Kā vērtējat Latvijas aizsardzības spējas? 0
Gaidis Andrejs Zeibots, bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris: “Brīvība nekad nav bijusi par velti, un cilvēkiem tas ir jāsaprot. Nozīmīgi ieguldījumi šobrīd vajadzīgi visos NBS, jo tie pastāv uz izdzīvošanas robežas. Līdzekļu trūkst pat viselementārākajām lietām, sākot ar apģērbu.
Latvijai jāpilda savas starptautiskās saistības un jāfinansē aizsardzība 2% apjomā no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO. Lietuva un Igaunija šajā ziņa mums jau ir tālu priekšā.”
Jānis Garisons, Aizsardzības ministrijas politiskais direktors: “Atbilstoši finansējumam Latvijas aizsardzības spējas ir augstas. Pirms diviem gadiem ekonomiskās krīzes dēļ bruņotie spēki pārdzīvoja drastisku finansējuma samazinājumu un lielas reformas. Kopš tā laika NBS ir daudz būtisku uzlabojumu, un varu teikt, ka notikusi arī pozitīva krīzes ietekme. Tomēr Latvijas dalība misijā Afganistānā rāda, ka liela problēma ir līdzekļu trūkums atbilstošam ekipējumam. Arī uz NBS autoparku cilvēkus jau varētu vest kā uz muzeju, jo tajā ir pat pusgadsimtu vecas mašīnas. Taču šis transports nepieciešams, lai varētu sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, piemēram, glābjot viņus dabas stihiju laikā. Eiropas sabiedrībā kopumā valda uzskats, ka aizsardzībā ieguldījumi nav vajadzīgi. Taču jāsaprot, ka pārējā pasaule tikmēr bruņojas.”
Raimonds Graube, NBS komandieris, ģenerālmajors: “Esam izstrādājuši NBS ilgtermiņa attīstības plānu ar uzsvaru uz trim būtiskākajām jomām: Latvijas starptautisko saistību izpilde; valsts pašaizsardzība; palīdzība sabiedrībai miera laikā, piemēram, cilvēku meklēšanā un glābšanā jūrā. Atbilstoši tika noteiktas arī investīciju prioritātes. Papildu līdzekļi nepieciešami divās lielās izdevumu grupās – algām un sociālajām garantijām, lai varam noturēt darbā apmācītos karavīrus, kā arī ekipējumam un ieročiem, lai varam pilnvērtīgi iesaistīties starptautiskajās misijās. Ir saprotams, ka sabiedrība nevēlas ieguldīt aizsardzībā miera laikā, ja naudas trūkst sociālajām nepieciešamībām. Tomēr jāatgādina, ka NBS ir liels darba devējs jauniešiem no ekonomiski vismazāk attīstītajiem novadiem. Iespējams, šie jaunieši būtu devušies peļņā uz ārvalstīm.”
Raivis Ušackis, atvaļināts NBS kapteinis: “Valsts aizsardzību nevar skatīt atrauti no citām jomām, jo tā vispirms sākas ar jauniešiem. Viņiem jāaug izglītotiem, attīstītiem un veseliem, tāpēc valsts drošībai ieguldījumi veselībā un izglītībā ir tikpat nozīmīgi kā investīcijas Aizsardzības ministrijas struktūrās. Rekrutēšanas pārbaudes rāda, ka šajās jomās jau gadiem situācija nav apmierinoša. Arī pašos bruņotajos spēkos lielākie ieguldījumi nepieciešami karavīru algām un izglītībai. Drošība ir jebkuras nācijas pamats un es domāju, ka sabiedrība to saprot. Latvija tāpat kā citas Eiropas valstis izvēlējusies kolektīvo aizsardzību, tāpēc mums jāpilda NATO prasības un jābūt vienotiem ar to savās pamatnostādnēs. Tomēr cilvēku vairākums nevēlas atbilstoši ieguldīt aizsardzībā, jo cer, ka tai atņemtā nauda tiks sadalīta sociālajām sfērām – medicīnai, sociālajām garantijām un pensijām, kaut arī daudzviet jau redzam, ka tā nemaz nenotiek.”
