Zviedrijas Kvalitātes indeksa izpilddirektors un analītiķis Johans Parmlers.
