Kaprāns: jāstiprina latviešu valodas pozīcijas tieši valodas lietojuma ziņā 24
Jau tuvākajā laikā par kultūras ministres Daces Melbārdes ārštata padomnieku integrācijas politikas īstenošanas un mediju politikas izstrādes jautājumos sāks strādāt komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns (attēlā).
Viņš plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams ar to, ka pērn iesniegumā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūdza izvērtēt, vai Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika publiskajos izteikumos, attaisnojot padomju režīma veiktās represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, nav kriminālpārkāpuma.
Mārtiņš Kaprāns jau 2011. gadā bija kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos. Toreiz tapa “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam”, un kā to līdzautors viņš vēlāk ir darbojies arī pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomē.
Kādi uzdevumi integrācijā tagad ir uzskatāmi par svarīgākajiem? Kaprāns atbild, ka finansiāli jāatbalsta nevalstisko organizāciju sektors, jāstiprina latviešu valodas pozīcijas tieši valodas lietojuma ziņā, kā arī jāveicina aktivitātes un projekti, kas nostiprina vienojošu izpratni par Latvijas vēstures mezglu punktiem.
Šoruden Austrumeiropas politikas pētījumu centrs iepazīstināja ar pētījumu “Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors”, un to autoru vidū ir arī M. Kaprāns. Viens no viņa secinājumiem bija, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi ir kultivējuši opozicionāru diasporiskuma apziņu Latvijas krievvalodīgajos iedzīvotājos. Vaicāju, vai viņš redz, kā dot pretsparu šīm ietekmēm. Mārtiņš atbild, ka ir ļoti daudz rietumniecisku domnīcu, kurās spriež par stratēģijām, kā pasargāt demokrātisku valstu informatīvo telpu. Viņš, izmantojot Vizmas Belševicas dzejas tēlus, salīdzina, ka demokrātiskas valsts informatīvā telpa konfrontācijā ar neoautoritāru valsti ir kā zieds pret cirvi, un jāmeklē praktiski risinājumi, lai nepieļautu, ka cirvis uzvar ziedu. Viens no tādiem risinājumiem esot Latvijas sabiedriskajā televīzijā stiprināt raidījumus krievu valodā.
Izstrādāt priekšlikumus, konsultēt ministri, vadīt darba grupas – tie ir ārštata padomnieka darba pienākumi, kurš ir gan ministrijā atalgots darbinieks, taču saņem mazāku atlīdzību nekā štata padomnieki. Taču šīs divas jomas – sabiedrības integrācijas politika un mediju politikas izstrāde – prasa ļoti nopietnus pūliņus, tāpēc ieminos, cik sekmīgi šo amatu iespējams apvienot ar darbu citur. Mārtiņš uzsver, ka viņam ir svarīgi turpināt akadēmisko pētnieka darbu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Pašreiz tajā norit liels projekts “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”. Tā mērķis ir iegūt daudzpusīgu informāciju gan par pēdējos gadu desmitos emigrējušajiem cilvēkiem, gan par latviešu diasporu kopumā.
Novembrī Mārtiņš Kaprāns bija viens no Latvijas Radio raidījuma cikla “Ideju teniss” līdzveidotājiem un, stāstot par to portālam “Delfi”, uzsvēra, ka “par lielāko izaicinājumu ceļā uz simtgadi uzskatu grūtības Latvijas sabiedrībā nostiprināt pārliecību, ka strupceļu radošā doma “es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti” pieder pagātnei un ka šodien cilvēki grib un ir gatavi cienīt Latvijas valstiskumu kā pašvērtību”.
Vizītkarte
Mārtiņš Kaprāns
* Dzimis 1980. gada 19. decembrī
* 1999. gadā absolvējis Jelgavas 2. ģimnāziju
* 1999. – 2001. g. studējis LLU Humanitārajā institūtā sabiedrības un organizāciju pārvaldes socioloģiju
* 2001. – 2006. g. studējis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļā un ieguvis sociālo zinātņu bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē
* 2006. – 2010. g. LU SZF studējis komunikācijas zinātnes doktora programmā
* 2007. g. studējis Roskildes Universitātes doktorantūras programmā “Komunikācija, žurnālistika un mediji”
* 2012. gadā ieguvis doktora grādu komunikācijas zinātnē
* 2010. – 2012. g. bijis valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” apakšprojekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” pētnieks
* 2012. – 2013. g. LU pētnieciskā projekta “Latvijas sociālās atmiņas monitorings” vadītājs
* 2011. – 2014. g. Eiropas zinātnes pilsētu projekta “PLACES” koordinators Latvijā
* 2013. – 2014. g. Tartu Universitātes Pārvaldības un politikas institūta pētnieks
* 2013. – 2014. g. projekta “Latvijas vēstures politika: analīze un rekomendācijas” vadītājs
* 2014. g. Austrumeiropas Politikas pētniecības centra pētniecības projekta “Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu” un projekta “Krievijas publiskā diplomātija Latvijā” pētnieks; projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” pētnieks
* no 2013. gada – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks
