Kā ēzelīši Žaks Paganels un Mersedesa “Briežos” satikās. Saimnieces stāsts 3
– No mūsu dzīvnieku dārza daudzajiem iemītniekiem visvismīļākais man ir ēzelītis Žaks Paganels, – atzīst piemājas zoo “Brieži” saimniece Signe Utāne. Drīz būs gads, kopš Žakam Paganelam, mājas ēzeļa un Katalonijas ēzeļa krustojumam, aplokā pievienojusies mājas ēzeļu meitene Mersedesa.
Katram no viņiem ir savs stāsts. Žakam Paganelam tas ir laimīgs. Pasaulē mazais Žaks nāca zoodārzā “Zemgales poniji” Ozolnieku novadā. Jau no mazotnes dzīvnieku pieradināja pie gādīgām un mīļām cilvēku rokām, tāpēc arī pieaudzis tas uzticas cilvēkiem un ir ļoti dzīvespriecīgs. Arī mūsu, svešu cilvēku, klātbūtne šobrīd jau gandrīz trīs gadus veco Paganelu nebiedē. Izlaists no aploka, viņš līksmi apskrien līkumu un, metot dupsi uz augšu, demonstrē, cik veikls un apmierināts ar dzīvi ir. Mersedesa tikmēr turas gabaliņu nostāk. Atšķirībā no Žaka Paganela viņa, kontaktējoties ar svešiem ļaudīm ir atturīgāka, atplaukst vien saimnieces Signes klātbūtnē, kad abas palikušas divatā.
Kas īsti notika ēzeļu meitenes bērnībā, tagadējai saimniecei nav īsti zināms, par to var nojaust vien pēc Mersedesas skumjajām acīm. Par viņas esamību Signe uzzināja aptuveni pirms diviem gadiem no LNT raidījuma “Degpunktā”, kurā rādīja un stāstīja pa to, ka kādā saimniecībā atsavināti vairāki zirgi un ēzelītis. Izbadējušies un novārguši dzīvnieki nonāca dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” patvērumā. Vērojot televīzijas sižetu, Signe pie sevis nodomāja, ka ēzeļu meitenei varētu dot mājas. Taču visu nākamo dienu viņa cītīgi zvanīja uz biedrību “Ķepu ķepā”, bet – nekā! Telefons nepārtraukti rādīja aizņemtu signālu, tāpēc Signe nolēma, ka laikam ļaužu, kas vēlas ņemt savā aprūpē ēzelīti, ir gana daudz, un pārstāja zvanīt. Bet pagāja nepilns gads un kādu dienu Signe nejauši uzzināja, ka Mersedesa joprojām mīt patversmē un gaida savu īsto saimnieku. “Briežu” saimniece tūdaļ pieteicās ēzeļu meiteni apciemot un kopā ar bērniem pie viņas viesojoties, to ļoti, ļoti iemīļoja. Neņemot vērā, ka pēc Mersedesas patiešām tīkoja diezgan daudzi, ēzeļu meiteni, par lielu prieku zoo dārza īpašniekiem, piešķīra tieši “Briežiem”. Signe smaidot teic – visticamāk, visu izšķīra Žaks Paganels. Dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāvji labi saprata, ka vislabākā dzīve Mersedesai būs tur, kur ir vēl viens ēzelis. Tā 2014. gada februāra sākumā Mersedesa ieradās savās jaunajās mājās Stopiņu novadā. Un jau 12. februārī (nevis 14. februārī) Žaks Paganels un Mersedesa nosvinēja savu Valentīna dienu, smaidot stāsta Briežu saimniece. Nu ir pamatotas cerības, ka Mersedesa gaida mazulīti, bet vēl jāapbruņojas ar pacietību, jo grūsnība ēzeļiem ilgst 12 līdz 13 mēnešus. Nākamā gada februārī vai vēlākais martā mazajam ēzelēnam vajadzētu ierasties šajā saulē.
Ēzeļi ir siltummīļi. Novembra pirmajā pusē, kamēr laiks vēl pieturējās silts, tie vēl dzīvojās pa āru, bet, tiklīdz gaisa temperatūra noslīdēs zem mīnus pieciem grādiem, abiem dzīvniekiem būs jāpārceļas uz siltāku vietu – kūtiņu. Vien pa dienu tos izlaidīs izskrieties un izkustināt kājas.
Ēzeļu ēdienkarte ir pieticīga – zāle, siens, burkāni un kāds ābols. Izrādās, ēzeļiem nedrīkst dot baltmaizi, auzas, kviešus, miežus, citu labību un tās izstrādājumus. Nepareiza, pārāk sātīga barība un nemākulīga nagu kopšana šiem dzīvniekiem var izraisīt smagu slimību – nagu karsoni. Mersedesa aizvien cīnās ar šo kaiti, bet, pateicoties rūpīgai ārstēšanai, izskatās, ka drīz to būs izdevies pievārēt.
Ar ko tieši Žaks Paganels iekarojis “Briežu” saimnieces sirdi? Pirmkārt, ar piemīlīgumu. Viņš pats nāk klāt, izrāda mīlestību un vēlas, lai to čubina un bužina. Kad Signe agrā rīta stundā iznāk no mājas, lai uzsāktu ikdienas darbus, Žaks Paganels viņu sveicina ar tik skaļu ēzeļa bļāvienu, ka to, izrādās, dzird pat kaimiņi vismaz trīs kilometru attālumā. Ar šo skaļo bļāvienu ēzeļu puika savu audžumammu Signi ne reizi vien jau ir pamodinājis arī nakts melnumā, kad abi zoodārzā mītošie poniji izlauzušies no aploka. Un arī tad, ja Signe aizrāvusies ar mājas darbiem, bet pie sētas piestājuši zoodārza apmeklētāji, Žaks Paganels ir pirmais, kas par to nekavējoties ziņo. Signe atspēko uzskatu, ka ēzeļi ir spītīgi. Noteikti ne! Tie ir apdomīgi, prātīgi. Pirms cilvēks ēzelim liek kaut ko darīt un kaut kur doties, dzīvnieks brīdi apdomā, vai vajag turp doties un vai tur būs droši. Ar ēzeļiem pilnīgi noteikti visu var sarunāt, uzsver Signe, tikai šie dzīvnieki tiešām jāmīl.
Mājas ēzeļi:
* zirgu ģints pārstāvji
* cēlušies no Āfrikas savvaļas ēzeļiem
* pieradināti 3 tūkstošus gadu p. m. ē.
* dzimtene – Ziemeļāfrikas paugurainie tuksneši
* var veikt lielus attālumus, nesot smagas nastas
* patērē maz pārtikas un ūdens
* grūsnība – 12 līdz 13 mēneši
* dzīves ilgums – līdz 50 gadiem
