Jogas āsanas ļauj atgūt lokanību, ķermeņa līdzsvarotību, turklāt labvēlīgi ietekmē iekšējos orgānus, kas tiek labāk apasiņoti. 0
Viens no populārākajiem un rietumniekiem labāk izprotamākajiem jogas novirzieniem ir hatha joga, kas koncentrējas fiziskā ķermeņa pilnveidošanai, vienlaikus kontrolējot arī apziņu un elpošanu. Ar tās palīdzību var iemācīties atslābināties un atbrīvot ķermeni no sasprindzinājuma.
Kundalini jogas praktizēšanas laikā notiek nepārtraukta kustēšanās, pārejot no vienas pozas citā. Plūstošās kustības paredzētas, lai izlaistu no ķermeņa tajā mītošo enerģiju, ko salīdzina ar čūsku, kas atrodas muguras lejasdaļā un pamazām tiek pamodināta un vilināta augšup pa ķermeni.
Viens no jaunākajiem jogas novirzieniem ir karstā jeb bikrama joga, kas radusies tikai pagājušā gadsimta otrajā pusē. Tā ir īpaši izveidots hatha jogas pozu un elpošanas vingrinājumu komplekss, ko izpilda 40–42 grādu temperatūrā palielinātā gaisa mitrumā. Sutīgajā vidē muskuļu saites kļūst elastīgākas, uzlabojas vielmaiņa un asinsrite, tādējādi panākot dziedniecisku efektu.
Daudzi autentiskās jogas speciālisti bikrama jogu vairāk uzskata par fitnesa veidu. Senos indiešu traktātos rakstīts, ka daudzas tehnikas, lai nekaitētu veselībai, tomēr nedrīkst veikt temperatūrā, kas augstāka par 23 grādiem. Indijā ar jogu nodarbojas agri no rīta, kad ir vēsāks.
Vingrošana karstumā nav ieteicama tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi un liels liekais svars.
Raksts no izdevuma “400 padomi veselībai un skaistumam Latvijā”
