“Kā “viedokļu līderis” reklamēšu vakcīnas, mani nosauks par idiotu,” mūziķis Kanters par nelegāliem koncertiem un sazvērestībām 4
“Man šķiet, ka sabiedrībā ir izveidojusies plaisa – palielinās informācijas apjoms, kas saistīts ar sazvērestības teorijām. Tas ir ļoti interesants lauciņš, bet bez kritiskās domāšanas ir grūti izkļūt pēc tam ārā,” par dzīvi, uzskatu maiņu un iztiku Covid-19 krīzes laikā RīgaTV 24 raidījumā “Preses Klubs” stāsta mūziķis, Latvijas Radio raidījumu vadītājs un nu jau arī kafejnīcas īpašnieks Mārtiņš Kanters.
Viņš atklāj, ka pirms 8,9 gadiem iekrita savas intereses dēļ sazvērestību teoriju pētīšanā. “Tad vēl to teoriju nebija tik daudz, bet šobrīd tas svaru kauss ir tik smags, ka es ar savu piemēru nevarētu neko daudz ietekmēt.
Ir palikuši maz cilvēku, kuri atrodas pa vidu. Ir ļoti daudz to, kuri bļauj, veido Facebook kontus, kur bez pierādījumiem kurina tautu, un pietiekami arī pretēji domājošie, bet tos neizlēmušos, kā viņus paķert? Ar kādiem viedokļu lideriem? Es nedomāju,” viņš saka, pamatojot savu viedokli ar piemēru, “es aiziešu pie cilvēkiem, reklamēšu, ka man ir vakcīna, bet tajā pašā laikā kaut kādu savas auditorijas daļu es zaudēšu, kuri pēc tam pateiks, ka es esmu idiots.” Viņam kā mūziķim, kura darbs ir piepildīt koncertzāles, šāds gājiens ir neizdevīgs.
No otras puses viņš saprot, ka, ja nekas nemainīsies, par koncertiem var pavisam aizmirst. “Kuru cilvēku grupu šobrīd ir svarīgāk pārliecināt vai noturēt, atbalstīt? Mēs varam dzīvot apātijā un domāt, ka viss ir labi, bet problēma ir samilzusi, man jau piedāvā nelegālus koncertus, vai tas ir ok?” viņš jautā.
Atceroties pavasari, kad mūziķiem aizliedza uzstāties publikas priekšā un pelnīt naudu ierastajā veidā, viņš saka, ka bija viens no pirmajiem, kurš dabūja ar bomi pa galvu un saprata, ka laiks pārkvalificēties.
“Pirmajā Covid-19 vilnī arī man sākās iekšējā panika un es nebiju ar to rēķinājies, bet man ir izdzīvotāja princips, es pārkvslificējos, izgāju baristas kursus, atvēru savu kafejnīcu un es joprojām tur darbojos, taisu kafiju. Nav tā, ka mēs peldamies naudā, bet kaut kā izdzīvot var!” Kanters atklāj.
