Kā ziemā veiksmīgi uzsākt treniņus skriešanā, riteņbraukšanā vai peldēšanā? 0
Izplatītāko Jaunā gada apņemšanos vidū ir sākt dzīvot aktīvāk, pievēršoties sportam ikdienā, bet nereti viss beidzas ar dažiem treniņiem. Lai nodoms pārtaptu īstenībā, Latvijas labākie sportisti sadarbībā ar tehnoloģiju zīmolu „Garmin” dalās praktiskos padomos, kā veiksmīgi uzsākt treniņus skriešanā, riteņbraukšanā vai peldēšanā, jau janvārī, nenodarot pāri savai veselībai.
Skrienot, soļojot, nūjojot, vispirms jānostiprina izturība
Ja Jaunā gada apņemšanās ir sāk skriet, soļot, nūjot, tad noteikti laika apstākļiem, ziemai nevajadzētu būt par šķērsli. Lai dotos laukā ziemas mēnešos jābūt atbilstošam apģērbam. Jāseko līdzi pašsajūtai un nedrīkst treniņa laikā pārsalt. Noteikti tiem, kam trenēšanās ir jaunā apņemšanās, treniņu slodzei jāpalielina pakāpeniski, bet vislabāk, lai treniņi būtu tendēti uz izturības nostiprināšanu – vienmērīgi, zemas intensitātes.
„Mana apģērba novērtēšana laika apstākļiem: izejot laukā, pirms treniņa šķiet, ka ir vēss un gribētos uzvilkt vēl kaut ko virsū, bet tā arī ir īstā sajūta, jo, kad sāksiet skriet, soļot, nūjot, organisms iesils un būs silti. Svarīgi ir arī pārāk daudz nesaģērbties, jo tad treniņa laikā būs pastiprināta svīšana un, piemēram, staipoties pēc treniņa pietiek ar ļoti īsu brīdi, lai organismu sapūstu un cilvēks saaukstētos. Pēc treniņa silta tēja, silta duša un neliela atpūta būs tas, kas nepieciešams, lai atjaunotos. Protams, arī telpās treniņus uzsākt ir daudz labāk nekā palikt mājās pie televizora, bet tad jāizvērtē savas spējas skrienot uz slīdceliņa: nevajadzētu pievērst uzmanību tam, cik daudz vai cik ātri ir noskrējis kāds cits,” pieredzē dalās viena no Latvijas labākajām viegatlētēm Anita Kažemāka, aicinot apņemšanos sākt īstenot jau tajā dienā, kad tā ir ienākusi prātā, neatliekot to uz citu dienu vai pat nedēļu.
Bieži vien cilvēks savu fizisko spēju robežu sajauc ar to, uz ko reāli ir spējīgs, tā pārvērtējot savas spējas. Tad sirds ir tā, kas nemelo. Pulss pateiks visu par fizisko stāvokli: par to cik laba vai slikta ir fiziskā sagatavotība, kāda slodze ir atbilstoša konkrētam cilvēkam, cik labi cilvēks atjaunojas un kāds ir progress treniņos.
„Pirmkārt noteikti jāseko līdzi pulsam, jo sirds ir jūsu motors. Cik labi jūs rūpēsities par savu sirdi, tik labi tā arī strādās. Lai izvērtētu, piemēram, atjaunošanos, pirms katra treniņa var nomērīt pulsu guļus un stāvus. Šādi pierakstot datus mēneša griezumā, redzēsiet, ja pulss ir nemainīgs, tad slodze ir atbilstoša, pat var nedaudz slodzi paaugstināt, bet ja pulss paaugstinās, tad jāpadomā par slodzes samazināšanu. Ja pulss paliek zemāks, tad sirds izturība uzlabojusies, vienmēr ņemot vērā to, kāds ir sākotnējais izejas pulss,” par sirdsdarbības uzraudzīšanas iespējām stāsta A.Kažemāka.
