Kā nojaust, ka sirds nav vesela: atpazīsti simptomus 0
Ārsti nereti mēdz uzsvērt, ka pacientiem pašiem nav jāprot sev noteikt diagnozi, jo īpaši, ja runa ir par sirdsslimībām. Tomēr zināšanas par dažādu kardiovaskulāro slimību pazīmēm un izpausmēm var palīdzēt
aptvert, ka ar paša vai kāda tuvinieka, vai drauga veselību viss nav kārtībā, savlaicīgi vērsties pie ārsta, prast raksturot savas sajūtas, lai pēc tam varētu veikt nepieciešamos izmeklējumus un uzsākt atbilstīgu terapiju.
Oktobrī pievēršamies sirds un asinsvadu veselībai, rakstot par šo tēmu. Citus rakstus var lasīt šeit.
Sirdsslimība – tas ir ļoti plašs un vispārīgs jēdziens, kas katram konkrētajam pacientam var nozīmēt pavisam ko citu. Sirdsslimību rašanos ietekmē virkne faktoru – asinsspiediena svārstības, asinsvadu stāvoklis, ritma traucējumi, dažādas sirds muskuļa patoloģijas u.tml. Daudzas no sirdskaitēm iespējams novērst, ja pievēršas veselīgam dzīvesveidam. Arī tiem, kuriem kāda no sirdsslimībām jau ir un pastāvīgi jādzer zāles, atbilstoša diēta, fiziskās aktivitātes un stresa mazināšana palīdz uzlabot stāvokli.
Ja vaina asinsvados – ateroskleroze
Ja asinsvadi ir sašaurināti, aizsprostoti vai zaudējuši elastību, tas nozīmē, ka ne vien sirds, bet arī citi orgāni un ķermeņa daļas netiek pietiekami apgādāti ar asinīm un līdz ar to tiem var trūkt skābekļa. Tādā gadījumā slimības simptomi var būt sāpes krūtīs, elpas trūkums, slikta dūša un nespēks. Asinsvadu problēmu dēļ mēdz būt arī nejutība, vājums vai sāpes locekļos, jo ekstremitātes un jo īpaši to gali – plaukstas un pēdas – nav pietiekami labi apasiņoti. Tādā gadījumā var just sāpes arī tādās ķermeņa daļās, kuras cilvēks pats var nekādi nesaistīt ar sirdsdarbību, piemēram, var sāpēt vēders, rīkle, žoklis, skausts vai mugura.
Tāpēc svarīgi ieklausīties sava ķermeņa raidītajos signālos un negaidīt, līdz precīzu diagnozi iespējams noteikt stipru krūšu sāpju, sirdstriekas vai insulta dēļ, bet gan par savām bažām izrunāties ar ārstu – vispirms ar ģimenes ārstu, bet tad arī ar kardiologu. Regulāras profilaktiskās apskates domātas arī tādēļ, lai slimības izdotos noķert agrīnā stadijā, kad to ārstēšana ir salīdzinoši vienkārša, lēta un sekmīgāka: jāmēra asinsspiediens, jānosaka holesterīna līmenis, kā arī jāmēra cukura līmenis asinīs. Nereti aterosklerozes risku iespējams mazināt salīdzinoši vienkāršiem un lētiem līdzekļiem: atmetot smēķēšanu, ievērojot veselīgu diētu, pietiekami fiziski izkustoties un tiekot vaļā no liekā svara.
