Putniņu vajag noķert 30
– Kad pie manis pienāca deputāte Stepaņenko un jautāja, vai Izglītības komisijā atbalstīšu viņas ierosinājumu iekļaut jēdzienu “tikumība” Izglītības likumā, piekritu, ar to saprotot visplašāko morāles amplitūdu. Arī lielveikala “Maxima” traģēdija izgaismoja dziļu un visaptverošu morālo jeb tikumības krīzi. Un vismazāk es par to domāju tā, kā to saprot mani oponenti: kājstarpes līmenī. Arī par Satversmes ievadu – preambulu – kāda cīņa izvērsās! Brīžiem pārņem izjūta, ka visu, kas ir vērtība, labs, svēts un krietns, vajag kaut kādā veidā sacūkot un apgānīt.
– Un tu turpini rakstīt.
– Dievs ir mans liecinieks, ka nerakstu sev. Rakstu, lai cilvēkiem ir pie kā pieturēties. Ja pēc šādām publikācijām man nāk klāt, uzsit pa plecu un čukstus saka – labi uzrakstīji, tad es nesaprotu, vai atkal ir pienācis laiks, kad cilvēki baidās runāt skaļi.
Es zinu veco patiesību, ka labāk darīt kaut ko dzīvi apliecinošu, saprotu arī to, ka cilvēkiem vajag kādu vertikāli. Atšķirībā no tā laika, kad mums bija Vācietis, Ziedonis, Belševica, Peters – daudzus vēl varētu nosaukt, vai tagad mums ir tādas vertikāles? Nu, varbūt dažas.
– Vari kādu nosaukt?
– Cilvēks ar savu stāju un vērtību sistēmu ir Alvis Hermanis – brīžiem es viņam piekrītu, brīžiem – ne, bet viņš ir.
– Tikumības jautājumā jau balsoja arī tādi zaķi, spolīši, kuriem pašiem nepavisam nav tikumīgi atrasties Saeimā, par pretlatvisko “Saskaņu” vispār nerunājot.
– Tas ir kā tajā dziesmiņā – rallā rī, rallā rā, vai viņš tālāk nedrīkst? Drīkst! Kad kāds atkal ir pacēlis to netikumības latiņu uz augšu, tad mēs lēnām pie tā pierodam. Vienreiz, otrreiz, trešoreiz… Vēlējam parlamentu pēc parlamenta, kurā ir arī cilvēki ar ļoti apšaubāmu reputāciju. Tas parāda valdošo vērtību sistēmu.
– Līdzīgi kā ar tikumību, arī par bēgļiem dominē pareizais, politkorektais viedoklis, kas, kā man šķiet, nāk no Briseles. Tas viss stipri ož pēc bijušā propagandas laika – daudzi sāk justies nebrīvi, ka par savu nostāju var dabūt bārienu.
– Bija mums tādi laiki, kad ar oficiālo viedokli tika skalotas smadzenes. Un tagad tas pats – cik labiem, tolerantiem, iejūtīgiem un pretimnākošiem mums jābūt. Es, protams, atbalstu toleranci un iejūtību, bet, ja man jānostājas uz robežas, kas apdraud manas tautas tālāku būt vai nebūt, negribu būt tik toleranta.
