Kā zombijiem…daļa gēnu pēc nāves turpina dzīvot 0
Nāvi definēt nav viegli – jā, ķermenis pārstāj darboties – tomēr tas ir virspusējs skaidrojums, kurā pētnieki turpina ielūkoties dziļāk.
Cilvēks nezina visu, kas notiek pēc nāves.
Bijušais Alabamas universitātes profesors Pīters Nobls ar savu atklājumu pārsteidz kolēģus, kas pēta cilvēku nāvi, atklājot – mūsu ķermenī ir pasīvi gēni, kas turpina dzīvot stundas un pat dienas pēc organisma nāves. Nobls kopā ar Vašingtonas universitātes kolēģiem izmēģināja jaunu gēnu aktivitātes mērīšanas veidu, lai izpētītu to darbību sīkāk.
Viņi Pētīja nesen mirušas zebras zivs audus, sagaidot, ka vienmērīgi samazināsies jaunu gēnu daudzums, jo tai mirstot samazinās arī šūnu aktivitāte. Ar dažiem izņēmumiem viss notika, kā pētnieki paredzēja un kā visiem skaidrs arī dabā notiek. Kad zivs bija mirusi, apmēram 1% viņas gēnu atdzīvojās, it kā šūnas gatavotos kaut ko veidot, lai gan ķermenis jau bija miris.
Sākumā uztvēruši to par iespējamu izņēmumu vai kļūdu, pētnieki atkārtoja pētījuma gaitu, izmantojot ne tikai zivis, bet arī peles un atkal apstiprinājās, ka ļoti mazs, bet tomēr ievērojams procents ar gēniem mirušā organismā aktivizējas arī stundas un dienas pēc nāves.
Citi šo pētījumu uztvēra ar skepsi, līdz kolēģi no Barselonas Genomikas regulēšanas centra atklāja pēcnāves gēnu darbību, tikai šoreiz cilvēka ķermenī. Pētnieciskais darbs turpinājās ar cilvēkiem, kuri pēc nāves piekrita ziedot savu ķermeni zinātnei.
Palīgs orgānu transplantācijā un kriminālistikā
Šie atklājumi medicīnā varētu sniegt labāku izpratni par to, kā darbojas gēni dzīves laikā, lai uzlabotu orgānu transplantāciju. “Izzinot, kā pēc ķermeņa nāves orgāni mainās tieši molekulārā līmenī, varētu palīdzēt uzlabot orgānu transplantācijas un to saglabāšanas praksi,” skaidro Nobls.
Otrs lielākais potenciālais pētījumu rezultātu pielietojums varētu būt kriminālistikā. Pētnieki atklāja, ka daži gēni atjaunojas sešu stundu, citi 24 stundu laikā. Šie fakti varētu kļūt par jaunu mērauklu, nosakot precīzu cilvēka nāves iestāšanās laiku.
Bet, lai arī šis atklājums paver jaunas iespējas medicīnas zinātnē, pētījuma lielākais jautājums – kāpēc daži no mūsu gēniem aktivizējas pēc nāves – joprojām ir noslēpums.
