Kā “vienkārši štāba virsseržants ar fotokameru” iemūžinājis simtiem vēsturisku mirkļu no leģionāru frontes sadzīves 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Kara muzejs kā dāvinājumu no “Daugavas vanagu” Centrālās valdes saņēmis Latviešu leģiona virsseržanta un fotogrāfa Nikolaja Uldriķa (1910–1971) unikālo fotonegatīvu kolekciju – ap 850 vienību, kur iemūžinātas leģionāru frontes un sadzīves ainas, kā arī citi sižeti.
Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Jānis Tomaševskis informēja, ka Nikolaja Uldriķa fotonegatīvi Kara muzejā glabājas kopš 2004. gada, kad muzejā nonāca trimdas latviešu organizācijas “Daugavas vanagi” izveidotais Latviešu leģiona arhīvs.
Vienošanās paredzēja, ka muzejs var fotokolekciju izmantot, taču nebija tās saimnieks. Tagad kolekcijas statuss nokārtots juridiski. “Tā bija mūsu iniciatīva, jo padomāju – cik ilgi tie fotonegatīvi tur stāvēs? Sazinājāmies ar “Daugavas vanagu” Centrālo valdi un tā mūsu priekšlikumu – oficiāli ņemt negatīvus krājumā – akceptēja. Tagad mūsu rīcībā ir patiešām liela bagātība,” skaidro Tomaševskis.
Tas nozīmē, ka pēc fotonegatīvu aprakstīšanas muzejs un tāpat katrs pētnieks vai interesents, kas muzejā vērsīsies (protams, pēc pandēmijas beigām), varēs šīs fotogrāfijas izmantot līdzīgi jebkuriem citiem Kara muzeja rīcībā esošajiem foto. “Mums šīs fotogrāfijas ir ieskenētas, tāpēc tur ir ļoti daudz detaļu, ko varētu pētīt.”
Muzeja pārstāvis stāsta, ka daļa no Uldriķa bildēm jau iepriekšējos gadu desmitos attīstītas un izmantotas dažādās leģiona tematikai veltītās grāmatās, īpaši trimdā izdotajās. Ne vienmēr pie fotogrāfijām bijusi atzīme par autoru. Tāpat ne vienmēr bijis zināms, ka tas ir Uldriķis. Daļa fotogrāfiju nav iepriekš nekad publicētas.
Nikolajs Uldriķis nebija oficiāls kara ziņotājs vai frontes fotogrāfs. Viņš bija “vienkārši štāba virsseržants ar fotokameru”, kas frontē atradās teju nepārtraukti un fiksēja arī to, kas oficiālo kara korespondentu uzmanības lokā nenonāca.
Uldriķa fotokamera kopš 1942. gada rudens tvēra brīžus no leģiona priekšteča – Latviešu kārtības dienesta (policijas bataljonu) – gaitām, leģiona formēšanu, darbību un kaujas Krievijā, Latvijā un Vācijā Otrā pasaules kara laikā.
Fotoliecībās redzama kārtības dienesta štāba darbība un personāls, atsevišķi bataljoni Ļeņingradas frontē, organizācijas “Tautas palīdzība” dāvanu nogādāšana latviešu karavīriem frontē.
Lielākā kolekcijas daļa attiecas uz leģiona vēsturi no formēšanas 1943. gada februārī līdz kaujām Veļikajas upes pozīcijās 1944. gada pavasarī, kad fotogrāfu ievainoja. Redzami gan leģiona dibināšanas un 15. divīzijas formēšanas notikumi Latvijā, gan karavīru došanās uz Austrumu fronti un kaujas pret sarkano armiju.
Kara muzeja speciālists Tomaševskis kā īpaši vērtīgas liecības izceļ leģiona 2. brigādes (no 1944. gada – 19. divīzijas) darbību Volhovas frontes sektorā Krievijā 1943. gada vasarā un rudenī. Šajās fotogrāfijās redzama karavīru sadzīve, atrašanās pozīcijās, apbalvošana, “sprunguļceļu” būve purvos, kritušo apbedīšana, atpūtas brīži, sagūstīti vai pārbēguši sarkanarmieši, atkāpšanās un citi notikumi.
Pēc ievainošanas Uldriķa fotosižetos parādās Latviešu leģiona slimnīcas darbība Latvijā un Vācijā, latviešu frontes teātris, Rīgas un citu pilsētu skati, militārpersonas un civilpersonas darbā un sadzīvē, kā arī citas vācu okupācijas laika sadzīves ainas.
Informācija par pašu fotogrāfu ir ļoti skopa. Nikolajs Uldriķis dzimis 1910. gadā Cēsīs, beidzis Cēsu pamatskolu, 30. gados bijis pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs. Izgājis obligāto militāro dienestu Latvijas armijā, pēc tam dienējis virsdienestā kā armijas štāba rakstvedis kaprāļa dienesta pakāpē.
1941. gada jūlijā kļuvis par Rīgas pašaizsardzības dienesta (vēlāk – kārtības dienesta) štāba rakstvedi. 1942. gada oktobrī iecelts par kārtības dienesta sakaru virsnieku pie kārtības policijas komandiera Latvijā štāba.
1943. gada aprīlī mobilizēts Latviešu leģionā, iecelts par 2. brigādes 1. kājnieku pulka štāba virsseržantu. 1944. gada pavasarī ievainots; pēc izārstēšanās iesaistīts Latviešu leģiona slimnīcas darbā Latvijā un Vācijā.
Pēc Vācijas kapitulācijas dzīvojis ASV okupācijas zonā Vācijā, dienējis ASV armijas militārā darba dienestā. Miris 1971. gadā, apbedīts Etlingenē Rietumvācijā.
