Viedokļi. Kā zemnieki vērtē lauka smidzinātāju pārbaudes? 0
Saskaņā ar ES prasībām Latvijā jau līdz 2016. gada 26. novembrim ikviena lauka smidzinātāja tehniskajam stāvoklim bija jābūt pārbaudītam vismaz vienu reizi. Patlaban smidzinātāju pārbaudes valstī veic pieci sertificēti uzņēmumi, tomēr darbs aizvien nav paveikts. Turklāt nav arī zināms, cik smidzinātāju ir jāpārbauda. Lauksaimniekiem vaicājām viņu vērtējumu par notiekošajām smidzinātāju pārbaudēm.
Gundars Liepa, Salgales pagasta ZS Liepziedi saimnieks:
– Nu jau otro gadu strādājam ar Horsch augsnes precīzās apstrādes smidzinātāju. Tam sensori nolasa augu biezību un atbilstoši padod herbicīdu vai fungicīdu. Šim mērķim uz smidzinātāja ir novietota atsevišķa iekārta. Arī minerālmēslus augsnē palīdz iestrādāt sensori. Tādējādi ar precīzajām tehnoloģijām mazinām ražošanas izmaksas un saudzējam dabu.
Jaunajam smidzinātājam pirmā pārbaude ir jāiziet pēc piecu gadu darbošanās. Vecajam Hardi miglotājam pārbaudi veicām. Ja to veic tehnoloģiski pareizi, saimniecībai ir ieguvums. Aizvien ir saimniecības, kur miglotājiem nemaina sprauslas, tās dilst un rada kaitējumu sējumiem un dabai. Smidzinātāju pārbaudes un sertificēšana disciplinē lauksaimnieku. Nepiekrītu viedoklim, ka smidzinātāju pārbaudes ir dārgas.
Andris Grantiņš, Codes pagasta ZS Eriņi saimnieks:
– Ļoti labi, ka kāds pārbauda smidzinātāju darbības efektivitāti. No savas pieredzes varu teikt – nevaru iedomāties, cik sliktā stāvoklī ir jābūt smidzinātājam, lai tas neizietu pārbaudi. Tie lauksaimnieki, kuri šīs pārbaudes neveic, soda sevi ar neiegūto ražu. Smidzinātājs lauku saimniecībā ir vissvarīgākais agregāts, tas balsta visu lauksaimniecību. Šā iemesla dēļ smidzinātājiem pievēršam ļoti lielu vērību. Mēs savam pašgājējsmidzinātāja pirkumam pirms pieciem gadiem iztērējām 320 000 eiro.
Visi saimniecības smidzinātāji ir pārbaudīti. Kad sākās to pārbaudes, es tās uztvēru nervozi, bet patlaban neiespringstu. Šīs pārbaudes notiek ļoti koleģiālā gaisotnē.
Uldis Ķirsis, Blīdenes pagasta SIA Rāvas saimnieks:
– Mūsu saimniecībai velkamo Amazone miglotāju ar 24 metru darba platumu un 4500 litru ietilpību pārbaudīja Priekuļu uzņēmums. Mērīja, cik vienmērīgi no sprauslām smidzina šķidrumu. Sprauslas dilst, tādējādi mainās smidzināmā piliena kvalitāte un smidzināšana arī notiek nevienmērīgi. Neviens lauksaimnieks nebrauc ar tekošu miglotāju. Neviens nav tik bagāts, lai uz lauka nevajadzīgi lietu ķīmiju un nodarītu kaitējumu videi.
Likums liek mums pārbaudīt smidzinātāju, tāpēc to darām. Nevaru atbildēt, vai smidzinātāja pārbaude ir ļoti vajadzīga. Bet šī nav visdramatiskākā lauksaimniekiem uzliktā prasība. Saprotu tos saimniekus, kuriem veco smidzinātāja pārbaudes ir jāveic ik pēc diviem gadiem.
Jānis Litiņš, Codes pagasta ZS Zeltkalniņi saimnieks:
– Strādāju ar Hardi 24 metru darba platuma miglotāju. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori saimniecībā pagājušajā gadā kontrolēja, vai miglotājs ir pārbaudīts. Pērn vēl pārbaudi veikt nevajadzēja, jo jaunajam smidzinātājam bija piektais darbības gads.
Smidzinātājam visvairāk dilst sprauslas, tām ir jāpievērš uzmanība. Smidzinātāju pārbaudes ir vajadzīgas. Zinu, ka pārbaudes notiek ar daudz lielāku spiedienu, nekā izmanto ikdienas darbībā. Iespējams, tā vajag. Es savu agregātu pārbaudīšu šajā vai nākamajā gadā.
Sergejs Kataņenko, Gailīšu pagasta SIA Uzvara Lauks galvenais agronoms:
– Smidzinātāju pārbaudes ir vajadzīgas. Dažkārt saimnieks pat nepamana, ka smidzinātājs visā garumā pil. Mēs savā saimniecībā smidzinātājiem pievēršam ļoti lielu uzmanību, paši tos arī labojam.
Maksai par smidzinātāju pārbaudi būtu jābūt mazākai nekā patlaban. Aptuveni 150 eiro ir pārāk liela maksa. Iespējams, atkarībā no smidzinātāja zīmola būtu jādiferencē arī pārbaudes termiņi.
Nenāktu par sliktu, ja bez maksas arī rīkotu ārkārtas smidzinātāju pārbaudes.
Jānis Kirkils, Rundāles pagasta ZS Akmentiņi saimnieks:
– Mēs saimniecībā ļoti rūpīgi sekojam līdzi smidzinātāja stāvoklim. Herbicīdi un fungicīdi maksā ļoti dārgi, nevar atļauties tos lietot bez jēgas. Sertificētu pārbaudītāju, kas prasa naudu, mūsu saimniecībā vēl nav bijis. Ja būtu jāmaksā, atteiktos no šāda pakalpojuma.
Irita Kandavniece, Kārķu pagasta ZS Tūži saimniece:
– Par smidzinātāja pārbaudi mums ir pozitīvas emocijas, negatīvu emociju noteikti nav. No Priekuļiem, no SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs atbrauca speciālists, ātri un profesionāli visu pārbaudīja. Mūsu smidzinātājam viss bija kārtībā. Maksu par pakalpojumu nosaukt nevaru, tomēr tas nebija dārgs. Bija jāmaksā par pārbaudīto smidzinātāja metru, nevis par katru sprauslas veidu, kā pieļāva noteikumu gatavošanas laikā.
Saimniecībā, kas darbojas ar integrēto audzēšanas metodi, ir darbs ar augu aizsardzības līdzekļiem. Daudziem lauksaimniekiem šis darbs notiek salīdzinoši lielā platībā, turklāt mēdz pūst arī spēcīgs vējš. Ar šādiem nosacījumiem ir svarīgi nodrošināt smidzinājuma precizitāti.
Tas ir paša lauksaimnieka interesēs. Ja sprauslas nenomainīs, tās dils un iezāģēsi pats sev. Šā iemesla dēļ smidzinātāju pārbaudes ir vajadzīgas.
Mārtiņš Augstkalnietis, Mālupes pagasta ZS Kadiķi M.A. saimnieks:
– Mums ir divi smidzinātāji: Inuma un Amazone. Tie ir attiecīgi divus un astoņus gadus veci. Smidzinātājiem veiktās pārbaudes ir birokrātijas un naudas jautājums. No viena skatpunkta raugoties, ir labi, ka agregātu novērtē un pārbauda. Viena pārbaude mūsu saimniecībā notika pērn. Smidzinātāji bija kārtībā. Saziņā ar kolēģiem un pēc paša novērojumiem secinu, ka lielie lauksaimniecības ražotāji ievēro smidzinātājiem izvirzītās prasības, viņi ievēro arī augu aizsardzībai un darba aizsardzībai izvirzītās prasības. Lielsaimnieku smidzinātāji ir moderni un darbojas precīzi. Nevar runāt par darba kvalitāti, ja smidzinātājs ir pievienots T 25 traktoram bez kabīnes.
Mazajiem un vidējiem ražotājiem ar smidzināšanai izvirzīto nosacījumu izpildi nesokas. Tieši viņi varētu būt vislielākie prasību neievērotāji. Visticamāk, nepilnība vai caurums lauksaimniekiem izvirzītajās prasībās ir arī tas, ka pārbaudīto agregātu pirms aizbraukšanas no saimniecības neviens nenoplombē. Ar sprauslām var darīt, ko vēlas, tostarp nomainīt. Ar uzlīmes uzlīmēšanu agregātam vien nepietiek.
Uvis Slakteris, Codes pagasta SIA Mālnieki saimnieks:
– Es principiāli iebilstu pret pārbaudēm un sertificēšanām. To jau patlaban lauksaimniekiem ir nevajadzīgi daudz. Ja pārbauda, tas nozīmē – lauksaimniekiem neuzticas.
Cilvēks var visu mūžu darboties savā specialitātē, bet, ja nebūs saņēmis sertifikātu, būs slikts speciālists? Tā ir pārspīlēta birokrātija! Man vissvarīgākā ir brīvība. Man ir divas saimniecības. Vienā strādāju ar 2003. un 2007. gada izlaiduma smidzinātājiem, otrā ir 2018. gada smidzinātājs. Esam sertificējuši vecākos agregātus līdz nākamā gada jūlijam, jaunajai mašīnai pārbaude vēl vairākus gadus nebūs vajadzīga. Sertifikāciju mūsu saimniecībā veica uzņēmums no Jelgavas. Izmaksas bija pieņemamas, ne tik lielas kā pārbaudītājiem no Priekuļiem. Arī kaimiņš pārbaudei uz mūsu saimniecību bija atvedis savus smidzinātājus. Kopā ņemot – pārbaudes jau nav nekas slikts. Tās rosina pievērst papildu uzmanību saviem agregātiem.
Jānis Straģis, Brunavas pagasta ZS Krišjāņi saimnieks:
– Smidzinātāja pārbaude ir VAAD prasība, tā ir jāievēro. Kam patīk lieka birokrātija un papildu pienākumi? Mūsu saimniecībā smidzinātāja pārbaude notika šīs sezonas laikā. Pārbaudītājs atklāja nelielas atšķirības starp sprauslām un aizrādīja uz bojāto kardāna aizsargu. Maksa par pārbaudi, ja ņem vērā, ka nākamā pārbaude jāveic pēc trim gadiem, nebija kosmiska – aptuveni 200 eiro. Ja pārbaude notiktu nesezonas laikā, būtu lētāk.
Mēs paši smidzinātājam arī uzmanību pievēršam. Ja pamanu nekvalitatīvu sprauslu, mainu to. Pēc noteikta laika mainu visas sprauslas. Ja būs kvalitatīvāks smidzinātājs, būs labāka pesticīdu iedarbība, labāk būs videi. Smidzinātāja pārbaude lauksaimniecībā ir viens no biznesa nosacījumiem. Tā īpaši neuztrauc, citas lietas uztrauc vairāk.
Miervaldis Mazkrists, Naudītes pagasta ZS Meldrāji M saimnieks:
– Esam integrētie audzētāji un saimniecībā lietojam Amazone smidzinātāju. Smidzinātāju pārbaudes ir kā automašīnu un traktoru tehniskās apskates. Tās ir vajadzīgas un disciplinē lauksaimnieku. Rezultāts ir drošība. Jā, par pārbaudi ir jāmaksā. Tomēr pārbaudes nenotiek ik gadu, un pārbaudītājs arī ir augsti kvalificēts eksperts, kurš tērē savu laiku un darbu. Saimniecībai, kas savā darbībā izmanto smidzinātāju, vajadzētu pietikt naudai smidzinātāja darbības pārbaudes pakalpojuma apmaksai.
Šīs pārbaudes iekļaujas spēles noteikumos – lauksaimnieki saņem ES un valsts atbalstu par darbošanos un viņiem ir jānodrošina patēriņam drošas pārtikas produktu izejvielas. Esmu pārliecināts – neviens saimnieks tīšām dārgo ķīmiju uz lauka nelies un ar naudu nešķiedīsies.
Gribētu no valsts puses redzēt vienādu attieksmi pret visiem smidzinātāju lietotājiem. Proti, viņi visi ir jāpārbauda.
Neesmu sajūsmā par šīm pārbaudēm, tomēr uztveru tās kā kaut ko tikpat nenovēršamu kā nodokļus un nāvi…
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā
