Kā vērtējat jauno ES daudzgadu budžetu un Latvijas sadaļu tajā? 0
Ilze Spīgule, Latviešu biedrības Beļģijā priekšsēdētāja: “Raugoties no Latvijas interešu perspektīvas, ES budžetā ietvertie punkti ir daudzsološi. Protams, vēlmes ir bezgalīgas, tomēr paredzamie ieguvumi ir labāki, nekā sākotnēji varēja cerēt, un lielāki nekā citu valstu gadījumā.
Prieks, ka beidzot iniciatīvu ir izrādījuši un tikuši sadzirdēti arī Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu lauksaimniecības sfērā nodarbinātie. Uzskatu, ka budžeta samazinājums ir likumsakarīgs pēckrīzes risinājums. Tomēr nedrīkst aizmirst par trim visos laikos būtiskākajām sfērām – izglītību, veselību, sociālajiem pabalstiem –, kurām nepieciešams atvēlēt vislielāko finansējuma daļu.”
Artūrs, strādā ES institūcijās: “Galvenie ES institūciju stūrmaņi daudz spriež par pilsoņu iesaisti ES jautājumos, tomēr tas, ka budžeta piedāvājums valstu delegācijām tika iesniegts pēdējā brīdī, liek domāt par pretējo. Piekrītu Šulca paustajam, ka nupat pieņemtajā ES budžetā par maz līdzekļu atvēlēts ilgtermiņa pasākumiem, kā, piemēram, attīstībai, izglītībai, inovācijām. Nedomāju, ka Eiropas Parlaments šo budžetu pieņems tā pašreizējā izskatā, visticamāk, varētu tikt pieprasīts izdevumu palielinājums, jo valda bažas, ka tik krasi samazinājumi varētu novest pie deficīta.”
Daina Grase, strādā Briseles Latviešu bērnu sestdienas skolā: “Lai arī konkrētās sadaļās neesmu iedziļinājusies, šķiet, ka pirmo reizi ES vēsturē budžeta pieņemšana bija tik sāpīga un pretrunīga. Tomēr pozitīvi vērtējams tas, ka izdevumi tikuši rūpīgi pārvērtēti, vairāk piešķirot tām jomām, kuras varētu veicināt ilgtermiņa attīstību. Tiesa gan, vairāk būtu bijis nepieciešams atvēlēt integrācijas lietām, jo multikulturālisms Eiropā šobrīd kļūst arvien izteiktāks. Par Latvijas ieguvumiem priecājos. Gribas vienīgi novēlēt, lai latvieši piešķirtos līdzekļus izmanto racionāli un strādā, nešķirojot pēc tautības.”
Ieva, strādā ES institūcijās: “Saprotams, ka publiskajā telpā valdošie izteikumi rāda – dalībval-stis ir neapmierinātas ar pieņemto finanšu plānu. Taču domāju, ka pragmatiski tās apzinās šāda lēmuma nepieciešamību. Ja netaupīsim šodien, pastāv risks, ka rīt izputēsim. Līdz ar to loģiski, ka šā brīža galvenais mērķis – savienības efektivitāte un ilgtspēja, ieguldīšana prioritārās sfērās. Visām jomām nekad nebūs iespējams piešķirt vienādus līdzekļus, taču, ieguldot būtiskākajās jomās, netieši tiks dots stimuls arī citu sfēru attīstībai. Latvijai piešķirtie līdzekļi ir labākais iespējamais variants.”
Ilze Eglīte, stiliste, šobrīd atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā: “Par pieņemto budžetu esmu dzirdējusi vien tik daudz, cik tiek diskutēts medijos. Nestrādāju ES institūcijās un nezinu, cik līdzekļu ir pieejams. Taču domāju, ka finanses vienmēr iespējams novirzīt tā, lai to ieguldīšana dotu lielāko iespējamo labumu. Piemēram, laikā, kad jauniešu bezdarbs sasniedzis katastrofālus rādītājus, ārkārtīgi maz dots izglītībai, profesionālajai attīstībai.Briseles koridoros tas nav līdz galam aptverts.”
8. februārī ES līderi Briselē notiekošajā samitā panāca vienošanos par bloka daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam. Izstrādātais budžeta projekts nosaka 960 miljardu eiro izdevumu griestus, paredzot, ka faktiskie maksājumi nepārsniegs 908,4 miljardus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu tas ticis samazināts par 3% un veidos 1% no ES kopējā iekšzemes kopprodukta, kļūstot par pirmo budžetu ES vēsturē, kurā tēriņu apjoms tiek samazināts. No Kohēzijas politikas Latvijai būs pieejams 4,233 miljardus eiro (2,96 miljardus latu) liels finansējums. Papildus būs pieejami līdz 80 miljoniem eiro (56 miljoniem latu) jauniešu bezdarba novēršanai un līdz 600 miljoniem eiro (420 miljoniem latu) transporta projektiem. Lauku attīstībai Latvija saņems 67 miljonus eiro (47 miljonus latu).
Reklāma
Budžeta vienošanos vēl nepieciešams apstiprināt Eiropas Parlamentam; balsojums paredzēts jūlijā. Avots: www.es.gov.lv, LETA |
