Evolūcija medicīnā. Vai tiešām nākotnē slimnīcās būs arī juristi? 22
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) kopā ar Veselības inspekcijas vadītāju Anitu Slokenbergu, kā arī speciāli izveidotas darba grupas eksperti, Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecāko lektori Santu Slokenbergu, kura ir inspekcijas vadītājas meita, un vēl citiem medicīnas ekspertiem nolēmuši, ka visā nozarē ir nepieciešama evolūcija.
Proti, viņi vēlas ieviest jaunu tiesisku kultūru pret pacientiem ārstniecības iestādēs, tāpēc uzrakstījuši priekšlikumus, kā tas būtu darāms.
Viņu skatījumā, viens no galvenajiem tiesiskās kultūras nodrošinātājiem būtu ārstniecības atbalsta institūts jeb pacientu tiesību aizsardzības speciālists, vislabāk jurists, katrā slimnīcā, kuram algu maksātu neviens cits kā slimnīcas vadība.
Nenoliedzami, pacientu tiesības ir svarīga sabiedrības sastāvdaļa, bet nav saprotams, kā tās spēs nodrošināt pacientu tiesību aizstāvis, kurš, būdams atkarīgs no slimnīcas vadības, palīdzēs pacientam uzrakstīt sūdzību par slimnīcas mediķiem, kuru pēc tam pati slimnīcas valde mēģinās atspēkot.
Šādu procesu mēdz dēvēt par aktīvu darbības imitāciju, kura intensitāte parasti pieaug pirmsvēlēšanu laikā.
Šī gada sākumā pacientu tiesību uzlabošanas jautājumam pievērsās tiesībsargs Juris Jansons, uzsverot, ka ir nepieciešams neatkarīgs pacientu tiesību aizsardzības mehānisms, kas darbotos paralēli Veselības inspekcijai un būtu vērsts uz apmācību un sadarbību (piemēram, sabiedrības izglītošanu par pacientu tiesībām), kā arī vērsts uz cilvēcisku un atvērtu komunikāciju ar pacientu (uzklausīšana, palīdzība saprast tiesības, empātija, skaidrošana).
“Ir jāizvairās no jautājumu politizēšanas un jāfokusējas uz reālām veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju vajadzībām,” norādījis tiesībsargs.
Ja pacients ir neapmierināts ar mediķu darbu, viņš raksta sūdzību vai nu slimnīcas virsārstam, valdei, vai Veselības inspekcijai, kura parasti šo sūdzību pārsūta atpakaļ slimnīcas vadībai ar piebildi izanalizēt un sniegt atbildi.
Pacientu ombuda gadījumā, kas būtu neatkarīga valsts iestāde vai nevalstiska organizācija, izpaliktu šāds birokrātisks riņķa dancis.
Ja mēs runājam par pacientu tiesību evolūciju, tad pirmais solis, ko vajadzētu spert šajā virzienā, būtu ne tikai neatkarīgs ombuds, bet arī no veselības ministra neatkarīga inspekcijas vadība. Atgādināšu, ka inspekcijas vadītāju amatā ieceļ ministrs.
Ārvalstu eksperti (Eiropas Veselības aprūpes pakalpojumu un sociālās aprūpes uzraudzības organizāciju ekspertu grupa), kas pētījuši veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības jautājumus Latvijā un 2018. gada oktobrī uzrakstījuši ziņojumu, cita starpā ir norādījuši, ka Veselības inspekcijai ir jādarbojas kā neatkarīgai iestādei ar pietiekami kvalificētiem ekspertiem, kas pārzina visu aktuālo klīnisko praksi un tehnoloģijas.
Ziņojumā var izlasīt, ka Latvijā daudzu aptaujāto (pacientu, amatpersonu u. c.) uzskats ir tāds, ka inspekcija darbojas pēc politiskajiem norādījumiem, nevis neatkarīgi un pārredzami. Eksperti secinājuši, ka inspekcijas rīcībā nav formālu instrumentu, lai nodrošinātu neatkarību no politiskās vadības un ietekmes.
Lai inspekciju varētu uzskatīt par neatkarīgu valsts organizāciju, būtu maināms tās juridiskais statuss, tieši pakļaujot to Ministru kabinetam ar neatkarīgu priekšsēdētāju, kas iecelts, piemēram, uz noteiktu laiku.
Ja Veselības ministrija un darba grupa, kura tika izveidota, lai izstrādātu priekšlikumus jaunas tiesiskās kultūras īstenošanai pacientu tiesību ievērošanā, būtu nākusi klajā ar neatkarīgas inspekcijas un pacientu ombuda ideju, tad patiešām varētu uzskatīt, ka notiek reāla evolūcija veselības aprūpes nozarē. Bet, kamēr tas nav noticis, tikmēr šī aktīvā darbības imitācija atgādina ziedošu koku, kurš gan zied, bet augļus nekad nenesīs.
