Kā zivs redz, un vai mānekļa krāsai tiešām ir nozīme? 1
Elvijs Meisters, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudz šķēpu ir lauzts par to, vai mānekļa krāsai ir būtiska nozīme. Cik reizes esam bijuši copē, kad ķeras tikai uz tās vienas īpašās, slepenās krāsas? Tāpat makšķernieki ar lielāku pieredzi atceras, kā gadu laikā mainījusies krāsu mode – rozā gumijas Daugavas zandartam, burkānkrāsas mānekļi Babītei u.tml.
Meklējot informāciju internetā un apspriežoties ar kolēģiem, secinu, ka krāsai ir nozīme, bet mazāka, nekā makšķerniekam varētu likties. Ar gaismu un krāsu redzamību zem ūdens ir sarežģīti, jo gaismas īpašības ūdenī strauji mainās. Tādēļ jūsu mānekļa krāsa pat nelielā dziļumā atšķirsies no tās, kas ir novērojama uz sauszemes.
Zivs acs uzbūve
Lai cik tas jocīgi liktos, zivs acs ir ļoti līdzīga cilvēka acij, bet tā darbojas nedaudz citādi, galvenokārt tādēļ, ka gaisma ūdenī uzvedas atšķirīgāk nekā atmosfērā.
Radzene ir ļoti apaļa, tādēļ zivs var uztvert apkārtējo vidi 360 grādos ap aci. Tomēr visskaidrākais attēls būs tieši lēcu centrā, bet pārējais būs izplūdis. Varavīksnene atšķirībā no sauszemes dzīvniekiem zivīm nav regulējama. Līdz ar to tām ir grūtāk pielāgoties mainīgam apgaismojumam.
Spilgtas gaismas apstākļos zivis meklēs ēnu vai pārvietosies uz dziļākām vietām. Dažas sugas, piemēram, strauta forele, var fokusēt savu redzi kā uz tuviem, tā tāliem priekšmetiem. Vispārīgi runājot, zivs acs uzbūve ir paredzēta, lai labāk uztvertu kustību un kontrastu ar apkārtējo vidi, nevis asas detaļas.
Gaismas vājināšanās ūdenī
Lai saprastu, kā mānekli redz zivs, ir jāsaprot, kā gaisma uzvedas ūdenī. Priekšmeta krāsu spektrā, ko redz cilvēka acs, nosaka gaismas viļņa garums. Garākie viļņa garumi ir sarkanai un oranžai krāsai, īsākie – zaļai, zilai un violetai krāsai. Daudzas zivju sugas spēj saskatīt krāsas, kuras mēs nespējam, tajā skaitā ultravioleto spektru.
Kad gaisma nokļūst ūdenī, tās intensitāte strauji mainās un mainās arī krāsas. Šīs izmaiņas sauc par vājināšanos. Vājināšanās ir divu procesu rezultāts: izkliede un absorbcija. Gaismas izkliedēšanās ūdenī ir līdzīga miglai vai bieziem dūmiem atmosfērā.
Saldūdenī šādas daļiņas būs vairāk nekā sālsūdenī. Šādos apstākļos saules gaisma ūdenī iekļūs daudz mazākā dziļumā. Gaismas absorbciju izraisa vairāki apstākļi, piemēram, dažādas ķīmiskas reakcijas, kā fotosintēze. Dažādas krāsas tiek absorbētas atšķirīgi. Piemēram, sarkana un oranža krāsa tiks absorbēta daudz ātrāk nekā zilā un violetā.
Absorbcija ietekmē arī to, cik dziļi gaisma spēs ielauzties zem ūdens virsmas.
Jau trīs līdz piecu metru dziļumā (dažādos avotos tiek norādīts dažāds dziļums) iekļūs tikai 60% no kopējās gaismas un gandrīz visi gaiši sarkanie toņi būs absorbēti. 10 m dziļumā iekļūs tikai 15% kopējās gaismas, un visi sarkanie, oranžie un dzeltenie toņi izzudīs.
Jau trīs metru dziļumā spilgti sarkans māneklis zivij izskatīsies pelēks un, ūdenim kļūstot dziļākam, tas kļūs melnāks. Tātad 10 m dziļumā zivij nav atšķirības, vai māneklis ir spilgti sarkans, oranžs vai dzeltens. Gaismas absorbcija jeb filtrēšana notiek arī horizontālā plaknē. Māneklis pāris metru attālumā zivij izskatīsies pelēks. Jāņem vērā, ka ļoti daudz ko ietekmēs ūdens ķīmiskais sastāvs, bet princips paliek nemainīgs – sarkanā gaisma izzudīs pirmā, violetā pēdējā.
No šī visa varam secināt, ka tas, kā zivs redzēs jūsu mānekli, ir atkarīgs ne tikai no dziļuma, bet arī no tā, kādā attālumā no mānekļa atrodas zivs. Ļoti seklā, dzidrā ūdenī krāsas var izskatīties tādas pašas kā atmosfērā, taču, kad māneklis ir nieka metra attālumā vai dziļumā, krāsas sāks mainīties ar pārsteidzošiem rezultātiem.
Ir pētījumi, kas rāda, ka dažādas zivju sugas dod priekšroku dažādām krāsām. Šis fakts varētu norādīt, ka jūsu mīļākais vobleris ir tik efektīvs, jo, piemēram, šī ir krāsa, kas vislabāk uzrunā tieši līdaku, taču jāņem vērā, ka to, kā šo mānekli uztver zivs, ietekmē vairāki faktori, tajā skaitā tā spēle, forma, krāsa, ūdens dziļums, tā dzidrība utt.
Lielākā daļa zivju sugu redz mazas gaismas apstākļos vai duļķainā, netīrā ūdenī. Jāuzsver fakts, ka zivis nav tuvredzīgas. Šāda informācija atrodama vairākos avotos. Lielākā daļa zivju sugu evolūcijas gaitā ir attīstījušas acis, kas ļauj uztvert dzīves apstākļiem tipiskas krāsas. Saldūdens zivīm ir izteikti laba krāsu redze, turpretī okeāna pelaģiskajām zivīm acis ir attīstījušās tā, ka tās spēj uztvert tikai dažas krāsas bez baltas un melnas.
Īpašais knifs – polarizētā gaisma
Pēdējie pētījumi parāda, ka zivs spēj ļoti labi saskatīt polarizēto gaismu. Cilvēkiem nav iespējams atšķirt polarizēto gaismu no parastās. Parastā gaisma atstarojas visos virzienos, kas ir perpendikulāri tās kustības virzienam, turpretī polarizētā gaisma atstarojas tikai vienā plaknē. Labākais piemērs ir, kad saules gaisma atspīd no ūdens virsmas – tā kļūst polarizēta.
Tas arī izskaidro, kā darbojas makšķernieku iecienītās polarizētās saulesbrilles – tās noslāpē horizontāli atstaroto polarizēto gaismas daļu, kas ļauj mums labāk saredzēt gaismu, kas iekļūst ūdenī vertikāli.
Zivīm šī spēja saskatīt polarizēto gaismu ir svarīga izdzīvošanai. Jo tieši atspīdums, kas veidojas no zivs zvīņām ūdenī, ir polarizēts, ļaujot plēsējam labāk saskatīt savus upurus. Šis ļauj mums izdarīt secinājumu, ka mānekļi, kuriem ir zvīņām līdzīgi, spīdīgi korpusi, būs labāk saskatāmi plēsējam pie jebkādiem gaismas apstākļiem.
Fluorescentās krāsas – vai efektīvas?
Fluorescentās krāsas, īpaši spilgti dzeltenā jeb Chartreuse, ir ļoti populāras starp makšķerniekiem visās spiningošanas tehnikās. Lai gan dabā šāda krāsa nav atrodama, tā ir ļoti labi saskatāma zem ūdens, jo gaisma, kas no tās atstarojas, ir ar ļoti īsu viļņu garumu. Apskatot šo krāsojumu zem UV gaismas, secinām, ka tā kļūst vēl spilgtāka – parasti spilgti zaļa. Šī
unikālā īpašība padara šo krāsu saskatāmu, kā seklā ūdenī, tā arī lielā dziļumā, kur iekļūst tikai garākie gaismas viļņi, un māneklis saglabāsies spilgts.
Daudzi spiningotāji dod priekšroku tieši UV krāsojumiem reizēs, kad nākas ķert lielā dziļumā. Lai gan cilvēkam atšķirībā no zivs ar neapbruņotu aci UV gaismas spektrs nav saskatāms, tas ļoti labi parādās zem speciāliem UV lukturiem. Zilā gaisma ļauj mums saprast, kā zivs redzēs šo mānekli apstākļos, kur dienas gaisma iekļūs ļoti maz.
Pētījumi norāda, ka UV krāsojumi būs zivij labāk saskatāmi un veidos izteiktāku kontrastu ar upes gultni.
Svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa plēsēju savu upuri ierauga, to saskatot kā kontrastu uz dažādu krāsu fona. Cik izteikts būs kontrasts, to ietekmēs vairāki faktori: laikapstākļi, grunts struktūra, ūdens dzidrība, diennakts laiks un, iespējams, arī gadalaiks.
Krāsu rekomendācijas
* Mānekļa krāsa mainīsies atkarībā no dziļuma: sarkanā izzudīs pirmā, bet zilā un violetā – pēdējā.
* Plēsēji savam upurim parasti uzbrūk no apakšas. Tādēļ to parasti saskata uz gaišāko debesu fona. Tādēļ noteikt precīzu krāsu plēsējam būs grūti un labāk ir izvēlēties pēc iespējas kontrastējošāku krāsu.
* Melna krāsa radīs vislabāko kontrastu pat naktī. Iespējams, tā ir zivīm vislabāk saskatāmā krāsa.
* Spiningojot lielā dziļumā, mānekļa radītās vibrācijas un tā spēle var būt daudz nozīmīgāka nekā tā krāsojums.
* Ja ūdens ir duļķains, izvēlieties kontrastējošākas krāsas, dzidrā ūdenī tieši pretēji.
* Ultravioletie toņi vislabāk strādās mazas gaismas apstākļos; mazā dziļumā un spilgtā saulē to efekts samazināsies.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu.
