Kā izaudzēt izcilu ražu dārzā nepārpūloties: dārzniece atklāj savu pieredzi 10
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vai iespējams dārzs, kurā var saimniekot, nepārpūloties ar ravēšanu un laistīšanu?” – jautā Astra Dobelē.
“Šāgada pieredze mūsu dārzā liecina, ka pat ekstrēmi karstā vasarā dārzs var nebūt nebeidzamu moku avots. Taču vispirms jāmaina priekšstats par tradicionālo pareizo saimniekošanu,” pieredzē dalās Dāru saimniece Anete Džeriņa no Priekules.
Agrāk ģimene dzīvojusi Liepājā, bet tagad pārcēlusies, lai varētu būt kopā ar savu dārzu. Anete secina, ka pilsētnieki un iesācēji ir elastīgāki labākā saimniekošanas modeļa meklējumos, bet lauciniekiem ar stāžu grūti atteikties no tradīcijām, no senču metodēm. Daudzi tradicionālās dārzkopības piekritēji izturas skeptiski, smejas par neparastajām izdarībām dārzā. Taču tas mainās, redzot rezultātu.
Meklē padomu
Kad ģimene sākusi saimniekot laukos, vispirms iekārtots dārziņš ar taisnām vagām, cītīgi cīnījušies ar nezālēm, kaitēkļiem u.c. Anetei šāds dārzs sākumā šķitis sapnis un ideāls, jo bija redzēti tikai tādi paraugi. Taču darbs prasījis pārāk daudz laika un enerģijas. Atteikties no pašu audzētas pārtikas un jaukā procesa ģimene gan nav gribējusi. Sākuši apklaušināties, kā saimnieko citi. Meklēta literatūra un domubiedri. Iedvesmu devusi Vladimira Megre grāmata par Anastasiju un iepazīšanās ar permakultūras metožu lietotājiem Latvijā.
Mainot saimniekošanas metodi, ieteicams iepazīt citu audzētāju pieredzi (praksē, grāmatās un internetā).
Atrod stilu
Anete uzskata, ka viens padoms nederēs visiem. Katra situācija ir citāda, jo ir atšķirīgs augsnes saturs un dārza vēsture. Sākumā Dāru dārzā viens no galvenajiem principiem bijis – visu mulčēt. To arī citiem iesaka nekavējoties darīt. Negaidīt rudeni vai pavasari, bet tūliņ ķerties klāt augsnes apsegšanai. Kaila augsne ir tumšā krāsā, un saules stari to nežēlīgi dedzina. Anete sākusi mulčēt pamazām un atklājusi, ka tiešām ir tā, kā apgalvots permakultūras teorijā, – augsne zem mulčas kārtas ir mitra, irdena, bagāta ar dažādām sīkbūtnēm (paceļot salmus, redz sliekas, kukainīšus u.c.). Turklāt gandrīz nemaz nav nezāļu.
Mulčēšanai Anete iesaka materiālus, kas visvieglāk pieejami, nevis atlikt šo darbu tāpēc, ka tuvumā nav, piemēram, salmu.
Labi der nopļautā pļavas vai mauriņa zāle, siens, lapas, mizu mulča, pat kartons u.c.
Mulčē visu
Savā dārzā saimnieki izklājuši divus gadus vecus, uz lauka stāvējušus salmus. Pirmais gads pērn bijis eksperimentāls. Taču jau tad kļuvis skaidrs, ka metode darbojas. Šogad mulča klāta ar pilnu jaudu. Visa ģimene cītīgi strādājusi, un salmi izklāti 10 centimetru biezā slānī vietās, kur stādīs augus. Šis slānis drīz vien sakrities, turklāt cauri spraukušās nezāles. Tāpēc klājums kļuvis biezāks vēl par 10 centimetriem. Papildināt turpina arī tagad gan ar salmiem, gan vecu sienu, gan nopļauto mauriņa zāli.
Salmos šogad stādīti arī kartupeļi (ierušina kartupeli salmos, noliekot uz augsnes). Katram tupenim blakus likta cūku pupa. Abi aug lieliski, un apakšā arī kartupeļu raža gaidāma laba. Turklāt brīnumainā kārtā stādījumā nav Kolorādo vaboļu. Dārza saimniece spriež, ka kaitēkles varbūt netiek cauri salmu kārtai.
Laista maz
Viens no lielākajiem permakultūras metožu lietošanas ieguvumiem – augsnē ilgi saglabājas mitrums. Pat šogad svelmē prasīgākie dārza augi laistīti tikai reizi nedēļā. Parastajās vasarās var iztikt pavisam bez tā.
Augsnei ar aršanu nav izjaukta struktūra, un tā saglabā mitrumu.
Svarīgi ne tikai regulāri mulčēt, bet arī jau pavasarī laikus kraut irdenas struktūras dobes. Tās uzkrāj mitrumu un atdod to pakāpeniski. Anete dobēm izmantojusi vecu kompostu, zemi no nojauktā šķūnīša, pelnus, lapas, zarus un citus organiskos materiālus, kas savākti ap dārzu. Lai visi labumi turētos kopā, dobju sānos likti dažādi saimniecībā atrodami dēļu atlikumi. Dobēm bortus gan var taisīt no jebkuriem materiāliem, kas pa rokai, – zariem, klūgām u.c. Piemēram, lielisks materiāls ir paletes. Tās Dārēs izmantotas komposta kaudzes karkasam.
Apmēram reizi divās nedēļās augus baro ar nezāļu vircu. Laista proporcijā 1 : 10. Visas izrautās nezāles samet mucā un raudzē vienu vai divas nedēļas. Aromāts gan ir netīkams, bet nav jālieto ķīmija un jātērē nauda.
Ravēt ir viegli
Arī ravēšanai tērē daudz mazāk spēka un laika. Kad pa kādai nezālei parādās, to izraut ir viegli. Saimniece pat atzīst, ka tagad ravē ar baudu. Nejaukākās nezāles, kas tomēr lien cauri visam, ir usnes un tīteņi. Tos var viegli izraut, ja apstaigā dārzu regulāri un tīteņus pamana laikus, pirms tie uz visām pusēm izpletuši savas ķetnas.
Dārzā ir daudz bizbizmārīšu, bet maz gliemežu.
UZZIŅA
Blakusdārzā saimnieko ar tradicionālām metodēm. Kaimiņu lauks, salīdzinot ar Dāru permakultūras stila dārzu, ir karstumā izdedzis, augi nīkulīgi, vadziņas ravējot put vien.
Citāda dobe
Augstajās dobēs var likt dažādus materiālus. Ja tās ir pietiekami lielas, labi saglabājas mitrums, neaug nezāles.
Dobes rāmi izklāj ar kartonu, lai neaug cauri nezāles.
Klāj salmu kārtu, ber kompostu, dārza augsni.
Labi, ja dobes var kraut lēnām, ļaujot kārtām salīt un nosēsties. Ja lietus nav, kārtīgi aplaista.
Augstajās dobēs lieliski jūtas zemenes.
Stāda tupeņus
Šī ir laba kartupeļu stādīšanas metode pat lielākā dārzā.
Uz uzirdinātas zemes rindās gulda kartupeļus. Kad augsne būs ielabota, pēc gadiem varēs stādīt bez rušināšanas.
Starp tupeņu rindām klāj biezu salmu kārtu, piesedz arī bumbuļus.
Kartupeļu rindas iezīmē ar lentēm, lai kopjot netraumētu, kamēr laksti vēl mazi.
