Kā vīrusi degunā, tā iesnas klāt? Veseļojies gudri! 0
Rudens nepastāvīgie laika apstākļi ir labvēlīgi augšējo elpceļu vīrusiem, kuri klejo apkārt, ierosinot iesnas, sāpes un kasīšanās sajūtu kaklā, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru.
LOR klīnikas otorinolaringoloģe profesore Ligija Ķīse apstiprina, ka rudenī un pavasarī ar iesnām slimo daudz biežāk, jo krasās gaisa temperatūras maiņas ietekmē sašaurinās asinsvadi, pasliktinās audu barošana, tādēļ organisms kļūst jutīgāks pret vīrusu infekcijām.
Lai gan deguna gļotādā ir īpašas vielas, kas spēj nonāvēt vīrusus, iesilstot centrālapkures radiatoriem, gaiss telpās, it īpaši, ja tajās darbojas datori un citas biroja iekārtas, kļūst sausāks, gļotāda izžūst un tās aizsargslānis kļūst plānāks.
Parasti deguna gļotādas gļotu slānis regulāri nomainās, tādēļ mikrobi, kas mīt augšējos elpceļos, vīrusi nonāk kuņģī, kur tos saēd skābe, turpretī pie izžuvušas gļotādas tie pielīp un vairojas. Tādēļ, lai neslimotu ar iesnām, jāpievērš uzmanība apkārtējai videi, regulāri jāvēdina telpas, jārūpējas par gaisa mitrināšanu, vairāk jāuzturas svaigā gaisā.
Profilaktiski ieteicams lietot gļotādu mitrinošus aerosolus ar jūras sāli.
Ja deguns neelpo, kā nākas, plaušās nonāk neattīrīts, nesasildīts gaiss, pasliktinās galvas smadzeņu asinsrite, izraisot miegainību un nogurumu, bet sirds spiesta strādāt ar lielāku jaudu, lai apgādātu smadzeņu audus ar skābekli.
Profilaksei noder arī tautas līdzekļi, piemēram, tvaika inhalācijas, kas veicina asinsriti mazajos asinsvados. Svarīgi arī ļoti daudz dzert, lai mitrinātu gļotādas.
Elpošanu caur degunu uzlabo arī kāju karsēšana un citas siltuma procedūras. Ārste teic, ka augšējo elpceļu vīrusu infekcijām ir vairākas stadijas. Septiņās dienās parasti pāriet tikai izteikti slimības simptomi, piemēram, iesnas, bet pilnīga atveseļošanās ilgst apmēram trīs nedēļas.
Tas, ka izdalījumi no deguna kļūst biezi, liecina par iesnu beigu stadiju, kurā noārdās deguna gļotādas iekaisušais virsējais slānis, kam pievienojas bojā gājušie mikrobi un leikocīti.
Lielākā daļa deguna pilienu, lietoti mērķtiecīgi un īsu laiku, ir nekaitīgi un ātri atbrīvo no iesnām.
Tie bieži vien palīdz novērst iesnu komplikācijas – deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisumu, jo infekcija parasti tur nokļūst tad, ja bieži jāšņauc deguns. “Problēmas rodas no deguna pilienu nekontrolētas lietošanas.
Daudzus medikamentus var lietot ļoti ilgu laiku, taču tie jālieto pareizi – noteiktā koncentrācijā un noteiktās devās, kā ieteicis ārsts. Bieži vien šo pilienu koncentrācija ir pārāk liela, tādēļ pieaugušajiem iesaku tos lietot bērniem domātā koncentrācijā,” norāda Ligija Ķīse, piebilstot, ka vajadzētu izvairīties lietot pretiesnu zāles, kas sašaurina deguna asinsvadus.
Klīnikas “Headline” otorinolaringologs Kaspars Peksis iesaka lietot zāles, kas mazina tūsku, kā arī aerosolus, kas paredzēti alerģisko iesnu ārstēšanai. Viņš uzsver, ka iesnas ir ne tikai deguna, bet arī tā blakusdobumu slimība, kas savā starpā ir savienoti ar šauru eju, kas tūskas iespaidā var pilnīgi aizvērties. Dažiem cilvēkiem tā ir šaura kopš dzimšanas vai arī neizārstēta iekaisuma dēļ.
Tādā gadījumā savairojušies vīrusi un citi mikroorganismi netiek izvadīti laukā, bet kopā ar gļotādas izdalījumiem krājas blakus dobumos, ar laiku izraisot iekaisumu, bet vēlāk arī strutu veidošanos.
Simptomi, kas var liecināt par akūtu rinosinusītu, ko tautā mēdz dēvēt par haimorītu: spiediena, sāpju sajūta vaigā, pierē, acu apvidū, noliecot vai pakratot galvu (bieži vien šī sajūta ir tikai vienā galvas pusē), iesnas, kas nepāriet un nemazinās divu nedēļu laikā.
Ko vēl var darīt, lai neiedzīvotos blakusdobumu iekaisumā? Kaspars Peksis iesaka skalot degunu ar mazas koncentrācijas sāls šķidrumu. To gatavo, 200 ml glāzē ūdens iejaucot tējkaroti sāls.
