Kā vērtējat veselības aprūpes pieejamību? 0
Valdis Plotnieks, kultūras darbinieks: “Pret ārstiem vienmēr esmu izturējies ar zināmu piesardzību un neuzticību. Pirmkārt, tāpēc, ka mans tēvs lielā mērā kļuva par invalīdu ārstu neuzmanības un paviršības dēļ. Otrkārt, tāpēc, ka pēdējos gados mediji radījuši tēlu par korumpētajiem dakteriem, kuriem vispār nerūp pacientu veselība, bet kuri domā tikai par iespēju iedzīvoties.
Taču mana attieksme mainījās pirms dažiem gadiem, kad nokļuvu slimnīcā ar smadzeņu satricinājumu. Nodaļas galvenais ārsts katru rītu ieradās palātā smaidīdams, arī medmāsas bija jaukas un izpalīdzīgas. Tagad esmu pārliecinājies, ka, tāpat kā jebkurā profesijā, arī medicīnā viss atkarīgs no cilvēka. Ir mūžīgie rūgumpodi, un ir tādi, kas uz darbu nāk ar prieku. Uzskatu, ka veselības aprūpes pieejamība ir adekvāta, dzīvoju pilsētā, līdz ar to nav problēmu aizkļūt līdz dakterim. Par finansiālo pieejamību – .jebkurš pakalpojums mūsdienās maksā, taču pagaidām šīs summas, par laimi, nav astronomiskas.”
Mārīte, skolotāja no Rīgas:
“Tie, kuriem ir sava automašīna, ievērojams naudas žūksnis un krietna deva pacietības, par veselības aprūpes pakalpojumiem droši vien sūdzēties nevar. Man, kad pirms dažiem gadiem dzima pirmais bērns, nebija neviena no minētajiem. Iespējams, tieši tāpēc šobrīd izjūtu sekas. Meita nāca pasaulē ar iedzimtu kaiti, kas nav nāvējoša, taču ikdienā mēdz sagādāt dažādus sarežģījumus un liek piekopt ārkārtīgi uzmanīgu dzīvesveidu. No tā relatīvi viegli varēja izvairīties, ja vien dakteris būtu veicis papildu izmeklējumus. Priecājos, ka topošās māmiņas pasargās nesen spēkā stājušies valdības izstrādātie grozījumi dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtībā, kas nosaka, ka ārstiem būs jāveic dažādas papildu apskates, lai maksimāli izvairītos no iespējamām iedzimtām kaitēm.”
Ģints Ronis, pensionārs:
“Lai tiktu pie speciālista, ir vai nu jābūt milzīgai pacietībai, vai arī jācer uz laimestu loterijā. Gan pašam, gan bērniem bijuši gadījumi, kad zvanām ārstam speciālistam uz novada centru vai uz Rīgu, bieži vien telefons vispār neatbild, bet, kad atbild, tad mums pasaka, ka pierakstīties iespējams tikai pēc pusgada. Pa šo laiku var nomirt. Ja ir finanses, tad piedāvā pierakstīties kaut vai uz nākamo nedēļu. Realitāte Latvijā ir skarba, par savu veselību ir jācīnās, lai gan vajadzētu būt tā, ka veselības aprūpes pieejamība ir neatņemamas ikviena cilvēka tiesības.”
Anita Rihlicka, studente no Daugavpils:
“Ģimenē ārsta vizītes plānojam tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Pēdējā laikā veiksmīgi iztiekam vienīgi ar ikgadējo medicīnisko apskati. Tiesa, pēdējo reizi apmeklēju pediatru pagājušajā nedēļā. Bija jāveic standarta apskate, lai iegūtu dalībai nometnē nepieciešamo ārsta atļauju. Attieksme bija ļoti pozitīva, apskati pavadīja patīkama saruna.”
Ināra, pensionāre no Jelgavas novada:
“Mēs esam pievienojušies Eiropas Savienībai, dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, taču daudzas jomas, tostarp veselības aprūpe, nav līdz galam sakārtotas. Ir grūti objektīvi spriest, taču pēc medijos dzirdētā un apkārtējo ļaužu stāstītā, šķiet, ka veselības nozarē pastāv vislielākās problēmas. Tie, kuri pelna tūkstošus, var atļauties dārgas operācijas, parastajiem mirstīgajiem tās liegtas. Pati pagaidām, par laimi, iztieku ar parastajām ģimenes ārsta vizītēm, kuras vairākumā gadījumu ir vēsas un aizvainojošas, taču kaimiņiem ārsts reiz tiešā tekstā pieprasīja “dāvanu” steidzamas operācijas veikšanai. Tā kā pensionāriem šādas summas nebija, no operācijas nācās atteikties. Diemžēl tādu stāstu mūsu valstī ir pietiekami daudz. Saprotams, ka vecie cilvēki savu laiku nodzīvojuši un ir tikai nasta nodokļu maksātājiem, taču bieži vien netiek palīdzēts arī gados jauniem, darbspējīgiem iedzīvotājiem.”
Marija Greidāne, pensionāre:
“Laukos ar veselības aprūpes pieejamību ir švaki. Nav tādu medicīnisku iekārtu kā novada centros, uz pārbaudēm jābrauc uz lielākām pilsētām, tāpat nekad nezini, vai ārkārtas situācijā ārsts paspēs laikus ierasties. Bet laukos tā ir visās jomās – pilsētnieki dzīvo cepuri kuldami, apbērti ar dažādām ekstrām, kamēr lauciniekiem jājūtas pateicīgiem par mazumiņu.”
