Ritma traucējumi 0
Ja sirds nedarbojas pietiekami ritmiski, runa parasti ir par aritmiju. Sirds piepeši var sākt sisties pārāk ātri, pārāk lēni vai neregulāri. Ja ir ritma traucējumi, dažkārt cilvēks var izjust krūškurvja vibrēšanu vai sāpes krūtīs, citreiz šķiet, ka sirds aulekšo, citos gadījumos tā vien šķiet, ka tā taisās vispār apstāties, var trūkt elpas, reibt galva, uznākt ģībonis vai šķist, ka tūlīt būs jāzaudē samaņa.
Sirdsritma traucējumus visbiežāk izraisa iedzimtas sirdskaites, koronārā sirdsslimība, sirds vārstuļu kaites un paaugstināts asinsspiediens. Neritmiska sirdsdarbība mēdz būt diabēta pacientiem, kā arī smēķētājiem
un tiem, kuri iecienījuši narkotikas, alkoholu un dzērienus ar augstu kofeīna saturu (tiesa, kafijas kaitīgā iedarbība pēdējos gados tikusi pārskatīta un nu tai atrastas arī labas īpašības!). Sirds ritmiskumu nelabvēlīgi ietekmē stress, kā arī noteikti medikamenti un pat šķietami vienmēr nevainīgie ārstniecības augi.
Veselam cilvēkam pēkšņa un dzīvībai bīstama sirdsritma traucējumu parādīšanās gandrīz vai nav iespējama – ja nu vienīgi kādu ārēju faktoru ietekmē, piemēram, lietojot kādas apreibinošas vielas vai saņemot strāvas triecienu. Ja sirds jau ir slima un tajā turklāt izveidojušies sarētojumi, var būt kavēta elektroimpulsu pārvade, tāpēc veidojas aritmija.
