Ziema ir ideāls laiks, lai sagatavotos velosezonai 0
„Gudri trenējoties nav nepieciešams aizvadīt neskaitāmas dienas, stundas garlaicīgos braucienos ārā nelabvēlīgos laikapstākļos, lai nākamā sezona kļūtu par vislabāko braucēja-iesācēja vēsturē. Uzsākot gatavošanos velosezonai janvārī, vispirms būtu jānostiprina gan veselība, gan ķermenis kopumā. Ziema ir ideāls laiks, lai novērstu traumu rašanās risku aktīvajam velobraukšanas periodam. Specifiski vingrinājumi ķermeņa lejasdaļai, viduklim, augšdaļai, kā arī kompleksi vingrinājumi visam augumam, ir nepieciešami, lai jebkura ziemā veiktā fiziskā aktivitāte neradītu traumas un netraucētu sistemātiski veikt treniņprocesu. Iesācēji ļoti sekmīgi, apvienojot svaru zāli ar slēpošanu un došanos uz treku Lietuvā vai treniņiem uz velo trenažiera, var efektīvi sagatavoties velosezonai. Lai to veiktu, nepieciešams plānot un kontrolēt slodzes, miegu un citus faktorus, kuri ietekmē sportistu. Pretējā gadījumā tiks nodarīts pāri veselībai un galarezultāts būs pilnīgi pretējs iecerētajam,” skaidro Latvijas vadošās riteņbraukšanas komandas „Rietumu-Delfin” treneris Toms Flaksis.
Lai nodrošinātu motivējošu treniņprocesu mērķa sasniegšanai, nepieciešams izejas punkts jeb datu kopums, kurš spēs vienmēr atgādināt par to, cik lieli uzlabojumi veselībā, sportiskajā sniegumā sasniegti. Medicīniskā kontrole pie ārsta, asinsaina, slodzes tests būs ikgadēji vai ilgāka laika posma atskaites punkti. Taču, lai procesu sekmīgi virzītu uz priekšu, ir nepieciešams redzēt progresu arī nedēļas laikā. Tikai ikdienā iegūtie dati to nodrošina. Piemēram, sirds ritms, velo braukšanai specifiskie rādītāji, kurus ļoti ātri un ērti var iegūt ar „Garmin” pulsometru un velodatoriem, būs pietiekami jebkuram iesācējam.
„Uzsākot dienu, būtu nepieciešams noteikt ķermeņa masas izmaiņas un miera pulsu. Rīts pēc pamošanās ir ideāls laiks, lai to darītu, jo tas nodrošina nemainīgus apstākļus visiem mērījumiem ilgā laika posmā. Treniņa laikā atkarībā no tā mērķa visbiežāk nepieciešams sekot sirds ritmam, ātrumam, pedalēšanas ritmam un jaudai. Tikai kontrolējot ķermeņa veikto darbu attiecīgajā brīdī, ir iespējams palielināt vai samazināt slodzi un efektīvāk aizvadīt treniņu visā tam atvēlētajā laika posmā,” skaidro T.Flaksis. „Pēc veiktas fiziskas aktivitātes noteikti var sekot līdzi tam, kā un cik ātri atjaunojas pulss līdz miera stāvoklim. Paaugstināts sirds ritms ilgāku laika posmu pēc treniņa, norādīs, ka organisms nav bijis adaptējies šādai slodzei un nepieciešams veikt izmaiņas intensitātē vai apjomā. Savukārt ātra pulsa atgriešanās miera stāvoklī būs trenētības un organisma slodzes panešanas pazīme.”
Pirms peldēt, jāsaprot treniņu mērķis
„Lai uzsāktu nodarboties ar peldēšanu, vispirms jāizvēlas baseins ērti pieejamā vietā, tad jāizvērtē savas peldētprasmes, lai saprastu, vai nepieciešams treneris. Ja ir kaut mazākās šaubas, treneris noteikti palīdzēs uzlabot prasmes. Tāpat jāsaprot, kāds ir peldēšanas treniņu mērķis, piemēram, justies droši ūdeņos, iemācīties skaisti peldēt, uzlabot veselību vai kļūt par olimpisko čempionu. Tikai zinot savu mērķi, tālāk var sagatavot piemērotu treniņu plānu, kas palīdzēs sasniegt iecerēto,” skaidro Latvijas peldēšanas talants brasā Nikolajs Maskaļenko, iesakot peldēšanas treniņos mērīt nopeldēto attālumu, reizi nedēļā kādu noteiktu attālumu, piemēram, 50 metrus peldēt uz laiku, to fiksējot un vērojot progresu.
Arī peldēšanā neiztikt bez treniņu plāna. Peldētājs N.Maskaļenko iesaka, zinot savu mērķi, sagatavot detalizētu plānu, piemēram, tuvākajiem diviem mēnešiem, ietverot plānā visas detaļas, nepieciešamos uzlabojumus peldēšanā, sasniedzamos rezultātus, kas balstīti paša spējās, jo tas viss kopā palīdzēs veiksmīgāk īstenot treniņus gan fiziski, gan psiholoģiski. Turklāt, uzsākot aktīvas treniņu gaitas, nedrīkst aizmirst par pilnvērtīgu miegu un pārtiku, lai ķermenis ir gatavs aktīvam dzīvesveidam, saņemot arī pienācīgu atpūtu, piemēram, brīvdienās.
