Foto – LETA

Evija Vaikina, strādā ceļojumu aģentūrā:
 “Karogs ir viens no Latvijas valsts simboliem, tāpēc es neatbalstu šo iniciatīvu. Dienas, kurās pašlaik karogs ir jāizkar obligāti, uzskatu par atbilstošām.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos

Lasīt citas ziņas

Turklāt laikā, kad daudzi jaunieši nemaz nezina, kas ir Lāčplēša diena un citas svētku vai atceres dienas, šāds solis šķiet nepareizs. Tā vietā vajadzētu likt lielāku uzsvaru uz patriotisko audzināšanu, lai bērni un jaunieši zinātu, kas tiek svinēts vai pieminēts.”

Ineta Greļevska, 
studente:
 “Šo ieceri es neatbalstu. Uzskatu, ka valsts karogs jāizkar arī citās svētku un atceres dienās. Es karogu izkāršu arī 25. martā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kā arī 1. septembrī. Latvijā pirmā skolas diena ir ļoti lieli svētki! Gribētu piebilst, ka Latvijā vajadzētu samazināt karoga cenas, lai cilvēki, kuriem nav ļoti lieli ienākumi, arī varētu iegādāties karogu.”

Brīvdienu pusdienās – sildošs un sulīgs sacepums! Knifi, lai tas izdotos vienmēr

Šīs slepkavības veiktas ar Putina atļauju! ASV izlūkdienests daļēji atslepeno ziņojumu par Krievijas diktatora oponentu slepkavībām ārvalstīs

Kas notiek Ogres tehnikumā? Direktore ar īpašu rīkojumu liek mācīties no mājām – iemesls jūs pārsteigs!

Indulis Ķēniņš, 
pensionēts vēsturnieks:
 “Šī doma ir pareiza. Pēc idejas visā valstī kopumā karogs obligāti paceļams ir tikai valsts svētkos. Pārmērīgi bieža valsts karoga izmantošana devalvē tā idejisko vērtību. Es, piemēram, izkārtu valsts karogu Ziemassvētkos un Jāņos, savā un citu piederīgo dzimšanas dienās, bērnu skolu izlaidumos. Varētu izkārt kāzās, arī bērēs – sēru noformējumā. Valsts sēru dienās karogam sēru noformējumā būtu jāatrodas tikai piemiņas pasākumu norises vietā. Nevar prasīt no absolūti visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai tie izrādītu sēras par kādu valstij svarīgu traģēdiju, – ir daudz indivīdu, kuriem tās nav sēras, un obligātā prasība liek viņiem liekuļot. Sēru karoga lietošanai jābūt apzinātai un individuālai.”

Zane, 
kultūras darbiniece:
 “Manuprāt, šī iecere ir pareiza. Uzskatu, ka tieši sēru dienu ir par daudz. Paši runājam, ka vajag vairāk priecāties un apzināties savas valsts vērtību, bet tajā pašā laikā visu laiku karinām melnās lentes, un daži pat nezina, par ko sēro. Papildus šiem obligātajiem datumiem gribētu, lai karogu izkar 1. septembrī, kā arī ievieš to par oficiālu svētku dienu. Upuru pieminēšanas dienas jau sen ir ārā no mūsu paaudzes apziņas, karogs tiek izkārts tikai likuma pēc. Iespējams, vajadzētu par šīm dienām vairāk runāt, stāstīt bērniem, taču, ja tas netiek darīts, tad tam zūd jēga.”

Toms Žoludevs, 
studē uzņēmumu vadību:
 “Karogu vajadzētu izkārt pilnīgi visās svētku, kā arī sēru un atceres dienās. Izkārtie karogi vienmēr sniedz neizsakāmi lielu patriotisma devu. Šī ideja nav pārdomāta līdz galam. Karogu noteikti vajag izkārt Darba svētkos, arī tad, kad pie mums atbrauc kādas citas valsts pārstāvis. Tā ir cieņas izrādīšana gan savai valstij, gan ciemiņam, kas ieradies. Visas dienas, kurās pašlaik tiek izkārts karogs, mūsu senčiem ir atmiņas – par karu un brīvības iegūšanu.”