Kā ziemā silti sasegt rozes: 3 vērtīgus padomus sniedz rožkope 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Nezinu, kā visdrošāk piesegt rozes (stīgotājas). Skujas nav kur dabūt, turklāt vienam krūmam vajag ļoti daudz. Bet segas samirks un plēve izsautēs,” – jautā Zinaīda Talsos.
Patlaban, kad sācies saliņš, ir īstais laiks domāt par rožu piesegšanu. Turklāt pēc sala beidzot ir apstājusies augšana, un lapas sāk nobirt. Zemes virskārtiņa ir mazliet sastingusi.
“Par labāko variantu savā rožu dārzā esam atzinuši biezo, balto ģeotekstilu,” pieredzē dalās rožu dārza “Rozītes Sēmē” saimniece Daila Trubiņa. Šo ģeotekstilu dārzam viņa pasūtījusi speciāli kādā firmā, kas piegādā materiālus arī ceļu būvēšanai, kur to izmano, klājot zem seguma. Materiālu mazākos daudzumos var iegādāties arī būvniecības preču (ne dārzkopības) veikalos. Līdzīgs ģeotekstils ir arī pelēkā krāsā. Šie materiāli ir blīvi un pabiezi, līdzīgi kā voiloks.
Segums gan izmaksā padārgi, taču to var lietot atkārtoti gadiem.
Ja šādu biezo ģeotekstilu nevar dabūt, derēs arī parastā pretsalnu plēve (baltais agrotīkls). Tas ir lēts un viegli pieejams, taču jārēķinās, ka rožu dobē kalpos tikai vienu reizi, jo sapīsies rožu dzinumu ērkšķos. Agrotīklu izvēlas pašu biezāko un klāj divās kārtās.
Sargā no mitruma
Biezais ģeotekstila un divkāršais agrotīkla segums aiztur arī mitrumu, līdz ar to rozes piesegumā atrodas sausumā, neveidojas puve. Tas sevišķi svarīgi, jo Rozītēs rožu krūmi rudenī tiek apgriezti 20–50 cm zemu, taču netiek atlapoti (rozes, kas zied uz jaunajiem dzinumiem). Tās zem seguma ziemo ar visām lapām, un nereti pavasarī, kad atsedz pakojumu, nenobirušās lapas vēl aizvien saglabājušās zaļas.’
Turklāt šogad atlapot bija īpaši grūti, jo lapas ilgi turējās zaļas pie dzinumiem. Protams, piemājas dārzā, kur ir tikai daži stādi, vecās lapas ieteicams aizvākt. Ja vēlas atlapot, labāk lapas nogriezt, nevis raut, jo tā var traumēt snaudošo pumpuru – nākamā gada dzinumu.
Klājums kalpos ilgi
Segumus klāj tieši uz augiem (ja tie apgriezti garāki). Noliektajām stīgotājām rožkope savā dārzā atstāj apakšējo balsta daļu un uz tā klāj segas. Segums veidojas līdzīgi kā telts. Ja šāda balsta nav, dobēm pārliek lecekšu lociņus. Malas stiprina ar kāsīšiem vai akmeņiem.
Svarīgi segumu nenoņemt par agru. Ja uznāk siltāks laiks, var pacelt seguma malas, atvērt galus, bet vēl neņemt nost. Reizēm šis brīdis ir vissvarīgākais – ir spilgta saule, un no pieseguma tumsas nākušie rožu dzinumi var apdegt.
Ne visur jāpako
“Segšana ir laba lieta, taču visiem to nemaz nevajag darīt. Piemēram, Jūrmalas, Pierīgas, Liepājas un citu siltāko reģionu dārzos rozes lieliski ziemo bez pieseguma,” skaidro rožkope.
Stīgotājrozes gan drošības labad pieliec, jo tās ir riska grupa. Tām ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem. Ja tie apsals, ziedu nebūs, cietīs dzinumi, un augi būs uzņēmīgi pret slimībām. Garos dzinumus pieliec brīdī, kad nav sala, jo salā tie kļūst cieti, nepadevīgi, var pat aplūzt. Stīgotājas var pieliekt, taču pat vēl tagad ar segšanu var nesteigties. Jau sagatavotos augus plāno segt, kad sola nopietnāka sala tuvošanos. Taču, ja rozes tiks piesegtas, tas nāks tikai par labu. Arī pašam dārzniekam būs miers no dārza darbiem.
Pāris grādu sals nepiesegtām stīgotājrozēm neskādē.
Atsevišķi augošu rožu krūmu piesegumi izskatās kā sniega kupenas.
