Kā vislabāk sakopt puķu dobes kapos 0
Pavasarī sakopjam ne tikai puķu dobes un dārzu, bet arī savu tuvinieku kapa kopiņas. Kā to paveikt vislabāk?
– Mūsdienās ir aktuāli izcelt nevis atsevišķu kapa kopiņu, bet veidot vienotu dzimtas vai ģimenes piemiņas vietu. To var norobežot ar apmalītēm, kas ne tikai iezīmē robežu, bet arī atvieglo kapa vietas sakopšanu. Apmalīti gan materiāla, gan krāsas ziņā vēlams saskaņot ar kapa pieminekli.
Jau senos laikos latvieši aizsaulē aizgājušo piederīgo kapa kopiņas rotāja ar lauk-akmeņiem, un šī tendence latviešu kapu kultūrā ir aizvien. Dažkārt tuvinieki kā piemiņas zīmi pie kapa kopiņas novieto akmeni, kas nācis no mirušā cilvēka vai viņa dzimtas mājām. Kapa vietas atzīmēšanai var izmantot arī vienkāršu kapa plāksnīti, ne vienmēr piemineklim ir jābūt lielam un masīvam. Tā pildīs savu galveno funkciju – kalpos kā piemiņas zīme un gadu desmitiem ilgi norādīs vietu, kur apbedīts cilvēks. Mākslīgie materiāli kapos neizskatās tik skaisti un gaumīgi kā dabiskie.
Stādīšanai kapos ieteicams izvēlēties augsnes, gaismas un mitruma ziņā mazprasīgus augus. Turklāt – labāk nevis viengadīgus, bet daudzgadīgus. Tad kapu uzturēšana prasīs mazāk rūpju un laika.
Kapu augiem vienmēr aktuāla ir nokarenā sēru forma. Tā piemīt vītoliem, bērziem, lapeglēm, pūpolkokiem. Ja vēlaties, lai kapa vieta izskatās skaista un harmoniska, ieteicams izvēlēties ar pieminekli saskaņotas formas augus – apaļus, konusveida vai cilindriskus. Tā, piemēram, ja piemineklim ir apaļa forma, apstādījumiem var izmantot kadiķus, tūjas.
Viens no būtiskākajiem kritērijiem, kas jāņem vērā, ierīkojot aizsaulē aizgājušo tuvinieku piemiņas vietu, ir tas, cik bieži varēsiet ierasties sakopt kapus un aprūpēt sastādītos augus. Jo retāk kapos viesosieties, jo rūpīgāk jāizvēlas materiāli un augi. Ja kapa vietas pamatni noklāsiet ar irdenu materiālu – oļiem, granti vai smiltīm, būs nepieciešama rūpīgāka kopšana. Jo cietāks segums (blietēta grants, akmens vai betona bruģis vai plāksnes), jo vieglāk un ērtāk kapa vietu sakopt.
Jāņem arī vērā, vai kapa kopiņas ieskauj lapu vai skuju koki, cik lielu ēnojumu tie rada, cik lapu un skuju nobirst. Bērzs un citi lielie koki ar savām saknēm uzsūc ļoti daudz mitruma no augsnes, – stāsta SIA “Mani dārzi” ainavu arhitekte Loreta Erele.
Latvieši kapus lielākoties ierīko ar kokiem bagātās vietās, kur saules stari bieži neiespīd. Kādus augus te labāk stādīt? Loreta Erele teic, ka ēnainām vietām piemērotas ir kapmirtes un kumeļpēda. Tās ir izturīgas un dekoratīvas, turklāt zaļo lapojumu saglabā arī ziemā. Saules maz apspīdētas kapa kopiņas var rotāt arī ar ložņu cekuliņu, valdšteinijām, tiarellām u. c. augiem. Savukārt atklātajās vietās, kur saule vasarā karsē stipri, ieteicams stādīt sausumizturīgus, mazprasīgus augus, piemēram, auzenes, klājeniskos kadiķus, saulrieteņus, mārsilu, akmeņlauzītes. Izvēloties augus, noteikti jāņem vērā to mitruma prasības. Taču pat tad, ja stādāt tādus augus, kam daudz mitruma nevajag, pirmajā mēnesī pēc iestādīšanas tie jālaista regulāri. Lai būtu labvēlīgāki augšanas apstākļi, augus ieteicams mulčēt.
