Kā Veselam.lv redaktore Linda Rozenbaha izmēģināja fitnesa aproces 0
Tā kā pēdējā pusgada laikā esmu vairāk pievērsusies fiziskām aktivitātēm, piedāvājums izmēģināt divas “Fitbit” fitnesa aproces nāca tieši laikā.
Pirms tam kaut kad biju izmēģinājusi tikai vienkāršu soļu mērītāju, kas bija dots dāvanā, meitai pērkot mobilo telefonu. Tikai pēc šī eksperimenta ievēroju, ka tajā arī var mērīt kaloriju patēriņu un miega ciklus.
Bet nu par šo eksperimentu. No piedāvātajām “Fitbit Charge 2” aprocēm izvēlējos vissievišķīgāko modeli – lillā mīksta materiāla aproci ar šūnām līdzīgu rakstu (skat. foto). Arī citi šo no dizaina viedokļa uzteica kā smukāko. Protams, materiāls vienalga piešķir vairāk sportisko stilu – galu galā tas iztur arī slapjumu.
Lai sāktu aproci lietot, man telefonā jāuzlādē speciāla programma, izlasu instrukcijā. Sāku lejuplādēt. Man aicina apliecināt, ka piekrītu, ka programma redz “visu par mani” – visu informāciju, draugus u.c. no sociālā tīkla datiem. Iespēju programmu lejuplādēt un šim nepiekrist, neredzu. Tiesa, šādus apliecinājumus mēs rakstām arī, lejuplādējot citas programmas. Ok. Ejam tālāk. Visu it kā daru pareizi, bet tomēr nespēju programmu līdz galam lejuplādēt. Mēģinu vēlreiz. Un vēlreiz. Saucu palīgā vīru. Kamēr tiekam skaidrībā, ka mans telefons nav atbalstīto ierīču sarakstā (kaut gan nav nekāds vecais modelis), savukārt vīram programmu izdodas uzlādēt viens-divi. Bet mēs nemainīsimies ar telefoniem. Lai citiem šādi nebūtu jāmokās vai lai nepārsteigtos ar pirkumu – aproces mājaslapā ir saraksts ar akceptējamiem mobilo telefonu modeļiem.
Ko nu? Nevarēšu izmēģināt? Izrādās, varēšu gan – var izmantot citas ierīces. Savienoju aproci ar portatīvo datoru un ikdienas datus varu skatīties gan aprocē, gan datorā.
Pirmais, ko vēlos izmēģināt – pulsa mērītāju. Jo man pusgadu ir eliptiskais trenažieris, viens no pēdējā laika vērtīgākajiem pirkumiem, taču pulsometrs tajā ir zem katras kritikas. Tā nu es iepriekš mocījos – lai izmērītu pulsu, nokāpu no trenažiera, izmērīju to ar taustes palīdzību. Pēc fizioterapeites ieteikuma labu laiku izmantoju treniņos intervālu metodi 2:1, kur 2 minūtes ir aktīva mīšanās, 1 minūte – pastaiga, un tā pa apli. Citreiz ritmu gan pamainīju. Šāds treniņš īsākā laikposmā esot efektīvāks. Un te ir labi pasekot pulsam – kā tas palielinās un kā atgriežas normā, nepārsniedzot vēlamo. Tāpēc ļoti novērtēju fitnesa aproces priekšrocību – minos un tikai paskatos, kāds ir pulss. Ērti, ka nav uz aproces jāuzspiež, lai redzētu rezultātu, uzlieku eliptisko programmu un atliek tikai pacelt roku uz augšu, visus rādītājus redzēt. Treniņa laikā var uzlikt dažādas programmas atbilstoši treniņam, piemēram, skriešana, riteņbraukšana, vingrošana u.c. Aplikācija ļauj lejuplādēt vēl citus treniņu veidus, pēc vajadzības.
Nākamais – gan trenažierī, gan aprocē iestrādāts patērēto kaloriju mērītājs. Acīmredzot šeit mans eliptiskais trenažieris darbojas labāk nekā pulsa (ne)mērīšanā, jo atšķirība starp abu aparātu rādītājiem ir niecīga – 14 kalorijas, tas ir pietiekami precīzi. Hi hi, pulkstenis liek pasvīst ilgāk.
Kaloriju patēriņu aproce mēra arī ikdienā, pat miera stāvoklī. Zināms, ka kalorijas patērējas arī guļot.
Pulsu aproce mēra arī ikdienā, tikai tad nav jāliek sporta programma, bet var vienkārši uzspiest uz rādītāja “pulss” un paskatīties, kāds tas ir. Uzjautrinos, kad mājas kārtošanas laikā man rāda, ka esmu fitnesa zonā – tātad arī kārtības ieviešana nav ne cik slikta slodzīte.
Nākamais svarīgais rādītājs – soļu skaitītājs. Domāju, ka ikvienam, nu vismaz biroja darbiniekam, būtu ieteicams ik pa laikam eksperiments ar soļu skaitīšanu. Zināms, ka ikdienas minimums veselībai ir 10 000 soļu. Godīgi sev jāatzīst, ka ikdienā man līdz tam mēdz pietrūkt – pārvietojos ar automašīnu, lai paspētu veikt zigzaga trajektorijas pa Rīgu vai ārpus tās, izvadātu bērnus… Motivējoši, ka aproce ar mani “sarunājas”, ik pa laikam atgādinot, ka jau labu laiku esmu sēdējusi un ka tagad nekaitētu paiet tik un tik soļus, lai ikdienā noietu vajadzīgo. Uzmundrinošs biedrs (ne reizi nebāzās virsū ar kūciņu!).
Vēl var izmērīt miega ciklus un uzzināt, cik reizes esi dziļajā miegā, vai miegs ir salds vai saraustīts.
Aproces datorprogrammā piedāvā arī skaitīt dienā apēstā kalorijas. Viss ir angliski un jāzina svars – tā nu tas ir jebkurā ārzemju kaloriju skaitīšanas datorprogrammā un problēmas skaitīšanā tās pašas – ej nu zini visu svaru un sastāvu, ja esi ārpus mājas. Tāpat dažiem produktiem grūtāk atrast nosaukumu, piemēram, biezpienam. Bet nu kaut kādu izpratni par patērēto šāda programma var iedot.
Ir vēl citas iespējas, kuras īsti neizmēģinu – kā iesaistīties aktīvistu kopienā, salīdzināt savus rezultātus ar citiem, pieteikties individuālajiem izaicinājumiem – skriešanā u.tml. mērķu uzstādīšanā. Datorā varu noskatīties dažādus video vingrojumu kompleksu izpildei, izvēlēties attālināto treneri u.c.
Otra aproce, ko man iedod izmēģināt, ir jaunāka ražojuma – “Fitbit Ionic”. Dizainiski izskatās pamatīgāka, vairāk atgādina vīrieša rokaspulksteni, kāds man pajautā, kas tas par televizoru uz rokas. Laikam jau cilvēks ātri pierod pie kaut kā, jo šai aprocei lietošana ir mazliet citādāka un es jau biju pieradusi pie iepriekšējās pa nedēļu.
Tāpat kā iepriekšējam modelim, arī šim ir skārienjūtīgs ekrāns, vēl dažas jaunas iespējas, piemēram, mūzikas lejupielāde, ko gan neizmēģinu. Lejuplādēt varot pat vairāk par 300 dziesmām un, izmantojot kādu no mūzikas aplikācijām, tās var klausīties, savienojot ierīci ar Bluetooth austiņām.
Otrajā testa dienā man notiek neraža – nevaru atrast aproci – atceros, kad tā bija uz rokas un, mājās atbraucot pēkšņi pamanu – nu nav! Izmeklējos visur – būtu nokritusi? Kādā veidā, ja rūpīgi aiztaisīju? Dīvaini, ka datorprogrammā, kur mēģinu kaut ko spiest cerībā, ka uzrādīs aproces atrašanās vietu (tāda gan nerādās), redzus, ka dators savienojas ar aproci – tātad tai vajadzētu būt mājās. Nu bet nekur tās nav! Pēc tam izrādās, ka aproce ir mašīnā – patiešām dators noķēris aproces signālu – mašīna bija pie mājas. Atraisījusies nevis sprādze, bet savienojuma vieta starp siksniņu un ekrānu (kas savienojas, noskanot “klikšķim”). (Tiesa, aproce izmēģināšanai netika dota pilnīgi jauna). Nākamās dienas, baidoties to pazaudēt, izmantoju tikai mājās, skatoties soļu, sirds un pulsa rādītājus.
Kopumā fitnesa aproces, manuprāt, ir labs veids, kā novērtēt, vai ikdienas aktivitātes ir pietiekamas, kāds ir kaloriju patēriņš un zaudētās kalorijas, sekot līdzi, lai treniņi būtu veselīgi. Tā ir iespēja arī iegūt “neredzamo draugu” – treneri, kurš piedāvā fiziskās aktivitātes nevis labi paēst.
Vārdusakot tā ir iespēja sevi iepazīt.
