Kā vērtējat labklājības līmeni valstī? 0
Uģis Bārbals, nekustamo īpašumu pārvaldnieks: “Vērtēju to kā zemu. Ārkārtīgi augstā līmenī ir korupcija. Tas arī ir iemesls, kāpēc tik liela nabadzība. Visgrūtāk šobrīd klājas pensionāriem un cilvēkiem virs piecdesmit gadu vecuma, kuriem grūti atrast darbu, sevišķi laukos dzīvojošajiem.
Situāciju var mainīt tikai pilnīga varas maiņa. Jā, vienreiz Saeima jau tika atlaista, taču principā lielākā daļa atlaisto tur sēž arī šodien. Saeimai un valdībai jābūt citādi domājošai, tādai, kas nekoncentrētos uz savām interesēm, bet radītu iedzīvotājiem pamatu, uz kura attīstīt ražošanu, piesaistītu ārvalstu investorus. Tad tas viss atspoguļosies mūsu makos. Un vēl – darba sludinājumā būtu obligāti jānorāda atalgojums, citādi rodas situācija, kad ārzemēs dzīvojošie latvieši neriskē pieteikties darba intervijām Latvijā, ja viņiem nav nekādas skaidrības, kāda būs samaksa par šo darbu. Tai, protams, jābūt pieklājīgā līmenī, lai cilvēkiem būtu motivācija strādāt. Cilvēki, kas ārzemēs strādājuši par 1000 – 1200 eiro, Latvijā nestrādās par 300 latiem.”
Juris Veselovs, kredītu speciālists: “Caurmērā apmierinoši. Cilvēkiem, kurus pazīstu, un arī man pašam iet labi. Protams, vienmēr var gribēt labāk. Labklājība valstī ir jāveicina – mazāk jāzog, tad vairāk paliks iedzīvotājiem un notiks attīstība. Jārada apstākļi, lai cilvēki atgrieztos Latvijā. Vajadzētu veicināt lauku attīstību, lai tauta nekoncentrējas pilsētās, jo tā ir smaga vide cilvēka psihei, un daudzi šeit uzturas tikai finanšu dēļ. Laukos jau tagad darba vietas ir, bet trūkst darba spēka, visur ir daudz dzērāju, sliņķu un tādu, kas uzskata, ka par maz maksā. Tāpēc jāmaina cilvēku domāšana – šeit, Rīgā, daudzi pieraduši pie tehnokrātijas, pie bezmaksas interneta, viegla darba birojā, kur visu dienu klabina tastatūru. Jārīko izglītojoši semināri, lai cilvēki saprot, ka šis šķietami vieglais ceļš nebūt nav labākais un pareizākais, jo ar laiku radīs lielas problēmas. Tas mūs neattīsta, bet, tieši pretēji, degradē. Laukos toties, lai labi pelnītu, ir fiziski daudz jāstrādā, un tas ne vienmēr ir slikti. Valdībai jādomā par laukiem, ir jāpērk zeme, lai visas platības, kur varētu attīstīt uzņēmējdarbību, neizpērk ārzemnieki, kas tās izmantos savām vajadzībām.”
Ilze, vērtētāja: “Varētu būt labāk. Eiropas kontekstā ir uz ko tiekties. Neapmierina vidējais atalgojums valstī, salīdzinot ar nepieciešamajām izmaksām. Dārga ir arī medicīnas aprūpe. Strādājošajiem vajadzētu samazināt nodokļu slogu. Vēl būtu jāpalielina investīcijas inovatīvai tehnikai, kas ļautu ražot preces ar augstu pievienoto vērtību un tās eksportēt. Tas dotu iespēju palielināt neapliekamo minimumu. Kamēr atalgojums būs pašreizējā līmenī, es neredzu ne mazāko iemeslu, kāpēc ārvalstīs strādājošie varētu gribēt atgriezties Latvijas darba tirgū.”
Edmunds Vasks, statistiķis: “Tas ir neapmierinošs. Makroekonomikas izaugsme vēl līdz cilvēkiem nav nonākusi. Turklāt šobrīd atspere ir saspiesta – cilvēki ilgstoši atlikuši dažādas vajadzības, taču vienā brīdī tas viss ies vaļā. Zināms progress ir, taču attīstība notiek ļoti lēnām un cilvēki nespēj apmierināt visas savas vajadzības. Esam stipri zem bedres malas, un kādu pusotru divus gadus vēl jādzīvo, lai tiktu no tās laukā. Cilvēkiem ir jādod darbs. Jāveicina vide, lai uzņēmēji kaut ko šeit gribētu uzsākt, jo valsts jau pati nespēj neko izdarīt, varētu tikai piedrukāt klāt naudu. Ja būs darbs, būs arī maize. Arī nodokļus būtu jānosaka proporcionālus algām.”
Jana Golmeistere, grāmatvede: “Man liekas, ka apmierinošs. Es un apkārtējie dzīvojam labi. Mēs visi runājam, ka ir slikti un grūti, bet tas, man šķiet, ir tikai runāšanas pēc, jo patiesībā visiem viss ir kārtībā. Kādam ir pagrūti atrast darbu, bet vienkārši ir jāsaņemas un jāatrod. Tas ir mūsu pašu rokās – izlemt, kā gribam dzīvot. Cilvēkiem vispirms objektīvi jāizvērtē savas vēlmes. Lai normāli dzīvotu, nevajag pelnīt tādus tūkstošus kā ārzemēs. Izbraukušie latvieši grib Latvijā saņemt pārāk lielas summas, tāpēc arī atpakaļ nebrauc, taču neapzinās, ka savas lielās citzemju algas tik un tā vēlāk samaksā nodokļos.”
Uzziņa * Eiropas Savienības sociālo lietu komisārs Lāslo Andors paudis, ka ekonomikas izaugsme Latvijai ļāvusi atgūties no krīzes smaguma, tomēr trūcīgo skaits joprojām ir liels, un valdībai jāveido tāda politika, lai cilvēkiem palīdzētu. * Viņaprāt, sociālajai aizsardzībai – bezdarba mazināšanai, reformām izglītībā un nabadzības apkarošanai – Latvijai vairāk jāizmanto no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem pieejamā nauda.
Reklāma
|
