Kā ziemas un sniega apstākļos izdzīvo meža dzīvnieki? 7
Šī ziema ar tās mainīgajiem laika apstākļiem, kad temperatūras stabiņš dažu dienu laikā lēkā no mīnus divdesmit grādiem līdz plusiem ir smags pārbaudījums ne vien cilvēkiem un mežu jaunaudzēm, bet arī dzīvniekiem. Kā norāda AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks, lielākās problēmas dzīvniekiem ir biezs sniegs un sērsna, jo tādos laikapstākļos staltbriedim un stirnai ir grūti izkārpīt sniegu barības iegūšanai.
Guntis Ščepaniks skaidro, ka mežizstrādes darbu laikā veicot koku ciršanu, koku zari kļūst par pieejamu un ērti sasniedzamu barību koncentrēti vienā vietā. “Ziemas laikā cirstās cirsmās bieži vien līdz aprīlim stāv zaru kaudzītes enerģētiskās koksnes ražošanai. Tikmēr tās ir ērti pieejama barība meža dzīvniekiem visu ziemas periodu,” saka LVM Medību tiesību nomas procesa vadītājs. Šādam pasākumam ir arī cits mērķis – mazināt postījumus mežaudzēs, jo patērējot barību no nocirstiem kokiem, mazāk barības nepieciešams no nenocirstiem kokiem, tajā skaitā no mērķtiecīgi stādītām jaunaudzēm.
Taujāts, kā šīs ziemas strauji mainīgie laikapstākļi – no barga sala līdz atkusnim īsā laika periodā, ietekmē dzīvniekus mežā, Guntis Ščepaniks stāsta, ka katrā situācijā, kad ir vai nu atkusnis, vai stiprs sals ar biezu sniega segu, kāda dzīvnieku suga iegūst un kāda – zaudē. “Piemēram, ja ir auksts laiks un bieza sniega sega, zaudē briežu dzimtas dzīvnieki, jo tiem ir grūtāk iegūt barību, tie vairāk patērē enerģiju barības iegūšanai, ir mazkustīgi un kopumā vairāk novārgst. Stirnām nav arī pa spēkam attīrīt vietu gulēšanai, tādēļ nākas gulēt sniegā. Ja stirna barības trūkuma dēļ novārgst un guļ sniegā, viņa saslimst un iet bojā. Lielu postu stirnām nodara arī klaiņojošie suņi. Stirnām nav tikpat kā nekādu izredžu izbēgt, ja tās vajā vairāku lielu suņu bars, jo īpaši, ja izveidojies tāds sērsnas slānis, kurš notur suņus, taču kurā ielūst pārnadži. Lai no tā izbēgtu, mājas suņu īpašniekam jānodrošina suņa atrašanās iežogojumā vai iekštelpās,” saka Guntis Ščepaniks.
Ja zemi klāj bieza sniega kārta un sērsna, ieguvēji ir plēsēji, kuri pārtiek no briežu dzimtas dzīvniekiem. Proti, šie dzīvnieki vairs nav tik labā fiziskā kondīcijā, un plēsējiem medījumu iegūt ir vieglāk. Toties atkusnis, jo īpaši, ja nokusis praktiski viss sniegs, briežu dzimtas dzīvniekiem nāk par labu. Tiem ir pieejamāka barība gan lauksaimniecības ziemāju kultūrās, gan arī mežā viņi var mieloties ar sīkkrūmiem, krūmiem un mētrām. Tādā situācijā briežu dzimtas dzīvnieki ir fiziski labākā kondīcijā un savukārt zaudētāji ir plēsēji.
LVM Medību tiesību nomas procesa vadītājs arī stāsta, ka ziemā atkušņa laikā no ziemas miega mostas jenotsuņi un atstāj alas barības meklējumos. Tomēr nereti tie kļūst liktenīgi pašam jenotsunim, kurš viegli var kļūt par upuri kādam plēsējam. Toties vistveidīgiem putniem, piemēram, rubenim dziļš sniegs nāk par labu, jo tie nereti guļ sniegā. Šie putni burtiski “iekrīt” sniegā, tad pa sniega apakšu pavirzās gabaliņu sānis, tādejādi radot sev alu ar labvēlīgu mikroklimatu.
Kad ārā valda liels sals un zemi klāj bieza sniega sega, meža dzīvnieki barības meklējumos biežāk nonāk cilvēku mītņu tuvumā. Tad cilvēkiem nereti rodas jautājums – viņi ir vai nav jāpiebaro? Guntis Ščepaniks skaidro, ka tādās ziemās, kādas ir pēdējos gados, bez ilgstoši dziļa sniega segas, bez biezas sērsnas, ar atkušņiem, kad viss nokūst, barības mežā ir pietiekami un dzīvnieki badu necieš. Līdz ar to dzīvniekiem piebarošana nav nepieciešama. “Dzīvnieku piebarošanu šobrīd strikti regulē normatīvie akti, piemēram, lai viņus piebarotu, ir jābūt saskaņojumam par piebarošanas vietu ar zemes īpašnieku. Ir vēl virkne citu ierobežojumu, kurus neievērojot, ja uzsākta piebarošana, neviļus var kļūt par pārkāpēju un tikt pie administratīvā soda. Pārdomātu piebarošanu no vietas izvēles un samērīgu no barības daudzuma viedokļa veic mednieki, lai piesaistītu dzīvniekus noteiktām teritorijām, tā noder arī gadījumos, lai dzīvniekiem nebūtu interese doties vieglāk pieejama uztura meklējumos uz cilvēku dārziem un saimniecībām. Ja ir vēlme palīdzēt dzīvniekiem un ir barība, ieteiktu sazināties ar medniekiem, jo tie to veiks visatbilstošākā veidā un vietā,” saka Guntis Ščepaniks.
Toties putniem gan var un vajag palīdzēt, jo lielais vairums putnu barību iegūst dienā un, mainoties dienas garumam, mainās arī putnu diennakts aktivitāte, proti, barības ieguves laiks ir īsāks. “Putnus vislabāk barot ar sēklām, graudiem, var arī ar nesālītu speķīti, ko aiznes uz mežu un piesien pie koka. Svarīgi ievērot, ka barība nedrīkst būt sālīta! Vislabāk barību būtu izvietot speciālā barotavā, lai putni varētu viegli piekļūt barībai un, lai tā neapsnigtu. Tikai jāņem vērā – ja esat uzsākuši putnu barošanu, tā jāturpina regulāri visu ziemu līdz pēdējiem sniegiem.”
